Ukrainas kara 449. diena. Jaunākā informācija [papildināts 21:50]

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 18. maijā. Ukraina jau veselu gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu

21:50. Ukrainas teritorijā plkst. 21:20 izsludināta trauksme. Zināms, ka Krievijas karaspēks tuvākajās stundās grasās bombardēt Ukrainu ar raķetēm, lai gan koncentrēsies uz Kijevu, ziņo pravda.com.ua.

21:22. Valsts drošības dienests (VDD) vērtē Latvijas uzņēmuma SIA "Softteh" iespējamo iesaisti atbalsta sniegšanā Krievijai, ziņo Latvijas Radio raidījums "Atvērtie faili". VDD esot pievērsis uzmanību Ukrainas valsts iestāžu izplatītajai informācijai par Spānijā bāzētā uzņēmuma "Gavary Group" iespējamu atbalsta sniegšanu agresorvalsts Krievijas armijai.

No kara sākuma VDD esot sācis 10 krimināllietas aizdomās par sankciju pārkāpšanu. Kriminālprocesi ir gan par Krievijai, gan Baltkrievijai piemēroto sankciju iespējamu pārkāpšanu saistībā ar darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība. Trīs no kriminālprocesiem nodoti prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai.

19:52. Ukraiņi Liepājā saņem dāvinājumā velosipēdus un sadzīves tehniku, aģentūru LETA informēja Liepājas pašvaldības sabiedrisko attiecību un mārketinga daļā. Turpinot sniegt atbalstu Ukrainas iedzīvotājiem, kuri, bēgot no Krievijas izraisītā kara Ukrainā, savu patvērumu un mājas pašlaik raduši Liepājā, pašvaldība sadarbībā ar ASV vēstniecības Aizsardzības sadarbības biroja un biedrības "Pilsēta cilvēkiem" atbalstu iepriecinājusi ukraiņu ģimenes, dāvinot sadzīves tehniku, savukārt ukraiņu bērniem un jauniešiem - velosipēdus.

Kopskaitā 11 sadzīves tehnikas vienības - veļas mašīnas un ledusskapjus - Liepājas pašvaldība nogādāja astoņos pašvaldības dzīvokļos, kuros dzīvo ģimenes no Ukrainas. Pārsvarā tās ir ģimenes, kurās mamma viena rūpējas par bērniem, un ģimenes, kurās dzīvo seniori un personas ar invaliditāti. ASV vēstniecības Aizsardzības sadarbības birojs Latvijai dāvināja 24 veļas mašīnas un 24 ledusskapjus, no tām Liepājas un Dienvidkurzemes novads saņēma 23 sadzīves tehnikas vienības.

Kopš kara sākuma Liepājā patvērumu raduši jau 1536 Ukrainas iedzīvotāji, no kuriem pašlaik pašvaldības izmitināšanas telpās dzīvo 80 ukraiņi, bet mājsaimniecībās, kuras saņem valsts kompensāciju par izmitināšanu, - 163 personas.

19:00. Eiropas Savienības (ES) augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels ierosinājis iemaksāt vēl 3,5 miljardus eiro fondā, no kura tiek finansēta militārā palīdzība Ukrainai, trešdien atklājuši avoti ES.

18:00. Latvija ar līdzīgi domājošām valstīm piedāvā paplašināt sankcijas pret Krievijas amatpersonām, aģentūrai LETA norādīja Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Gunda Reire. Latvija ir ieinteresēta pēc iespējas spēcīgāku sankciju piemērošanā pret Krieviju. Viņa vērsa uzmanību, ka kopš kara Ukrainā sākuma pret Krieviju ir pieņemtas desmit sankciju kārtas, patlaban notiek darbs pie 11.kārtas. ĀM parlamentārā sekretāre piebilda, ka šajā stadijā, kamēr vēl nav panākta visu ES dalībvalstu vienošanās, detaļas publiskot nevar.

17:10. Likumsargi noskaidrojuši vēl divus Krievijas noziedzniekus, kuri Kijivas apgabala pagaidu okupācijas laikā nogalināja Bučas iedzīvotājus, vēsta pravda.com.ua.

15:45 Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis varētu doties uz Japānu, lai piedalītos G7 valstu samitā Hirosimā, ceturtdien ziņo Japānas mediji.

Ukrainas valdības amatpersona japāņu ziņu aģentūrai "Kyodo" sacīja, ka Zelenskis uzmanīgi sekos līdzi situācija kaujas laukā un tad pieņems lēmumu.

Japānas premjerministrs Fumio Kisida vizītē Ukrainā uzaicināja Zelenski piedalīties G7 samitā attālināti. Samits sāksies piektdien.

