Ukrainas kara 461. diena. Jaunākā informācija [papildināts 22:24]

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 30. maijā. Ukraina jau vairāk kā gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

22:24. Lielbritānijas ārlietu ministrs Džeimss Kleverlijs paziņojis, ka Ukrainai ir tiesības uzbrukt Krievijas teritorijai pašaizsardzības nolūkos.

21:41. Melitopolē dārdēja spēcīgi sprādzieni, melni dūmi pacēlās šodien virs okupantu bāzes, vēsta pravda.com.ua.

20:47. Krievijas sabotāžas un izlūkošanas grupa otrdien neveiksmīgi mēģināja iekļūt Ukrainas valsts robežā Harkivas apgabalā, vēsta pravda.com.ua.

19:36. Savienotās Valstis otrdien paziņojušas, ka neatbalsta uzbrukumus Krievijas iekšienē, bet uzsvēra, ka Krievija ir atbildīga par karu Ukrainā. ASV ar šādu paziņojumu nākusi klajā pēc dronu triecieniem daudzstāvu dzīvojamiem namiem Maskavā.

19:12. Itālija gatavo jaunu militārās palīdzības paketi Ukrainai, vēsta pravda.com.ua.

17:40. ASV prezidents Džo Baidens pavēstīja, ka Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans viņam telefonsarunā pirmdien atkārtojis Turcijas vēlmi iegādāties ASV reaktīvos iznīcinātājus F-16, savukārt Baidens viņam teicis, ka Vašingtona vēlas, lai Turcija atsakās no saviem iebildumiem pret Zviedrijas pievienošanos NATO.

Pērn pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā Somija un Zviedrija izbeidza gadu desmitiem īstenoto neitralitātes politiku un paziņoja par iestāšanos NATO. Pērn jūnija beigās NATO oficiāli uzaicināja Somiju un Zviedriju kļūt par dalībvalstīm, sākot uzņemšanas ratifikācijas procesu visās 30 valstīs. Tomēr Turcija un Ungārija bremzēja procesu.

16:12.Sabiedroto atbalsts Ukrainai lielā mērā noteiks tās kara pret Krieviju galīgo rezultātu, pēc tikšanās Viļņā ar Vācijas prezidentu Franku Valteru Šteinmeieru paziņoja Lietuvas valsts galva Gitans Nausēda. "Mums jāsaglabā koncentrēšanās un vienotība līdz Ukraina gūs galīgo uzvaru. Sabiedroto atbalsts Ukrainai ir izšķirīgs, un, manuprāt, lielā mērā noteiks kara galīgo iznākumu," Nausēda teica kopīgā preses konferencē.

Krievija šomēnes ir pastiprinājusi gaisa triecienus pret Kijivu un brīdinājusi Rietumvalstis nesaasināt konfliktu pēc tam, kad ASV atļāva iznīcinātāju F-16 piegādi Ukrainai. Nausēda uzsvēra, ka Vācijas nozīme gan atbalstā Ukrainai, gan reģiona drošības garantēšanā "ir izšķirīga".

14.27. Lietuva valstij nevēlamo personu sarakstā iekļāvusi 15 Krievijas tiesībsargājošo institūciju darbiniekus, kuri ir atbildīgi par opozīcijas politiķa Vladimira Kara-Myrzas notiesāšanu, otrdien paziņoja Lietuvas Ārlietu ministrija.

"Kremļa režīma pārvaldītā Krievija joprojām ir drauds, un kamēr vien šis režīms ir pie varas, neviens Eiropā un pasaulē nevar justies droši. Ikvienam varētu būt skaidrs, ka [Krievijas prezidents Vladimirs] Putins negrasās ievērot nekādus civilizētās pasaules noteikumus," klāstīja Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis.

Jau ziņots, ka tiesa Maskavā aprīļa vidū piesprieda 41 gadu vecajam Kara-Murzam 25 gadu cietumsodu, atzīstot viņu par vainīgu "nepatiesas informācijas" izplatīšanā par Krievijas sākto karu pret Ukrainu.

ES vēstnieki ir izveidojuši sarakstu ar Krievijas amatpersonām, kam piemērot sankcijas par Kara-Murzas ieslodzīšanu.

