Ukrainas kara 429. diena. Jaunākā informācija [papildināts 21:44]

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 28. aprīlī. Ukraina jau veselu gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

21:44. Ukraina saņemusi pašpiedziņas lielgabalus no Dānijas, vēsta pravda.com.ua.

20:48. Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba aicina neuztvert Ukrainas pretuzbrukumu kā izšķirošu cīņu: pēdējā kauja ir tā, kas novedīs pie pilnīgas Ukrainas teritoriju atbrīvošanas, vēsta pravda.com.ua.

19:39. Lielākajā daļā Ukrainas reģionu 28.aprīļa vakarā izsludināta gaisa trauksme, vēsta pravda.com.ua.

18:42. Upuru skaits Ukrainas pilsētā Umaņā ir pieaudzis līdz 21, no kuriem trīs ir bērni, vēsta pravda.com.

16.48. Eiropas Savienībai (ES) ir jābūt gatavai jau šogad uzsākt iestāšanās sarunas ar Ukrainu, šodien Odesā tiekoties ar Ukrainas ārlietu ministru Dmitro Kulebu, paudis Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Tiekoties ar Ukrainas ārlietu ministru, amatpersonas pārrunāja Ukrainas paveikto ES integrācijas procesā, aktuālo drošības situāciju, kā arī Krievijas atbildības par agresiju Ukrainā nodrošināšanu. Rinkēvičs akcentēja, ka ES ir jābūt gatavai uzsākt iestāšanās sarunas ar Ukrainu jau 2023.gadā. Šis lēmums ir svarīgs gan Ukrainas tautas motivācijas uzturēšanai Krievijas agresijas kara laikā, gan arī kā nozīmīgs stimuls turpmākām reformām valstī.

15.51. Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pārstāvji Briselē piektdien vienojās vēl uz gadu apturēt muitas nodevas importam no Ukrainas.

Muitas nodevu apturēšana atbalstīs Ukrainas ekonomiku pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, tviterī paziņoja Zviedrija, kas ir ES prezidējošā valsts.

15.03. Krievija izmanto jebkuru iespēju destabilizēt situāciju citās valstīs, tā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas debatēs par Krievijas lomu spriedzes saasināšanā Moldovā izteicās Latvijas delegācijas asamblejā vadītāja, Saeimas priekšsēdētāja biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV).

Viņa uzsvēra, ka spiediens, kuru Moldova piedzīvo Krievijas agresīvās ārpolitikas dēļ, ir milzīgs. Pēc Latvijas delegācijas vadītājas vārdiem, Latvija to saprot un uzteic Moldovas spēju pretoties Krievijas manipulācijām un hibrīddraudiem.

"Atbildei uz Krievijas centieniem destabilizēt situāciju Moldovā un izmantot tās ietekmes sviras ir jābūt nepārprotamai un vienotai, mums visiem kopā ir jāpalīdz Moldovai stiprināt noturību pret Krievijas ļaunprātīgu rīcību," norādīja Saeimas priekšsēdētāja biedre.

Kalniņa-Lukaševica pauda atzinību par Ukrainas bēgļu uzņemšanu Moldovā, kas ir cilvēcības, solidaritātes un demokrātisko vērtību piemērs, un akcentēja, ka šīs vērtības pašlaik tiek apdraudētas un mums tās kopīgi jāaizstāv.

"Mums visiem ir jāizmanto šis laiks, lai kļūtu patiesi neatkarīgi no Krievijas. Šobrīd īpaši svarīgi ir kļūt neatkarīgiem arī enerģijas jomā. Šo ziemu esam aizvadījuši labāk, nekā daudzi prognozēja, mēs visi esam panākuši ievērojamu progresu šajā ziņā. Tas bija iespējams, jo bijām vienoti un solidāri viens pret otru," sacīja Kalniņa-Lukaševica.

14.06. Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs piektdien paziņojis, ka sagatavošanās darbi tuvojas noslēgumam un armija faktiski ir gatava ilgi gaidītajam uzbrukumam.

"Sagatavošanās tuvojas beigām. Papildus ieroču saņemšanai, tie jāapgūst. Tehnika ir apsolīta, sagatavota un daļēji piegādāta. Vispārējā nozīmē mēs esam gatavi," žurnālistiem Kijivā norādīja Rezņikovs.

13.05. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda un Vācijas kanclers Olafs Šolcs vienojušies par pakāpenisku Vācijas brigādes izvietošanu Lietuvā, paziņoja Nausēda, paužot apņēmību Vācijas brigādes klātbūtni valstī nodrošināt "jau 2026.gadā".

