Krievijas līderis Vladimirs Putins jau kopš 2022. gada marta periodiski runā par kodoltrieciena iespēju Ukrainā, raksta portāls unian.net.
Pēc krievu publicista Valērija Soloveja domām, reāli kodolieroču “ierašanās” draudi Kijevā bijuši jau divas reizes. Pirmais šāds gadījums bija 2022. gada pavasarī. “Mēs vairākas stundas burtiski atradāmies taktisko kodolieroču izmantošanas priekšvakarā,” sacīja Solovejs.
Pēc viņa domām, tobrīd Putins varējis izšķirties par tik krasu soli, vadīts drīzāk psiholoģisku faktoru dēļ.
Solovejs stāsta: “Otrā reize, cik man zināms, bija salīdzinoši nesen. Es jau atkal nesapratu iemeslus, bet tajā brīdī tā bija reāla iespēja, nevis tikai iluzors pieņēmums.”
Tajā pašā laikā V.Solovejs vērtē, ka šobrīd “iespēja”, ka Putina padotie iebildīs pret kodolkara sākšanos un neļaus nospiest “sarkano” pogu, ir daudz lielāka nekā pagājušā gada martā. Viņš precizēja, ka runa nav tikai par “pavēles nepildīšanu”, bet gan par tās pilnīgu “bloķēšanu” no cilvēkiem, kuriem ir piešķirta ļoti liela vara.
Putins neesot apsvēris globālu kodoluzbrukumu, bet gan taktisko kodolieroču izmantošanu tikai vienā vai vairākos punktos, precizēja Solovejs.
Pēc trieciena pa vienu no Kremļa ēkas jumtiem 3. maija naktī, Krievijas informatīvajā telpā izskanēja vairāki draudi par kodolieroču izmantošanu pret Ukrianu 9. maijā.
Pēc bijušā Ukrainas Valsts prezidenta kancelejas padomnieka Alekseja Arestoviča domām, šāda notikumu attīstība neesot iespējama, jo Krievijas Aizsardzības ministrija ir izsmēlusi visus iespējamos militāros līdzekļus. Arestovičs arī minēja, ka esot bijis periods, kad Ukrainas varas iestādes gaidīja Putina kodolieroču “ierašanos”. Tomēr tagad, viņaprāt, tas ir maz ticams.