Baidens paziņo par nodomu kandidēt 2024.gada prezidenta vēlēšanās [papildintāts 14:39]

© Scanpix/ZUMA Press

ASV prezidents Džo Baidens otrdien paziņojis, ka 2024.gada vēlēšanās kandidēs uz vēl vienu pilnvaru termiņu Baltā nama saimnieka amatā.

Katrai paaudzei ir brīdis, kad tai jāiestājas par demokrātiju. Jāiestājas par savām pamatbrīvībām. Domāju šis ir mūs [brīdis], tāpēc es kandidēju uz pārvēlēšanu Savienoto Valstu prezidenta amatā,

tviterī raksta šobrīd jau 80 gadus vecais Baidens.

"Pievienojieties man. Pabeigsim dabu," mudināja prezidents.

Līdz ar šo ierakstu tviterī publicēts arī trīs minūtes garš video, ar ko tiek uzsākta Baidena pārvēlēšanu kampaņa.

Vēlēšanu laikā, kas gaidāmas pēc aptuveni pusotra gada, Baidens būs 81 gadu vecs. Potenciālā otrā prezidentūras termiņa beigās Baidenam būs 86 gadi.

ASV viens cilvēks prezidenta amatu var ieņemt divus pilnvaru termiņus.

Pēdējo mēnešu laikā Demokrātu partijā bijušas iekšējas diskusijas par to, vai Baidens, ņemot vērā viņa cienījamo gadu skaitu, ir piemērots kandidāts vēl vienai velēšanu kampaņai.

Viņa reitings aizvadīto mēnešu laikā dažkārt noslīdējis līdz dramatiski zemām atzīmēm. Tomēr Baidena administrācija un viņa partija guvusi vairākas politiskas uzvaras, kā arī tai bija pārsteidzoši labi rezultāti Kongresa vēlēšanās novembrī, stiprinot Baidena pozīcijas kā paša valstī, tā ārzemēs.

Novembrī par kandidēšanu uz prezidenta amatu oficiāli pavēstīja Baidena 2020.gada vēlēšanu sāncensis eksprezidents Donalds Tramps. Sagaidāms, ka uz republikāņu Baltā nama nomināciju līdzās Trampam pretendēs plaša spektra kandidāti. Tiesa gan, šobrīd sabiedriskās domas aptaujās Tramps, neraugoties uz pagātnes skandāliem, citus nominācijas pretendentus apsteidz ar lielu pārsvaru.

Baidenam demokrātu rindās nopietnu sāncenšu uz nomināciju, pēc visa spriežot, nebūs.

Lai oficiāli kļūtu par prezidenta vēlēšanu demokrātu kandidātu, Baidenam ir jāsaņem apstiprinājums partijas iekšējās priekšvēlēšanās.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais