Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 29. maijā. Ukraina jau veselu gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
21:58 Krievija Bahmutā ir nonākusi strupceļā un drīz to zaudēs.
Par to raksta Wall Street Journal. Kā atzīmē laikraksts, kamēr Krievija cīnījās par kontroli pār Bahmutas pēdējiem rajoniem, Ukrainas spēki ielauzās Krievijas Federācijas teritorijā, radot nopietnas problēmas Maskavai. Tagad iebrucējiem ir jāpārvieto karaspēks no frontes uz savu robežu, lai to nodrošinātu.
20:44 Ukrainas pēckara galvenajai tēmai vajadzētu būt demilitarizētas zonas izveidošanai 100-120 km dziļumā Krievijā. Tas attiecas uz agresorvalsts Belgorodas, Brjanskas, Kurskas, Rostovas apgabalu teritorijām.
Par to tviterī paziņojis prezidenta kancelejas vadītāja padomnieks Mihails Podoļaks. Pēc viņa teiktā, tas nepieciešams, lai izvairītos no uzbrukuma atkārtošanās nākotnē.
20:04 Dienas laikā Ukrainas artilēristi un raķetes trāpīja trim Krievijas iebrucēju pretgaisa aizsardzības sistēmām, ienaidnieka munīcijas noliktavai, kā arī trim zonām, kur bija koncentrēti ienaidnieka ieroči un militārā tehnika.
Ukrainas Aizsardzības spēki trāpīja arī vēl trīs svarīgos ienaidnieka mērķos, pirmdienas, 29. maija, vakarā Facebook dalījās Ukrainas valsts Bruņoto spēku ģenerālštābs.
19:42 Uz laiku okupētajā Krimā atkal "iet karsti". Sevastopolē nograndis spēcīgs sprādziens.
Pēc vietējās sabiedrības ziņām, sprādziens bijis spēcīgs, tas bijis dzirdams visās pilsētas vietās. Sprādziens notika pulksten 19:11. Pagaidām sprādzienu neviens nav komentējis.
18:35 Grupas "Informatīvā pretošanās" militāri politiskais novērotājs Oleksandrs Kovaļenko sacīja, ka maijā Ukrainas aizstāvji pilna mēroga kara laikā iznīcinājuši rekordlielu daudzumu Krievijas artilērijas.
Telekanāla FREEDOM ēterā eksperts atzīmēja, ka pēdējā laikā biežāk aiz ienaidnieka līnijām dzirdami sprādzieni Ukrainas okupētajās teritorijās, jo īpaši pie Mariupoles Doņeckas apgabalā un Berdjanskas Zaporožjes apgabalā.
18:00. Kijivā no plkst.16.57 izsludināta gaisa trauksme. Jau trešo reizi vienas dienas laikā, vēsta pravda.com.ua.
17:01. Polijas prezidents Andžejs Duda pirmdien paziņojis, ka parakstīs likumprojektu par ietekmīgas komisijas izveidi, kuras mērķis būs izmeklēt Krievijas ietekmi Polijā, taču kritiķi bažījas, ka tā tiks izmantota valdošās partijas pretinieku izspiešanai no politikas.
16:31. Krievi ar raķeti trāpījuši daudzdzīvokļu mājai Harkivas apgabalā: ievainotas trīs vecāka gadagājuma sievietes, grūtniece un divi bērni, vēsta pravda.com.ua.
15:42. Ukrainas armijas gaisa spēku pārstāvis Jurijs Ihnats pavēstīja, ka pirmdien no ziemeļu virziena uz Ukrainu tika izšautas 11 raķetes "Iskander-M" un "Iskander-K". Pretgaisa aizsardzības spēki iznīcināja visus mērķus, pavēstīja Ihnats.
13:46. Šodien uzbrukums Dņepropetrovskas apgabalam: 1 bojāgājušais un 9 upuri pie Pokrovskas kopienas, ziņo pravda.com.ua.
12.50.Kijivā pirmdien pēc plkst.11 pēc vietējā laika (vienāds ar Latvijas laiku) bija dzirdami vismaz desmit sprādzieni un skanēja gaisa trauksmes sirēnas.