12.49. Atbilstoši aplēsēm par 2022.gadu Krievija karam pret Ukrainu tērēja 900 miljonus dolāru dienā.

12.23. Kremlis noslepenojis būtisku militāro izdevumu daļu, jo tie rada nopietnu spiedienu Krievijas budžetam, jaunākajā ziņojumā norāda Lielbritānijas militārais izlūkdienests.

Krievijas militārais budžets lielā mērā ir nenosakāms, jo budžeta izdevumu posteņi ir noslepenoti un trūkst caurredzamības, teikts ziņojumā. "Krievija tikai nesen atsāka budžeta sadalījuma publicēšanu, pēc tam, kad bija pārtraukusi to darīt 2022.gada maijā. Teju pavisam noteikti militārie izdevumi ir paaugstināti, un tas rada spiedienu Krievijas valsts finansēm," norāda britu militārais izlūkdienests.

11.20. ASV prezidents Džo Baidens paziņojis, ka joprojām tiek izskatīts jautājums par tāla darbības rādiusa ATACMS raķešu nodošanu Ukrainai, ziņo pravda.com.ua.

10.03. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 207 440 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 410 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī Krievija zaudējusi 3802 tankus, 7469 bruņutransportierus, 3445 lielgabalus, 575 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 322 zenītartilērijas iekārtas, 313 lidmašīnas, 313 helikopterus, 3092 bezpilota lidaparātus, 1107 spārnotās raķetes, 6219 automobiļus un autocisternas, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 454 specializētās tehnikas vienības.

09.05. Dānijas valdība pirmdien pavēstīja, ka plāno būtiski palielināt budžetu, kas paredzēts, lai atbalstītu Ukrainu tās cīņā pret Krievijas agresiju, piešķirot vēl 2,4 miljardus eiro vērtu summu. Šogad palīdzības fondam tiks piešķirti vēl 7,5 miljardi dāņu kronu (miljards eiro), paziņoja Dānijas Aizsardzības ministrija. Paredzēts, ka nākamgad fonds tiks papildināts ar vēl 10,4 miljardiem kronu (1,4 miljardi eiro).

08.20. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdienas vakara videouzrunā apliecināja, ka sasaucis augstākā virspavēlnieka štāba sēdi, kurā pieņemti lēmumi par Ukrainas karaspēka "kustības termiņiem".

"[Sēdē tika apspriesta] ne tikai munīcijas nodrošināšana, ne tikai jaunu brigāžu sagatavošana, ne tikai mūsu tehnika. Bet arī termiņi. Termiņi tam, kā mēs kustēsimies. To mēs darīsim. Lēmumi ir pieņemti," sacīja prezidents.

07.10.Krievija naktī uz otrdienu īstenoja trieciendronu uzbrukumu Kijivai, nogalinot divus cilvēkus un trīs ievainojot, paziņoja Kijivas pilsētas militārā administrācija.

Notriekto dronu atlūzas izraisīja ugunsgrēku daudzstāvu dzīvojamā namā Holosijivas rajonā Kijivas dienvidos. Glābēji no nama evakuēja trīs ievainotos un vēl 20 cilvēkus, bet divi cilvēki ir gājuši bojā. Nama divi augšējie stāvi tika sagrauti, un gruvešos var būt cilvēki.

Notriekto dronu atlūzas izraisīja ugunsgrēku arī privātnamā Darnicas rajonā Kijivas dienvidos. Aizdegās arī trīs automobiļi Pečerskas rajonā Kijivas centrālajā daļā.

02.59. Krievijas Iekšlietu ministrija pirmdien izdeva orderi ASV republikāņu senatora Lindsija Greiema aizturēšanai pēc viņa izteikumiem par karu Ukrainā.

Greiems piektdien tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Rediģētā šīs tikšanās videoierakstā, kuru publicēja Zelenska birojs, Greiems atzīmēja, ka "krievi mirst" šajā karā, un nosauca ASV militāro palīdzību Ukrainai par "mūsu vislabāk iztērēto naudu".

00.10. Eiropas Komisijas viceprezidents, Eiropas Savienības Augstais pārstāvis ārpolitikas un drošības politikas jautājumos Hoseps Borels sacīja, ka viņš "nav optimistisks" par to, kā šovasar attīstīsies karš Ukrainā.

Kā ziņo CNN, Borels piebilda, ka redz "Krievijas skaidru nolūku uzvarēt karā".