Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2. jūnijā. Ukraina jau vairāk kā gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
21:33 ASV un sabiedrotie ir darījuši visu iespējamo, lai sagatavotu Ukrainu pretuzbrukumam.
Tā paziņojis ASV Nacionālās drošības padomes stratēģiskās komunikācijas koordinators Džons Kērbijs, vēsta "Amerikas Balss". "Mēs esam apmierinājuši Ukrainas vajadzības pēc pretuzbrukuma. Tas ir atkarīgs no viņiem, kad viņi sāks. Taču mēs esam pārliecināti, ka esam darījuši visu iespējamo, lai tam sagatavotos," sacīja Kērbijs.
20:58 Melitopoles mērs Ivans Fjodorovs apstiprināja informāciju, ka iebrucēji pēc šodienas bombardēšanas steidzami pamet Berdjanskas ostu. Informatīvā ēterā viņš stāstīja, ka kuģi, kas iebrauca ostā, lai iekrautu zagtos Ukrainas graudus un aprīkojumu, pamet pilsētu.
20:04 Krievu iebrucēji atkal apšaudīja Harkovas apgabalu, kā rezultātā divi cilvēki gāja bojā, vēl četri tika ievainoti.
19:27 Uz Krievijas Federācijas rietumu robežu, aizbildinoties ar stažēšanos, tika nosūtīti 200 augstāko militāro mācību iestāžu kadeti. Par to Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs ziņo operatīvajā informācijā par Krievijas iebrukumu pulksten 18:00.
18:19 Lielbritānija, Nīderlande, Polija, Dānija, Zviedrija, Beļģija, Portugāle un Francija piekritušas pievienoties tā dēvētajai iznīcinātāju koalīcijai, kas nodrošinās Ukrainai kaujas lidmašīnas, piektdien paziņojis Ukrainas prezidenta kancelejas vadītāja vietnieks Ihors Žovkva.
Izdevums "Evropeiska pravda" ziņoja, ka šādi, pēc amatpersonas teiktā, oficiāli izveidota koalīcijas Eiropas daļa. Žovkva sacīja, ka koalīcijai drīzumā pievienosies arī citi dalībnieki, bet plašāk nepaskaidroja.
17:54 Ukraina nevar ievilkt karā nevienu NATO dalībvalsti, tādēļ iestāšanās aliansē kara laikā nav iespējama, Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR sacījis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Zelenskis interviju ERR sniedzis pirms piektdien Kijivā ieradās Igaunijas prezidents Alars Kariss.
"Mēs saprotam, ka nevaram ievilkt karā nevienu NATO dalībvalsti, un tādēļ mēs saprotam, ka nekļūsim par NATO dalībvalsti, kamēr turpinās karš. Ne tādēļ, ka mēs nevēlamies, bet tādēļ, ka nevaram," klāstīja Zelenskis.
Kā pauda Ukrainas prezidents, līdz kļūšanai par pilntiesīgu NATO dalībvalsti Ukraina sagaida alianses drošības garantijas.
"Pašlaik, kad mēs runājam par drošības garantijām Ukrainai, mēs runājam par sankcijām, finanšu garantijām, bruņojumu un tamlīdzīgi. Tomēr mēs vēlamies, lai viss būtu skaidri ierakstīts dokumentos un nostiprināts ar konkrētām darbībām. Tādas drošības garantijas darbotos līdz brīdim, kamēr Ukraina nesaņems galveno drošības garantiju, kas ir tieši dalība NATO," pavēstīja Zelenskis.
Piektdien, sagaidot Karisu Kijivā, Zelenskis tviterī rakstīja, ka "Igaunija ir starp tiem, kuru palīdzība mūsu aizsardzībai ir ātrākā un plašākā, ja ņem vērā palīdzības attiecību pret valsts iekšzemes kopproduktu". Viņš pateicās Igaunijai par atbalstu.
Savukārt Kariss tviterī paziņoja, ka ir tikšanās ar Zelenski laikā atkārtoti apliecinājis "Igaunijas dzelžaino atbalstu Ukrainai kaujas laukā un ceļā uz dalību Eiropas Savienībā un NATO".
