Tiesa Vācijas pilsētā Drēzdenē trešdien piesprieda cietumsodus kreisi noskaņotai studentei un viņas līdzzinātājiem par vardarbīgiem uzbrukumiem labēji noskaņotiem cilvēkiem.
28 gadus vecajai studentei Līnai E. tika piespriests piecu gadu un trīs mēnešu cietumsods, bet trīs līdzzinātāji saņēma cietumsodus no diviem gadiem un pieciem mēnešiem līdz trim gadiem un trim mēnešiem.
Līna E., kas jau pavadījusi 30 mēnešus pirmstiesas apcietinājumā, pagaidām tiek nosacīti atbrīvota, bet viņai divreiz nedēļā būs jāreģistrējas policijā, paziņoja vadošais tiesnesis Hanss Šlīters-Štātss. Ja spriedums kļūs galīgs, viņai vajadzēs izciest atlikušo cietumsoda daļu.
Līna E. un viens līdzzinātājs tika atzīti par vainīgiem noziedzīgas apvienības izveidošanā. Tiesa atzina apsūdzētos par vainīgiem nopietnos uzbrukumos vai līdzdalībā tajos.
Federālie prokurori bija aicinājuši piespriest ievērojami smagākus sodus, apsūdzot šo grupu vardarbīgos uzbrukumos cilvēkiem, kurus viņi uzskatīja par labēji noskaņotiem.
Šie uzbrukumi notika no 2018. līdz 2020.gadam Leipcigas, Vurcenes un Eizenahas pilsētās. Tajos tika ievainoti 13 cilvēki, un diviem no viņiem ievainojumi bija dzīvību apdraudoši.
Pēc sprieduma pasludināšanas trešdienas vakarā izcēlās nekārtības Vācijas ziemeļu pilsētā Brēmenē, kur apmēram 300 cilvēki kapučjakās sapulcējās un tad "relatīvi ātri un pēkšņi" uzbruka policijai. Daļa uzbrucēju apmētāja policistus ar stikla pudelēm un akmeņiem, bet citi šāva petardes.
Policija ieteica pilsoņiem izvairīties no šī Brēmenes rajona, bet neinformēja, vai kāds ticis ievainots.
Nekārtības saistībā ar šo spriedumu jau bija gaidāmas. Saskaņā ar Brēmenes policijas sniegto informāciju kreiso ekstrēmistu grupējumi bija izsludinājuši noziedzīgas darbības un protestus vairākās pilsētās, tostarp Brēmenē, notiesājoša sprieduma gadījumā.
Līnas E. atbalstītāji piedalījās mītiņos vairākās pilsētās, tostarp prāvas laikā Drēzdenē. Leipcigā trešdienas vakarā pret spriedumu protestēja ap 500 cilvēku, liecina policijas aplēses.
Prāva sākās 2021.gada septembrī stingras drošības apstākļos, kad Līna E. jau bija pavadījusi apcietinājumā 10 mēnešus, bet viņas vīriešu dzimuma līdzzinātāji atradās brīvībā.
Aizstāvība bija aicinājusi apsūdzētos attaisnot un apgalvojusi, ka prāva ir politiski motivēta un notiek nepareizajā tiesā.
Pēc Drēzdenes tiesas sprieduma Vācijas Federālā Konstitūcijas aizsardzības biroja vadītājs Tomass Haldenvangs norādīja uz kreiso ekstrēmistu lielāku radikalizēšanos un gatavību lietot vardarbību.
"Iemesls bažām ir arī tas, ka arvien lielāks skaits vardarbīgu kreiso ekstrēmistu mēģina izvairīties no tiesiskās vajāšanas un varbūt ir devušies pagrīdē," sacīja Haldenvangs.
"Mēs vēl neredzam, ka būtu šķērsots terorisma slieksnis, bet, ja radikalizācijas spirāle turpināsies un noziegumi kļūs vardarbīgāki un neizvēlīgāki, tad tuvosies laiks, kad būs jārunā par kreisā spārna terorismu," sacīja Federālā Konstitūcijas aizsardzības biroja vadītājs.