Japāna patlaban ir G7 prezidējošā valsts. G7 ietver ASV, Vāciju, Franciju, Itāliju, Lielbritāniju, Kanādu un Japānu.

15:12 Hersonas apgabalā kāds vīrietis Krievijas iebrucējiem nodeva informāciju par proukrainiskiem pilsoņiem, par ko aiz restēm pavadīs 15 gadus.

13:56 Krievi jau veikuši divus slepkavības mēģinājumus pret Ukrainas Bruņoto spēku Teritoriālās aizsardzības spēku komandieri ģenerālmajoru Igoru Tancjuru.

Par to ziņo "Ukrainska Pravda", atsaucoties uz avotiem militārajās aprindās.

Konkrēti, 2. maijā Vāgnera PMC vadītājs Jevgeņijs Prigožins paziņoja par bruņumašīnas iznīcināšanu Doņeckas apgabalā, kurā brauca Karaspēka spēku komandieris Igors Tantsjura. Tomēr vēlāk Ukrainas bruņotie spēki šo informāciju noliedza.

13:26 Ukrainas aizstāvji Bahmutas virzienā diennakts laikā pavirzījušies uz priekšu par 150 līdz 1700 metriem, iznīcinājuši 130 okupantus, bet četrus sagūstījuši, ceturtdien pavēstīja Ukrainas armijas austrumu grupējuma pārstāvis Serhijs Čerevatijs.

"Bahmuta joprojām ir kauju epicentrs Ukrainas austrumos. Kauju gaitā mūsu vienības, neraugoties uz to, ka šobrīd nav pārākuma personālsastāva, šāviņu un tehnikas ziņā, flangos turpina virzīties uz priekšu. Diennakts laikā mums izdevās noiet no 150 līdz 1700 metriem," telemaratona ēterā sacīja Čerevatijs.

Okupanti spiesti bēgt, kad "viņiem kārtīgi sadod", viņš piebilda.

Vienlaikus Čerevatijs norādīja, ka krievi cenšas ieņemt pašu teju pilnībā iznīcināto Bahmutu.

Krievijas karaspēks veicis 487 triecienus ukraiņu pozīcijām ar lielgabaliem un reaktīvo artilēriju. Notikušas 25 kaujas sadursmes, seši aviācijas uzlidojumi.

Aizstāvji kaujās iznīcinājuši 130 okupantus un četrus sagūstījuši. Vēl 145 iebrucēji ievainoti.

Ukrainas karavīri arī iznīcinājusī divas pašgājējartilērijas iekārtas "Msta", dronu "Orlan-10" un astoņas lauka noliktavas ar ienaidnieka munīciju.

12.46. Japāna sākot ar jūniju plāno sniegt palīdzību ievainotajiem ukraiņu karavīriem. Tokijas Aizsardzības spēku centrālajā slimnīcā ievainotajiem karavīriem tiks sniegta nepieciešamā medicīniskā palīdzība un rehabilitācija, ziņo pravda.com.ua

11.42. Krievijas karavīri divas reizes centušies nogalināt Ukrainas bruņoto spēku teritoriālās aizsardzības komandieri, ģenerālmajoru Ihoru Tanciuru, ziņo pravda.com.ua.

10.26. Krievijas okupētajā Krimā Simferopoles apgabalā netālu no Čisteņkes ciema ceturtdienas rītā saspridzinātas dzelzceļa sliedes un tā rezultātā no sliedēm noskrējis vilciens ar labību, vēsta Krievijas mediji. Atbilstoši provizoriskajai informācijai no sliedēm noskrējuši astoņi vagoni, pieci no tiem apgāzušies.

09.53. Krievijas algotņu grupējuma 'Vagner" dibinātājs Jevgēņijs Prigožins cer panākt aizsardzības ministra Sergeja Šoigu atstādināšanu no amata pēc "izšķirošās uzvaras Bahmutā" un nomainīt viņu ar atstādināto ministra vietnieku Mihailu Mizincevu, uzskata ASV Kara studiju institūta (ISW) analītiķi.

"Drošības struktūru cilvēki, šķiet, nav guvuši sekmes savos centienos iebiedēt Prigožinu un piespiest viņu pakļauties. Prigožins paziņojis, ka ir gatavs cīnīties ar "birokrātiem", un apsūdzējis viņus centienos iegūt vairāk varas, vienlaikus izmantojot "Vagner" kara vešanai," norāda amerikāņu domnīcas pārstāvji.

09.01. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 201 100 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 510 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī krievi zaudējuši 3773 tankus, 7373 bruņutransportierus, 3198 lielgabalus, 563 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 318 zenītartilērijas iekārtas, 308 lidmašīnas, 294 helikopterus, 2759 bezpilota lidaparātus, 990 spārnotās raķetes, 6073 automobiļus un autocisternas, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 418 specializētās tehnikas vienības.