"Es nevēlos dzīvot pasaulē, kur mums jāiesaistās dialogā ar cilvēkiem, kuri nogalina bērnus, bombardē bērnudārzus, slimnīcas un universitātes. Viņu vieta ir cietumā," rakstīja Kariss, uzsverot, ka Igaunija atbalsta speciālā starptautiskā tribunāla Krievijas pastrādāto noziegumu Ukrainā iztiesāšanai izveidi.
16:40. Krievijas prezidenta Vladimira Putina lēmums iebrukt Ukrainā bijis "neveiksmes piemērs" attiecībā uz Krievijas aprīkojumu, tehnoloģijām, vadību, karaspēku, stratēģiju, taktiku un morāli, vizītē Helsinkos sacījis ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens.
"Aplūkojot prezidenta Putina ilgtermiņa stratēģiskās spēles un mērķus, nav šaubu, ka Krievija ir ievērojami sliktākā situācijā, nekā tā bija pirms pilna apjoma iebrukuma Ukrainā - gan militāri, gan ekonomiski, gan ģeopolitiski," sacīja Blinkens.Tur, kur Putins vēlējās parādīt spēku, viņš atklāja vājumu, un tur, kur viņš bija domājis šķelt, viņš apvienoja, sacīja Blinkens.
ASV valsts sekretārs apliecināja cieņu Ukrainas tautas drosmei un solidaritātei, kā arī ASV un tās partneru sniegtajam atbalstam Ukrainai. "Ukrainai ir ne tikai jāizdzīvo, tai ir jāuzplaukst," viņš piebilda. Krievijas prezidents ir nodarījis kaitējumu savas valsts ekonomikai, kas tagad ir tikai neliela daļa no tā, kas varēja būt, ja viņš būtu ieguldījis līdzekļus tehnoloģijās un inovācijās, nevis ieročos un karā, norādīja Blinkens.
15:48. Igaunijai ir ieroči, kurus ziedot Ukrainai, tomēr piegāžu daudzums un veids ir atkarīgs no Ukrainas Bruņoto spēku progresa vasarā un vajadzībām rudenī, paziņoja Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs. Igaunijas sabiedriskajai radiostacijai Pevkurs sacīja, ka pašlaik tiek pabeigts darbs, lai Ukrainai ziedotu vēl vienu lauka hospitāli, kā arī joprojām spēkā ir piedāvājums apmācīt ukraiņu karavīrus.
Lai gan Igaunija pēdējā gandrīz pusotra gada laikā jau ir piegādājusi Ukrainai daudz bruņojuma, Pevkurs uzsvēra, ka valstij vēl ir ko dot. "Mēs vispirms koncentrēsimies uz mācībām un lauka hospitāli, tomēr skatīsimies, daudz ir atkarīgs no tā, ko darīs ukraiņi un kāda veida palīdzību viņiem vajadzēs," klāstīja Igaunijas aizsardzības ministrs, piebilstot, ka šim mērķim pēc divām nedēļām Ukrainas atbalstītāji atkal pulcēsies tā dēvētajā Ramšteinas formātā.
Pevkurs teica, ka Ukrainai pašlaik visvairāk nepieciešams pretgaisa aizsardzības bruņojums, tomēr nedrīkst aizmirst arī par citu bruņojumu un apmācībām. "Mēs esam apmācījuši karavīrus ar ļoti specifiskām prasmēm, piemēram, mediķus un snaiperus. Tās ir specifiskas jomas, kurās Igaunijai ir arvien lielākas iespējas Ukrainai palīdzēt," viņš klāstīja. Sniegtajai palīdzībai ir jāatbilst Ukrainas vajadzībām, tomēr par to vairāk vajadzētu runāt ar sabiedrotajiem, uzsvēra Igaunijas aizsardzības ministrs.
14:35.Ukrainas spēki piektdien veikuši triecienus Krievijas okupētajā Zaporižjas apgabala Berdjanskas pilsētā, ziņo amatpersonas un aculiecinieki. Sociālajos tīklos izliktos video redzams dūmu stabs Berdjanskas jūras ostas rajonā. Avoti ziņo par vismaz sešiem sprādzieniem. Melitopoles mērs Ivans Fedorovs ziņo, ka sprādziens bijis ostā, caur kuru okupanti izveda salaupīto.