"Mēs vienojāmies, ka procesam jābūt pakāpeniskam un ka Vācija ir apņēmusies palielināt savu militāro klātbūtni Lietuvā atkarībā no mūsu infrastruktūras ieviešanas pasākumiem," Lietuvas prezidents sacīja ziņu aģentūrai BNS Berlīnē pēc tikšanās ar Šolcu.

Pērn jūnijā Nausēda un Šolcs parakstīja komunikē, kurā pausts, ka "papildus pašreizējai un paplašinātajai kaujas grupai Vācija ir gatava vadīt plašu un kaujas gatavu brigādi Lietuvā, lai savaldītu un aizstāvētos pret Krievijas agresiju".

11.51. Jaunais Čehijas prezidents Petrs Pavels un Slovākijas prezidente Zuzana Čaputova devušies vizītē uz Ukrainu, informē pravda.com.ua.

11.04. Krievijas raķešu apšaudes upuru skaits Umaņā Čerkasu apgabalā pieaudzis līdz desmit cilvēkiem, paziņojis Ukrainas iekšlietu ministrs Ihors Klimenko. Kā ziņots, apšaudē, ko Krievijas karaspēks naktī uz piektdienu vērsa pret Ukrainas pilsētām, viena no spārnotajām raķetēm trāpīja deviņstāvu dzīvojamajā ēkā Umaņā, sagraujot vienu kāpņu telpu.

Kāpņu telpā atradās 46 dzīvokļi, kuros kopumā dzīvoja 109 cilvēki. 27 no dzīvokļiem ir pilnībā iznīcināti. Līdz šim saņemtas ziņas par 18 ievainotajiem, no kuriem 11 nogādāti slimnīcā. Glābšanas darbi turpinās.

10.43. Zaparožijas apgabala Melitopoles rajonā, saindējoties ar nezināmu vielu, gājuši bojā 20 krievu okupanti, ziņo pravda.com.ua.

09.27. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 189 460 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 540 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī krievi zaudējuši 3694 tankus, 7181 bruņutransportieri, 2905 lielgabalus, 543 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 294 zenītartilērijas iekārtas, 308 lidmašīnas, 294 helikopterus, 2467 bezpilota lidaparātus, 911 spārnotās raķetes, 5819 automobiļus un autocisternas, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 353 specializētās tehnikas vienības.

08.43. Patlaban Ukraina un Rietumi mēģina sabiezināt miglu Krievijas pusei par gaidāmo uzbrukumu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" vērtēja Zemessardzes komandieris Kaspars Pudāns.

Viņaprāt, karš patlaban ir nogaidīšanas un prāta ietekmēšanas fāzē. Tagad iniciatīva ir Ukrainas pusē, kas mēģina radīt bažas un šaubas par to, kur būs uzbrukums. Arī Rietumvalstu komunikācija mēģina sabiezināt miglu Krievijas pusē.

08.04. Kopumā Ukrainas zenītartilērija naktī uz piektdienu notriekusi 21 no 23 krievu izšautajām spārnotajām raķetēm "H-101" un "H-555", pavēstījis Ukrainas armijas virspavēlnieks Valērijs Zalušnijs. No tām 11 spārnotās raķetes notriektas Kijivas gaisa telpā. Iznīcināti arī divi pretinieka lidroboti.

07.10. Visā Ukrainā izsludināta gaisa trauksme, un Kijivā, kā arī citās pilsētās dzirdami sprādzieni.

03.50. Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir parakstījis dekrētu, kas ļauj deportēt okupēto Ukrainas teritoriju iedzīvotājus, kuri nav pieņēmuši Krievijas pilsonību.

02.45. Moldovas varas iestādes ir sastādījušas Krievijas pilsoņu "melno sarakstu", kuriem liegta iebraukšana Moldovā, paziņoja Moldovas premjerministrs Dorins Rečans. Šajā sarakstā, kas drīz varētu tikt publiskots, ir arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

00.10 Vairāk nekā puse Ukrainā bojāgājušo Krievijas militārpersonu ir mirušii dēļ neprofesionālās medicīniskās palīdzības . Tā paša iemesla dēļ daudzi karavīri kļuva par invalīdiem.

Tā intervijā Krievijas propagandas norādīja Kalašņikova koncerna taktiskās medicīnas mācību centra vadītājs Artjoms Katuļins.