Labākais veids, kā palīdzēt Ukrainai, ir atjaunot ekonomisko aktivitāti, intervijā aģentūrai LETA norāda jaunais Ukrainas vēstnieks Latvijā Anatolijs Kucevols, kuru maija sākumā Rīgas pilī akreditēja Valsts prezidents Egils Levits.
Kucelovs atzīst, ka pašlaik atrodamies karastāvoklī.
Valstī valda stingra nostāja atgūt atpakaļ okupētās teritorijas, arī tās, kas bija okupētas pirms 2014.gada. Mēs virzāmies uz uzbrukuma pozīcijām, lai garantētu, ka šīs teritorijas varētu atgūt.
Visiem ir skaidrs, ka šim neizprovocētajam Krievijas karam ir jābeidzas. Katrs Ukrainas iedzīvotājs tic, ka mums ir jābūt vienotai nācijai, jābūt daļai no Eiropas Savienības (ES) un NATO.
Diemžēl jāsaka, ka mēs katru dienu zaudējam cilvēkus. Taču, neskatoties uz grūtībām un sāpēm, mēs turpinām cīnīties. Situācija Ukrainā ir sarežģīta, bet mēs esam optimistiski noskaņoti.
Mums joprojām jāformulē savas ambīcijas attiecībā uz NATO. Tomēr es saredzu iespējas. Piemēram, tie Ukrainas iedzīvotāji, kuri bija spiesti pamest valsti, citviet Eiropā apgūst pieredzi un prasmes, kuras varēs izmantot mājās. Viņi gaida atgriešanos, kas ir īpaši svarīgi. Tāpat ES iedzīvotājiem ir iespēja iepazīt ukraiņus, ne tikai klausīties Krievijas propagandā, ka Ukraina ir trešā valsts, kurā neprot strādāt un pieņemt lēmumus kā citviet civilizētā pasaulē. Jūs varat redzēt ukraiņus, kas dod savu ieguldījumu dažādu Eiropas valstu ekonomikā.
Tas ir viens no maniem mērķiem - izveidot ekonomiskās saites ne tikai starp cilvēkiem, bet arī starp uzņēmumiem. Mums ir iespējas gūt labu rezultātu, vienlaikus cīnoties šajā karā. Latvieši redz, cik mums tas ir svarīgi. Mums nav plāna B, ir tikai plāns A.
Mēs esam gatavi katru dienu turpināt cīnīties. Mēs patlaban mierīgi sarunājamies, bet karš turpinās katru minūti. Es teiktu, ka mēs esam mentāli gatavi, bet mēs joprojām vācam atbalstu no mūsu partneriem, lai pretuzbrukums būtu efektīvs.
Mums jānodrošina, ka karš neietekmētu parastos iedzīvotājus, tāpēc mēs izmantojam partneru ieročus, bet mēs izmantojam tos gudri. Mēs neplānojam uzbrukt un postīt civilo infrastruktūru.
Mēs neturamies pie kara tikai tāpēc, ka mēs gribam karu. Runa ir par mūsu teritoriju. Tiklīdz mēs tiksim pie visa nepieciešamā pretuzbrukumam, tas iezīmēs jaunu kara fāzi. Līdz šim mēs pārsvarā aizstāvējāmies, tagad mēs cenšamies noturēt savas pozīcijas un doties pretuzbrukumā. Domāju, ka mēs uzvarēsim, lai arī cik daudz laika tas prasītu.