Berdjanskas pilsētas militārās administrācijas vadītāja Viktorija Haļicina apstiprināja, ka ukraiņu aizstāvji trāpījuši krievu pozīcijām. Berdjanskas pilsētas militārā administrācija arī pavēstīja, ka, pēc sākotnējās informācijas, no ostas bēg kuģi, kas nesen ienākuši, lai izvestu salaupītos Ukrainas graudus un metālu. Platfromas "Telegram" kanālos publicētas fotogrāfijas, kurās redzami Krievijas kuģi, kas atstāj ostu.
13:48. Krievijas bruņotie spēki naktī uz piektdienu Kijivai uzbrukuši ar 15 spārnotajām raķetēm un 21 dronu "Shahed", teikts paziņojumā, kas platformā "Telegram" publicēts Ukrainas armijas virspavēlnieka Valērija Zalužnija kanālā.
Uzbrukums ar droniem noticis ceturtdien ap plkst.23. Tie lidojuši no dienvidu virziena.
Spārnotās raķetes H-101/H-555 raidītas no stratēģiskajiem bumbvedējiem Tu-95MS Kaspijas jūras reģionā, un ap plkst.3 tās bijušas Ukrainas gaisa telpā. "Ielidoja no ziemeļu virziena, uzbrūkot Kijivai, manevrēja, cenšoties maldināt mūsu pretgaisa aizsardzību," norādīja Zalužnijs. Atbilstoši viņa informācijai Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši visus šahedus un raķetes.
Tiesa gan, pilnībā izvairīties no sekām uz zemes nav izdevies. Postījumi nodarīti vairākiem civiliem objektiem, ievainoti divi cilvēki - 68 gadus vecs pensionārs un 11 gadus vecs zēns, pavēstīja Ukrainas prokuratūra. Pēc visa spriežot, runa ir par notriekto dronu un raķešu atlūzu radītajiem postījumiem.
Atlūzas nodarījušas postījumus piecām privātmājām. Trim namiem postījumi ir nebūtiski - izsisti logi, sabojātas fasādes. Vēl divos izraisījušies ugunsgrēki, vēsta Ukrainas ģenerālprokurora birojs. Divos Kijivas apgabala rajonos pēc atlūzu nogāšanās aizdegusies zāle. Kā pavēstīja Kijivas apgabala kara administrācijas vadītājs Ruslans Kravčenko, cietušais vīrietis nogādāts slimnīcā. Viņam veikta operācija, briesmu viņa dzīvībai nav.
Jau iepriekš Kijivas pilsētas kara administrācijas priekšnieks Serhijs Popko ziņoja, ka naktī uz piektdienu gaisa telpā virs Kijivas un ap galvaspilsētu pretgaisa aizsardzības spēki pamanījuši un iznīcinājuši dažādu paveidu ienaidnieka gaisa mērķus. "Kijivas terorizēšana ar gaisa triecieniem turpinās. Ārprātīgie teroristi gandrīz bez pauzēm uzbrūk galvaspilsētai. Pēdējo sešu dienu laikā rašisti veikuši jau sesto gaisa triecienu pilsētai! Un katru reizi ienaidnieks maina ieročus," pavēstīja pilsētas kara administrācija.
12:25. NATO priekšējā līnijā ir nepieciešama kaujas gatavas brigādes apmēra vienības, piektdien NATO dalībvalstu parlamentu spīkeru sanāksmē Viļņā paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka vēl svarīgāk par pašu plānu apstiprināšanu ir nodrošināt to izpildi ar spējām. "Ir jānorīko nepieciešamie spēki un jāsāk pienācīgas apmācības," Nausēda uzskaitīja, norādot, ka tam jāseko stingriem lēnumiem par pavēlniecības struktūru un pilnvarošanu. Ukrainai jau gandrīz pusotru gadu turpinot cīņu pret Krievijas zvērīgajiem uzbrukumiem, ir skaidrs, ka Krievija tik viegli neatkāpsies un panākumu gadījumā agresīvi meklēs jaunus mērķus, brīdināja Lietuvas prezidents.
"Ukraina pašlaik šķir mūsu tautu no briesmīga likteņa, kāds piemeklēja Buču, Mariupoli, Bahmutu," viņš uzskaitīja, uzsverot, ka Ukrainas zaudējuma gadījumā, "ļoti iespējams, ka Eiropa būs nākamais upuris". Lai palīdzētu citiem, NATO partneriem jāpastiprina sava aizsardzība un drošība un jāapliecina mūsu savaldīšanas uzticamība, pauda Nausēda.
