Lietuva centīsies vienoties ar Latviju un Igauniju par ātru elektrotīklu sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu
Lietuva tehniski ir gatava ātrākais elektrotīklu sinhronizācijai ar kontinentālās Eiropas sistēmu un arī turpmāk centīsies vienoties ar Latviju un Igauniju par procesa paātrināšanu, pirmdien paziņoja Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas padomnieks Ķēstutis Budris.
Pēc Lietuvas prezidenta vadītās Valsts aizsardzības padomes sēdes Budris informēja, ka padome atkal izskatīs šo jautājumu pēc tam, kad enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis būs izstrādājis detalizētu plānu.
"Kā zināms, Lietuva veiksmīgi veica [elektroapgādes sistēmas] izolētas darbības pārbaudi, kas tikai pastiprina mūsu virzību un apņēmību," sacīja Nausēdas padomnieks.
"Esam uz pareizā ceļa, esam tehnoloģiski gatavi un turpināsim strādāt ar saviem reģionālajiem partneriem - Latviju un Igauniju -, lai izpildītu lēmumus par paātrinātu sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu, kas tuvākajā laikā būs Valsts aizsardzības padomes darba uzmanības centrā," viņš klāstīja.
"Enerģētikas ministrs atgriezīsies ar detalizētāku un ātrāku lēmumu grafiku un plānu, kā to paveiksim," piebilda Budris.
Lietuvas parlamenta Nacionālās drošības un aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Laurīns Kasčūns, kurš arī piedalījās pirmdien notikušajā Lietuvas Valsts aizsardzības padomes sēdē, žurnālistiem teica, ka Lietuvas interesēs ir visu trīs Baltijas valstu elektrotīklu vienlaicīga sinhronizēšana ar Rietumeiropas tīkliem.
"Visu mūsu valdības institūciju interesēs ir visu trīs Baltijas valstu [elektrotīklu] vienlaicīga sinhronizēšana pēc iespējas ātrāk," viņš sacīja, piebilstot, ka tas ir "fundamentāls un stratēģisks mērķis, kura sasniegšanai mēs izmantojam visus kanālus".
Jau vēstīts, ka Lietuvas elektrības pārvades sistēmu operators "Litgrid" 22.aprīlī pirmo reizi veica valsts elektrības sistēmas izolētas darbības pārbaudi, kas bija veiksmīga.
Lietuvas amatpersonas iepriekš paziņoja, ka veiksmīgas pārbaudes gadījumā valsts apsvērs iespēju no BRELL līguma, kas Baltijas valstis savieno ar Krievijas un Baltkrievijas elektrotīkliem, izstāties 2024.gada februārī. Amatpersonas uzsvēra, ka, palaižot garām šo iespēju, Lietuva no līguma varēs izstāties tikai 2025.gadā, kas varētu kavēt plānus ātrāk sinhronizēt tīklus ar kontinentālo Eiropu.
Lietuva ir apņēmusies līdz 2024.gada februārim sinhronizēt elektrības tīklu ar Rietumeiropu, lai gan Latvijai un Igaunijai ir šaubas par iespējām un rentabilitāti desinhronizāciju veikt ātrāk, nekā plānots iepriekš. Abu valstu pārstāvji apliecinājuši, ka lēmumu pieņems, balstoties uz maija beigās gaidāmo pētījumu par paātrinātu sinhronizāciju rezultātiem.
Pašlaik Baltijas valstu elektroapgādes sistēmas ietilpst Krievijas elektroapgādes sistēmā IPS/UPS jeb tā dēvētajā BRELL lokā, kas rada gan ģeopolitiskus, gan enerģijas drošības riskus, jo Krievija kontrolē apgādes sistēmas frekvenci un var ietekmēt Baltijas valstu elektroapgādes sistēmas darbību.
Eiropas Komisijas (EK) vērtējumā Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācija ir politiska un finansiāla prioritāte, kuras īstenošanai piešķirti vairāk nekā 1,2 miljardi eiro. 2018.gadā Baltijas valstu un EK parakstītā vienošanās noteic, ka līdz 2025.gada beigām Baltijas valstu elektrotīkli tiks sinhronizētu ar kontinentālās Eiropas sistēmu.