Latvijas austrumu pierobežas galvenie izaicinājumi ir "neprognozējamais kaimiņš" - Krievija - un ekonomiskās aktivitātes saglabāšana, šādi viedokļi šodien izskanēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) organizētajā konferencē "Austrumu pierobeža: attīstības iespējas un izaicinājumi attālajiem reģioniem".
Konferenci atklāja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS), kurš norādīja, ka 2021.gada 24.februāris iezīmēja brīdi, kad pierobežas teritorijas sāka uzlūkot "ar citām acīm".
Konferencē tika diskutēts par situāciju pierobežas teritorijās, tika meklēts līdzīgais un atšķirīgais, kā arī spriests par kolektīvu rīcību.
Kā norādīja Sprindžuks, drošības situācija nemainīsies, pat ja karš Ukrainā beigsies ātri ar uzvaru.
Šis dzelzs priekškars ir nolaides, un uz ilgu laiku,
norādīja ministrs.
Viņš pateicās Norvēģijas vēstniecei Latvijā Īnei Morengai, kura kādā tikšanās reizē esot devusi ierosmi šādas konferences rīkošanai, jo arī Norvēģijai esot liela pierobežas zona ar Krieviju un arī Norvēģija saskaras ar īpašiem izaicinājumiem.
Kā norādīja Norvēģijas Nūrlannes apgabala gubernators Toms Kato Karlsens, visu valstu kopējais izaicinājums esot līdzīgs, tā esot Krievijas neprognozējamība, ko pašlaik īpaši spilgti apliecinot Krievijas sāktais karš Ukrainā.
Par to esot jārunā gan Eiropas Savienības līmenī, gan ar citām Krievijas kaimiņvalstīm. Tās esot kopīgas drošības problēmas, kurām jāgatavojas.
Kā vēl viens no būtiskiem izaicinājumiem pierobežas reģionos esot ekonomiskās aktivitātes saglabāšana un privāto investīciju veicināšana.
Pierobežas reģioni esot jānotur pie dzīvības un ekonomiskā aktivitāte esot viens no garantiem, lai to sasniegtu.
Sprindžuks norādīja, ka, ņemot vērā lielo attālumu līdz Rīgai, esot jādomā par labākiem savienojumiem ar centriem, kuros esot lielāka labklājība.
Kā aģentūru LETA informēja VARAM, Sprindžuks prezentēja priekšlikumus tālākai rīcībai gan Latvijas, gan ES mērogā.
Nacionāli risināmi jautājumi iezīmēti četros virzienos, no kuriem pirmais ir teritoriālās pieejas piemērošana ES fondu plānošanā, prioritizējot uzņēmējdarbību un sabiedriski nozīmīgu pakalpojumu tīkla plānošanu. Otrais virziens ir Austrumu reģionu cilvēkresursu attīstība, pilnveidojot augstākās izglītības kvalitāti un veicinot remigrāciju. Trešais virziens ir attīstu pilsētu sasniedzamība un starppilsētu mobilitāte, bet ceturtais - Austrumu speciāli ekonomiskās zonas ietvaros piemērotā atbalsta komersantiem paplašināšana.
Kā ziņots, šodien notiek VARAM organizētā konference "Austrumu pierobeža: attīstības iespējas un izaicinājumi attālajiem reģioniem", aģentūru LETA informēja VARAM.
Pasākumā apsprieda Latvijas un Eiropas Savienības austrumu pierobežas attīstības izaicinājumus un iespējas, tai skaitā iespējamos atbalsta pasākumus ekonomikas attīstības veicināšanai, izzinot citu valstu pieredzi attālo reģionu attīstībā un uzņēmējdarbības veicināšanā.