08.04. Krievijas raķešu triecienā Odesā nogalināts viens cilvēks, divi guvuši ievainojumus, pavēstīja Dienvidu aizsardzības spēku preses centra vadītāja Nataļija Humeņuka. Vairums raķešu notriekts virs jūras, tomēr viena raķete trāpījusi rūpniecības objektam Odesas nomalē, nacionālā telemaratona ēterā sacīja amatpersona.

Sprādzienu dārdi Odesā bija dzirdami trešdienas vakarā.

07.12. Ukrainas galvaspilsētā Kijivā ceturtdienas rītā nogāzušās pretgaisa aizsardzības spēku notriektu Krievijas raķešu atlūdzas, pavēstīja amatpersonas.

Izraisījies ugunsgrēks, bet atbilstoši provizoriskajai informācijai cietušo nav. Sprādzieni bija dzirdami gan galvaspilsētā, gan citviet valstī.

Atbilstoši provizoriskajai informācijai pretgaisa aizsardzības sistēmas notriektu ienaidnieka raķešu atlūdzas Kijivā nogāzušās Darnicas un Desnas rajonos.

06.10. Krievijas parlamenta apakšpalātā Valsts domē ir iesniegts likumprojekts, kas paredz ieviest nodevu kara pret Ukrainu dalībnieku finansiālam atbalstam 1% apmērā no restorānu, klubu un bāru rēķiniem, ziņo raidstacija "Radio Brīvība".

05.40. 25 uzņēmumi no Vācijas, Francijas, Šveices, Ungārijas, Slovākijas, Itālijas, Igaunijas, Lietuvas, Austrijas un Polijas pārdod preces Krievijas uzņēmumiem, kuri nodrošina Krievijas armiju ar mikroshēmām, munīciju un citām militāra lietojuma precēm, teikts pētnieciskās žurnālistikas izdevuma "The Insider" trešdien publicētā ziņojumā.

Starp Eiropas uzņēmumu pārdotajām precēm bija mikroshēmas raķetēm, optiskās šķiedras nakts redzamības ierīcēm, taktiskie zābaki, bruņuvestes, komponenti karakuģu dzinējiem un daudz kas cits.

00.10. Lēmums par iznīcinātāju F-16 nodošanu Ukrainai būs jāpieņem ASV, trešdien paziņoja Lielbritānijas un Vācijas aizsardzības ministri. "Tas ir Baltā nama ziņā, lai izlemtu, vai tas vēlas nodot šo tehnoloģiju," pēc sarunām ar Vācijas kolēģi Borisu Pistoriusu Berlīnē sacīja Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Voless.

"Tas ir atkarīgs no Baltā nama, vai F-16 kaujas lidmašīnas var tikt piegādātas," piebilda Pistoriuss. Voless norādīja, ka Lielbritānijai nav F-16 lidmašīnu, kā arī uzsvēra, ka tā neplāno neko nosūtīt no saviem iznīcinātājiem "Typhoon". Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks un Nīderlandes premjerministrs Marks Rite otrdien paziņoja, ka veidos "starptautisku koalīciju" iznīcinātāju piegādei Ukrainai.

Sunaks un Rite vienojās sadarboties, lai izveidotu starptautisku koalīciju nolūkā nodrošināt Ukrainas gaisa spēkus ar visu nepieciešamo, sākot ar pilotu apmācību un beidzot ar iznīcinātāju F-16 iegādi, pēc abu valdību vadītāju tikšanās Eiropas Padomes samitā Islandē paziņojis Lielbritānijas premjera preses dienests. Pēc tikšanās ar Sunaku pirmdien Londonā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis bija pozitīvi noskaņots par šādas "iznīcinātāju koalīcijas" izveidi.

Rietumvalstis līdz šim bijušas atturīgas solījumos piegādāt Ukrainai iznīcinātājus, kas sniegtu pārsvaru pār Krieviju Ukrainas debesīs. Tomēr Sunaks pirmdien apliecināja, ka Lielbritānija gatavojas atvērt ukraiņu pilotu apmācību skolu. Vienlaikus arī Francijas prezidents Emanuels Makrons piedāvāja apmācīt ukraiņu iznīcinātāju pilotus, tomēr noraidīja iespēju Kijivai piegādāt iznīcinātājus.

Arī Beļģija ir solījusi apmācīt Ukrainas pilotus F-16 vadīšanā. Reaģējot uz Sunaka un Rites solījumu, Zelenskis paziņojis, ka tas ir "labs sākums koalīcijai".