Eiropas Savienības (ES) Konkurētspējas ministru padomes sanāksmē Briselē panākta vienošanās par jaunām produktu ilgtspējas prasībām, aģentūru LETA informēja Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvji.
Sēdes laikā dalībvalstu ministri apstiprināja vispārējo nostāju attiecībā uz Ilgtspējīgu produktu ekodizaina regulas priekšlikumu, kura mērķis ir uzlabot prasības produktiem visā to aprites dzīves ciklā, lai samazinātu produktu atstāto nospiedumu uz vidi.
Regula paredz noteiktas jaunas prasības produktu dizainam, lai tie būtu izturīgāki, vienkāršāk atjaunojami, labojami, pārstrādājami, kā arī energoefektīvāki un resursu efektīvāki. Nākotnē paredzēts ieviest digitālās produkta pases, kas ļaus iegūt informāciju par produktu ietekmi uz vidi. Pēc pieņemtā padomes lēmuma, tiks sākts trialogs ar Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju (EK).
Latvijas viedokli sanāksmē pauda EM parlamentārais sekretārs Andris Čuda (NA).
Latvija atbalsta piedāvāto vispārējās vienošanās tekstu, vienlaikus uzsverot, ka tālākajās diskusijās ir jāsaglabā šobrīd paredzētais saprātīgais laiks priekšlikumā noteikto prasību īstenošanai, lai ļautu iespēju sagatavoties gan nozarēm, gan dalībvalstu uzraudzības iestādēm.
Vienlaikus Latvijas puse izteica skepsi par regulas priekšlikumā paredzēto aizliegumu apģērbu un to aksesuāru iznīcināšanai, jo nav veikts izvērtējums tā ietekmei. Turklāt, kā citas valstis, arī Latvija būtu vēlējusies pastāvīgu izņēmumu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem prasību par nepārdoto preču iznīcināšanas ierobežojumiem piemērošanā.
Tāpat sanāksmē ministri diskutēja par Kritiski svarīgo izejvielu aktu, kas paredz visaptverošu pasākumu kopumu ar mērķi nodrošināt ES instrumentus un piekļuvi drošām, daudzveidīgām, cenas ziņā pieejamām un ilgtspējīgām kritiski svarīgo izejvielu piegādēm.
Regulas priekšlikums nosaka stratēģisko un kritisko izejmateriālu sarakstu un stratēģisko projektu izvēles kritērijus, kā arī kārtību, kādā tiek nodrošināta stratēģiski svarīgo projektu ieviešana. Tā paredz arī izveidot vienas pieturas aģentūru katrā dalībvalstī, kas būs atbildīga par atļauju izsniegšanas koordināciju un atvieglošanu. Priekšlikums uzliek arī par pienākumu dalībvalstīm izstrādāt zemes dzīļu ieguves nacionālās programmas.
Lai arī Latvija kopumā atzinīgi vērtē regulas projektu, sanāksmē paudām bažas par priekšlikumu ieviešanas termiņiem un finanšu resursu nepieciešamību vienas pieturas aģentūras izveidei. Tāpat arī sanāksmē Latvijas pārstāvis norādīja uz bažām par obligātu prasību īstenot zemes izpētes programmu, jo šobrīd nenotiek ne kritisko materiālu izpēte, ne ieguve un nav arī pieejamu izpētes datu.
Vienlaikus Latvija uzskata, ka īpaši inovatīvu produktu gadījumā būtu nepieciešams noteikt iespēju paplašināt kritiski svarīgo izejmateriāli klāstu, jo esošais piedāvājums neveicina jaunu tehnoloģiju un tehnoloģisko procesu attīstīšanu.
Sanāksmes turpinājumā dalībvalstu pārstāvji diskutēja par Ilgtermiņa konkurētspējas jautājumiem un ieceri paplašināt Vienotā tirgus un konkurētspējas pārskatu ar jauniem mērķa rādītājiem. Tādējādi ikgadējais pārskats sniegs iespēju pievērst pastiprinātu uzmanību atsevišķām aktuālajām jomām un izcelt dažādus konkurētspējas aspektus.
Noslēgumā padome pārrunāja arī jautājumus par Neto nulles emisiju industrijas aktu, vienoto patentu sistēmu un dizainparaugu tiesisko aizsardzību.
Latvija ir gandarīta, ka 2023.gada 1.jūnijā stāsies spēkā jauns izgudrojumu aizsardzības veids - vienota spēka Eiropas patents, tādējādi noslēdzot gadu desmitiem ilgušo projektu - izveidot ES vienotu patentu aizsardzību. Latvija ir to 17 valstu vidū, kas jau ir pievienojušās Vienotajam patentam.