11:03. Bruņoto formējumu reidi no Ukrainas teritorijas Krievijas pierobežas apgabalos Maskavu nostāda dilemmas priekšā - nostiprināt pozīcijas Krievijā vai okupētajās Ukrainas teritorijās, piektdien kārtējā ziņojumā par situāciju Ukrainas frontēs norāda Lielbritānijas militārais izlūkdienests.
Britu izlūki analizē ziņojumus par bruņotu grupu mēģinājumiem ielauzties Krievijas Belgorodas apgabalā no Ukrainas puses, kas nesen saņemti, cita starpā arī no Krievijas Aizsardzības ministrijas.
10.03. Krievijas armija atradusi jaunu veidu, kā piespiest okupētās Hersonas iedzīvotājiem pieņemt Krievijas pases. Okupanti draud konfiscēt īpašumus un atslēgt elektrību, ja vietējie iedzīvotāji līdz 1. septembrim nebūs ieguvuši agresorvalsts personu apliecinošus dokumentus, vēsta pravda.com.ua.
09.13. ASV Aizsardzības ministrija ceturtdien paziņoja, ka noslēgusi līgumu ar miljardierim Īlonam Maskam piederošo uzņēmumu "SpaceX" par termināļu "Starlink" un satelītsakaru pakalpojumu iepirkšanu Ukrainai .
Pentagons neko plašāk par līguma nosacījumiem neatklāj "operatīvās drošības apsvērumu un šo sistēmu kritiskā rakstura dēļ". Ukraiņu karavīri kopš Krievijas pilna mēroga kara sākuma izmanto satelītsakaru sistēmu "Starlink" dažādiem mērķiem, arī sakariem kaujaslaukā.
08.01. Atbilstoši provizoriskajai informācijai Krievijas bruņotie spēki naktī uz piektdienu Kijivai uzbrukuši ar 15 spārnotajām raķetēm un 18 droniem "Shahed", pavēstīja Ukrainas armijas ģenerālštābs, norādot, ka Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki visus ienaidnieka gaisa mērķus iznīcinājuši.
"Provizoriski. Šonakt ienaidnieks izmantoja triecieniem 15 spārnotās raķetes (tips tiek konkretizēts) un 18 irāņu trieciendronus "Shahed". Mūsu zenītnieki visus šos gaisa mērķus ir iznīcinājuši. Informācija tiek precizēta," teikts ģenerālštāba paziņojumā.
07.11. Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans ir paziņojis, ka Armēnija nav Krievijas sabiedrotais tās karā pret Ukrainu.
Pašinjans to pateica intervijā Čehijas telekanālam "CNN Prima News" jau savas Čehijas vizītes laikā 4.maijā, bet šī intervija tika publicēta tikai trešdien un Pašinjans to ceturtdien ievietoja sociālajā tīklā "Facebook".
"Par to nekad nav runāts skaļi, bet es domāju, ka tas ir redzams: karā ar Ukrainu mēs neesam Krievijas sabiedrotais. Un mūsu jūtas no šī kara, no šī konflikta ir nemiers, jo tas tieši ietekmē visas mūsu attiecības," premjera teikto citēja radiostacijas "Radio Brīvība" armēņu redakcija.
02.18. Šveicas parlamenta apakšpalāta ceturtdien nobalsoja pret priekšlikumu atļaut Šveicē ražotu ieroču nodošanu Ukrainai. Nacionālā padome Bernē ar 98 balsīm pret 75 noraidīja komitejas ierosinātu parlamentāru iniciatīvu "Lex Ukraine".
Deputāts Žans Liks Adors no populistiskās labējās Šveices Tautas partijas, kas ir lielākā partija Nacionālajā padomē, paziņoja, ka šīs iniciatīvas pieņemšana nozīmētu neitralitātes pārkāpšanu.
00.10. Nīderlandes un Polijas premjerministri paziņoja par savu valstu nodomu apmācīt ukraiņu pilotus uz iznīcinātājiem F-16. Kā ziņo CNN, viņi par to paziņojuši Eiropas politiskās kopienas samitā Moldovā.