Ukrainas galvaspilsētas mērs Vitālijs Kličko paziņoja, ka sprādzieni bijuši dzirdami pilsētas centrālajos rajonos. "Uzbrukums Kijivai turpinās," viņš uzsvēra. Mērs arī pavēstīja, ka uz autoceļa pilsētas ziemeļos, Oboloņas rajonā, nokritušas degošas raķetes atlūzas. Pilsētā darbojas pretgaisa aizsardzība.
Pēdējā laikā Krievijas raķešu un trieciendronu uzbrukumi Kijivai bieži notiek naktīs, taču dienas laikā tie nav bieži.
12.20. Krievijas Iekšlietu ministrija meklēšanā izsludinājusi ASV senatoru Lindsiju Greiemu, kuru Krievijas politiķi jau iepriekš apsūdzēja "rusofobiskos" izteikumos, pēc tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski 26. maijā, ziņo pravda.com.ua.
11.19. Ukrainas pretgaisa aizsardzība aizvadītajā naktī iznīcinājusi 37 Krievijas spārnotās raķetes un 29 trieciendronus, pirmdien pavēstījuši Ukrainas gaisa spēki.
"No plkst.0 līdz plkst.5 Krievijas okupanti uzbruka Ukrainas militārajiem un kritiski svarīgās infrastruktūras objektiem ar spārnotajām raķetēm un trieciendroniem," sacīts gaisa spēku paziņojumā.
Tajā norādīts, ka no deviņiem stratēģiskajiem bumbvedējiem "Tu-95" Kaspijas jūras rajonā palaistas līdz 40 spārnotajām raķetēm, savukārt no ziemeļiem un dienvidiem noticis uzbrukums ar apmēram 35 Irānā ražotajiem trieciendroniem "Shahed".
10.17. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 207 030 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 430 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī Krievija zaudējusi 3801 tanku, 7467 bruņutransportierus, 3435 lielgabalus, 575 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 321 zenītartilērijas iekārtu, 313 lidmašīnas, 298 helikopterus, 3054 bezpilota lidaparātus, 1056 spārnotās raķetes, 6207 automobiļus un autocisternas, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 453 specializētās tehnikas vienības.
08.50. Naktī uz 29. maiju Kijivā un vairākos citos Ukrainas reģionos tika izsludināta gaisa trauksme. Brīdinājums vēlāk tika izplatīts visā valsts teritorijā un bija spēkā līdz plkst. 05:00, vēsta pravda.com.ua.
07.09. Krievijas karaspēks naktī uz pirmdienu raidījis uz Kijivu dronus un spārnotās raķetes, un Ukrainas pretgaisa aizsardzība notriekusi vairāk nekā 40 mērķus, paziņojusi Kijivas pilsētas kara administrācija.
"Bija pagājušas tikai 18 stundas kopš vislielākā dronu uzbrukuma Kijivai, kad ienaidnieks atkal uzbruka galvaspilsētai," platformā "Telegram" vēsta administrācijas preses dienests, piebilstot, ka "tas bija jau piecpadsmitais gaisa uzbrukums [Kijivai] kopš maija sākuma!"
05.31. Ukraina pieliks punktu Maskavas despotijas vēsturei, svētdienas vakarā videouzrunā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Viņš sacīja, ka naktī uz svētdienu noticis viens no lielākajiem Krievijas uzbrukumiem Ukrainai ar Irānā ražotajiem trieciendroniem "Shahed", turklāt lielākā daļa no tiem raidīti uz mērķiem Kijivā un tās apgabalā. Pēc Ukrainas Bruņoto spēku sniegtās informācijas, Ukrainai uzbrukts ar 59 droniem "Shahed", taču pretgaisa aizsardzība notriekusi 58 no tiem.
00.10. Krievijas-Ukrainas karš var beigties ar "sāpīgu pamieru un teritoriāliem kompromisiem, kas nepamierinās nevienu no pusēm", pieļauj bijušais Vācijas ārlietu ministrs Joška Fišers.
Tas nozīmēs ilgtermiņa draudus Eiropai, intervijā laikrakstam "Tagesspiegel" brīdina bijušais Vācijas "zaļo" līderis. Tāpēc Vācijai ir jānostiprina sava aizsardzība.
Vecā formula, ka "drošība ir iespējama tikai ar Krieviju", vairs nestrādā, un tagad daudz svarīgāk ir nodrošināties pret Krieviju, uzsver Fišers.