Tiesa atstāj spēkā Sarkozī piespriesto trīs gadu cietumsodu

Francijas apelāciju tiesa trešdien atstājusi spēkā trīs gadu cietumsodu bijušajam valsts prezidentam Nikolā Sarkozī, kurš atzīts par vainīgu korupcijā un ietekmes tirgošanā.

Tiesa piekrita, ka vienu gadu cietumā Sarkozī varētu izciest savā dzīvesvietā ar elektroniskās uzraudzības aproci. Atlikušie divi gadi viņam piespriesti nosacīti. Bijušajam prezidentam arī aizliegts trīs gadus ieņemt publisku amatus.

68 gadus vecais Sarkozī tiesas zāli atstāja, nesniedzot komentārus žurnālistiem, tomēr viņa advokāts solīja lēmumu pārsūdzēt Kasācijas tiesā, kas ir augstākā apelāciju tiesa Francijā.

Sarkozī bija prezidents no 2007. līdz 2012.gadam.

Viņš imunitāti pret kriminālvajāšanu zaudēja mēnesi pēc pilnvaru beigām, un kopš tā laika pret viņu uzsāktas izmeklēšanas par korupciju, krāpšanu, favorītismu un kampaņas finansējuma pārkāpumiem. Pats Sarkozī visas apsūdzības noliedz.

2021.gada martā viņš kļuva par pirmo pēckara prezidentu Francijā, kuram piespriests cietumsods. Sarkozī tika atzīts par vainīgu korupcijā un ietekmes izmantošanā saistībā ar mēģinājumu piekukuļot Kasācijas tiesas tiesnesi Žilbēru Azibēru, lai iegūtu slepenu informāciju par izmeklēšanu citā ar Sarkozī saistītā lietā. Apmaiņā pret informāciju Sarkozī piedāvājis atbalstīt Azibēra pieteikumu uz izdevīgu amatu Monako.

Sarkozī un viņa advokāts Tjerī Hercogs mēģināja piekukuļot Azibēru, lai saņemtu informāciju par izmeklēšanu citā lietā, kurā Sarkozī tika apsūdzēts par nelikumīgu maksājumu saņemšanu no uzņēmuma "L'Oreal" mantinieces Lilianas Betankūras savas 2007.gada prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā.

Noziegumi atklājās, kad izmeklētāji noklausījās divas oficiālās Sarkozī telefona līnijas un atklāja, ka 2014.gadā viņš ar Pola Bismuta vārdu izveidojis trešo telefona līniju, pa kuru sazinājās ar Hercogu.

Novembrī paredzēta atkārtota lietas izskatīšana apsūdzībās pret Sarkozī komandu par 2012.gada priekšvēlēšanu kampaņas tēriņiem, kas gandrīz divas reizes pārsniedza likumā atļauto apmēru. Tēriņi slēpti izmantojot viltotus rēķinus sabiedrisko attiecību kompānijai "Bygmalion". Šajā lietā pirmajā prāvā Sarkozī, kurš noliedz jebkādus pārkāpumus, piespriests gadu ilgs cietumsods.

Ceturtdien prokuratūra pieprasīja jaunu tiesas prāvu saistībā ar finansējumu no Lībijas Sarkozī vēlēšanu kampaņai 2007.gadā.

Finanšu noziegumu prokuratūra paziņoja, ka Sarkozī un vēl 12 personas varētu tiesāt saistībā ar mēģinājumiem piesaistīt miljoniem eiro no toreizējā Lībijas diktatora Muamara Kadafi režīma.

Neskatoties uz juridiskām nepatikšanām, Sarkozī joprojām ir ievērojama ietekme un bauda visai lielu popularitāti Francijas labējo aprindās. Sarkozī uzklausa arī pašreizējais prezidents Emanels Makrons.

Pirms Sarkozī vienīgais Francijas prezidents, kurš notiesāts kriminālapsūdzībās, bija viņa priekštecis Žaks Širaks, kuram 2011.gadā piesprieda divu gadu nosacītu cietumsodu par korupciju saistībā ar fiktīvu darbavietu radīšanu laikā, kad viņš bija Parīzes mērs.