UNESCO piešķir Pasaules preses brīvības balvu trīs irāņu žurnālistēm

© Reuters/Scanpix/Leta

Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO) otrdien piešķīrusi ikgadējo Pasaules preses brīvības balvu trīs irāņu žurnālistēm, kuras aizturētas Irānā.

Balva piešķirta Nilufari Hamedi, kura pirmā pavēstīja pasaulei par 22 gadus vecās Mahsas Amini nāvi tikumības policijas iecirknī, un Elahei Mohammadi, kura rakstīja par viņas bērēm.

Amini nāve pagājušā gada 16.septembrī izraisīja plašus protestus Irānā. Ielās izgāja miljoniem cilvēku, paužot neapmierinātību ar situāciju valstī un ar 84 gadus veco Irānas augstāko garīgo līderi ajatollu Ali Hamenei. Protesti tika nežēlīgi apspiesti.

Lai gan protestu laikā tika aizturēti aptuveni 100 žurnālisti, Hamedi un Elahei Mohammadi ieguldījums Amini nāves un sekojošo demonstrāciju atspoguļošanā bija būtisks protestu pirmajās dienās, ļaujot visai pasaulei uzzināt par Irānā notiekošo. Viņas apsūdzētas par sadarbību ar ASV un darbošanos pret Irānas nacionālo drošību.

Abas žurnālistes kopš septembra atrodas Teherānas Evinas cietumā.

Trešā balvas ieguvēja ir Nargesa Mohammadi, kura gadiem ilgi strādājusi par žurnālisti un ir viena no Irānas prominentākajām aktīvistēm.

Viņa tikusi vairākkārt aizturēta un pēc tam atbrīvota. Pašreiz viņa izcieš 16 gadu cietumsodu Evinas cietumā. Viņa iemantojusi atpazīstamību pasaulē ar savu darbu un iestāšanos pret nāvessodu Irānā.

Pasaules preses brīvības balva ir nosaukta Kolumbijas žurnālista Giljermo Kano vārdā. Kano 1986.gadā tika noslepkavots Bogotā.

"Tagad vairāk nekā jebkad agrāk ir svarīgi apliecināt cieņu visām žurnālistēm, kurām ir liegts veikt savu darbu un kuras saskaras ar draudiem un uzbrukumiem savai personiskajai drošībai," sacīja UNESCO vadītāja Odrija Azulē, paziņojot balvas ieguvējas.

Pasaulē

Krievija gatavojas sākt pilna mēroga karu ar NATO – par šādu iespējamību nesen paziņoja Vācijas federālais izlūkdienests. Šo iespējamību pastiprināja arī ziņa, ka Krievijas diktators Putins gatavojas no 1. aprīļa līdz 15. jūlijam armijā iesaukt 160 000 pilsoņu vecumā no 18 līdz 30 gadiem. Vai drīz varam sagaidīt okupantu pūļus pie Latvijas robežas? Jautājums ir skarbs, taču pamatots. Tomēr jāatgādina, ka militārā kontingenta papildinājums Krievijā notiek divas reizes gadā, tā ka šis ir vienkārši kārtējais iesaukums.

Svarīgākais