Bijušais "Audi" vadītājs Štādlers atzinis vainu "dīzeļgeitas" skandālā

© dpa/picture-alliance/Scanpix/Leta

Bijušais Vācijas autobūves uzņēmuma "Audi" vadītājs Rūperts Štādlers otrdien atzinis vainu tā dēvētajā dīzeļgeitas skandālā, kas satricināja mātesuzņēmumu "Volkswagen".

Minhenes apgabaltiesa iepriekš bija piedāvājusi Štādleram iespēju atzīt savu vainu apmaiņā pret samazinātu sodu, un viņam netiks piespriesta reāla brīvības atņemšana.

Štādlers jau maija sākumā paziņoja, ka gatavojas atzīt savu vainu.

Otrdien Minhenes apgabaltiesā veikta viņa vainas atzīšanas nolasīšana.

Štādlers netiek apsūdzēts par automobiļu kaitīgo izmešu rādītāju falsificēšanas programmatūru uzstādīšanas organizēšanu, taču viņš ļāvis šo automašīnu pārdošanu līdz 2018.gada sākumam, lai arī zinājis par šādas programmatūras esamību.

Štādlers atzinis, ka viņam bijusi iespēja iejaukties, taču to nav darījis. Savu nodarīto Štādlers nožēlo.

Štādlers ir pirmais kāda autobūves uzņēmuma vadītājs ar notiesājošu spriedumu dīzeļgeitas skandālā.

Viņš "Audi" vadīja 11 gadus līdz 2018.gada jūnijam, kad tika apcietināts. Četrus mēnešus vēlāk viņš tika atbrīvots pret drošības naudu.

Kā ziņots, aprīļa izskaņā savu vainu "dīzeļgeitas" skandālā jau atzina bijušais uzņēmuma augsta līmeņa vadītājs Volfgangs Hacs.

Hacs un divi viņa kolēģi bija organizējuši kaitīgo izmešu rādītāju falsificēšanas programmatūru uzstādīšana ar dīzeļdzinējiem aprīkotos automobiļos.

Šī tiesas prāva ilgusi divarpus gadus, un Hacs atzinis savu vainu pēc tam, kad tiesa martā bija ierosinājusi soda samazināšanu vainas atzīšanas gadījumā.

Dīzeļgeitas skandāls sākās 2015.gadā, kad Vācijas autobūves milzis "Volkswagen" atzina, ka miljoniem automašīnu dīzeļdzinēji bija aprīkoti ar slepenu programmatūru, kas ļāva iegūt labākus rezultātus izmešu pārbaudēs.

Pēc tam līdzīgos skandālos ierauti arī vairāki citi Eiropas autobūves uzņēmumi, piemēram, "Daimler", "Fiat" un 'Renault".

Pasaulē

“Radio brīvā Eiropa” un “Radio brīvība” (RFE/RL) Krievijas biroja līdzstrādnieki Marks Krutovs* un Sergejs Dobriņins* izanalizējuši slepenu militāro pētījumu centru, kas ir bēdīgi slavens ar savu lomu Padomju Savienības bioloģisko ieroču programmā un kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ir ievērojami paplašinājies.

Svarīgākais