Svētdien Šveices iedzīvotājiem referendumā būs iespējams balsot par stingrākiem šaujamieroču glabāšanas noteikumiem – viņiem ierosināts atteikties no gadiem ilgās tradīcijas armijas rezervistiem savus kaujas ieročus glabāt mājās.
Referenduma iniciatori cer, ka šādā veidā izdosies samazināt pašnāvību un slepkavību skaitu, savukārt nodoma pretinieki uzsver, ka stingrāki noteikumi nāks par labu noziedzniekiem, nevis likumpaklausīgiem pilsoņiem.
Ziņu portāls swissinfo.ch, atsaucoties uz gfs.bern veikto socioloģisko aptauju, ziņo, ka referenduma rezultātus ir grūti prognozēt. Pašlaik stingrākus šaujamieroču glabāšanas noteikumus atbalsta 47% aptaujāto, pret tiem iestājas 45%, bet vēl 8% apgalvo, ka neesot izlēmuši, kā balsot. "Nevienai pusei pašlaik nav izšķiroša vairākuma, un daudz kas atkarīgs no kampaņas pēdējām dienām," uzsvēris gfs.bern politologs Klods Longšāms, gan piebilstot – iepriekšējās aptaujās stingrāku noteikumu piekritēju pārsvars pār pretiniekiem bijis lielāks, un tendence liecina, ka vairākums šveiciešu varētu noraidīt priekšlikumu.
AP atgādina, ka Šveices armija faktiski atgādina tautas miliciju vai zemessardzi, kurā tikai 5% personālsastāva ir profesionāli karavīri. Pēc vairākus mēnešus ilga obligātā dienesta vīrieši kļūst par rezervistiem un ik pa laikam tiek iesaukti uz pāris nedēļām atsvaidzināt iemaņas. Kaujas ieročus šajā laikā viņi glabā mājās, turklāt nereti nevis īpašos seifos, bet gan "pagultēs un skapjos", uzsver referenduma iniciatori, kuri pārstāv Šveices politikas kreiso spārnu. Viņi ierosinājuši turpmāk noteikt, ka ieroči glabājami tikai armijas kazarmās, kā arī izvirzījuši iniciatīvu izveidot Nacionālo šaujamieroču reģistru un aizliegt automātisko ieroču brīvu pārdošanu. Iniciatīvas autori uzsver, ka nelielajā Šveicē, kur ir tikai aptuveni 8 miljoni iedzīvotāju, mājās brīvi glabājas aptuveni 2,3 miljoni šaujamieroču.
Kā galvenais arguments stingrākiem ieroču glabāšanas noteikumiem tiek minēta vēlme samazināt pašnāvību un slepkavību skaitu. AP, atsaucoties uz organizācijas Apturiet pašnāvības vadītāju Elzu Kurcu, vēsta, ka ik gadu Šveicē tiek izdarītas 1300 pašnāvības un ceturtajā daļā gadījumu cilvēki rēķinus ar dzīvi noslēdz tieši ar šaujamieroču palīdzību. Tiesa, statistika neuzrāda, cik bieži tiek izmantoti armijas ieroči, bet cik bieži – ieroči, kurus cilvēki iegādājušies veikalā. Tomēr E. Kurca uzskata, ka ar armijas ieročiem tiek izdarītas līdz pat 200 pašnāvībām gadā. "Viss ir vienkārši – jo mazāk ieroču būs pieejami, jo mazāks būs pašnāvību skaits," viņa uzsvērusi, atgādinot, ka pēc tam, kad Šveice 2004. gadā samazināja armijas personālsastāvu un retāk sāka iesaukt rezervistus, pašnāvnieku skaits starp vīriešiem vecumā no 30 līdz 40 gadiem samazinājies uz pusi.
Iniciatīvas pretinieki gan šos argumentus un secinājumus neuzskata par pietiekamiem. Ja cilvēks būs nolēmis sev padarīt galu, viņš to paveiks – ar vai bez šaujamieroča, uzsver Šveicē valdošās Tautas partijas pārstāvji. Viņi arī norāda, ka nav nekāda pamata bažām par to, ka šaujamieroči bieži tiktu izmantoti slepkavību veikšanai. Visā 2009. gadā Šveicē reģistrētas tikai 24 šādas slepkavības. Vidēji tas ir 0,3 uz 100 000 iedzīvotāju, kamēr, piemēram, ASV – 4,2 uz 100 000 iedzīvotāju (2007. gada dati).
Lai mudinātu cilvēkus noraidīt iniciatīvu, tās pretinieki uzsver, ka ieroči tiks atņemti likumpaklausīgajiem pilsoņiem, kuri apmācīti aizstāvēt valsti un tās pilsoņus, bet noziedzniekus nekas neatturēs no to iegādes. Šveices armijas virsnieku veterānu organizācijas vadītājs Markuss Millers pat aizrunājies līdz tam, ka referendums ir kreiso spēku sazvērestība ar mērķi mazināt demokrātiju Šveicē. "Tā galvenais nolūks ir vājināt tautas miliciju. Apspiest iespējams tikai neapbruņotus cilvēkus," viņš sacījis. Aptaujas tikmēr liecina, ka visasāk pret jaunajiem noteikumiem iebilst gados vecāki lauku rajonos dzīvojoši cilvēki, bet pilsētu jaunieši sliecas tos atbalstīt. "Iznākums būs atkarīgs no tā, vai mēs spēsim mobilizēt šos jauniešus un arī sievietes, kuras lielākoties atbalsta izmaiņas," sarunā ar AP sacījusi viena no referenduma iniciatīvas grupas aktīvistēm Kārina Dženija.