Nobela prēmija medicīnā – par hromosomu pētīšanu

Vakar tika paziņots, ka Nobela prēmija medicīnas un fizioloģijas jomā piešķirta Elizabetei Blekbērnai, Kerolai Greiderei un Džekam Šostakam, kuri veikuši hromosomu aizsardzības mehānisma pētījumus un noskaidrojuši, ka hromosomas no degradēšanās aizsargā to galējie izaugumi, kas tiek dēvēti par telomēriem.

Pamatojoties uz šiem atklājumiem, cilvēce ieguvusi jaunas zināšanas par novecošanas procesu un idejas, kā cīnīties ar ļaundabīgiem audzējiem.

"Viņiem izdevies atrisināt vienu no bioloģijas lielākajām problēmām, noskaidrojot, kādā veidā hromosomas šūnu dalīšanās laikā tiek nokopētas pilnībā un necieš no degradācijas. Šie atklājumi ļāvuši mums labāk izprast šūnu uzbūvi un darbību, snieguši informāciju par dažādām slimībām un stimulējuši jaunu terapiju metožu attīstības iespējas," sacīts Reuters citētajā Karolinskas institūta paziņojumā. Tajā norādīts, ka Austrālijā dzimusī E. Blekbērna un amerikāniete K. Greidere kopīgi identificējušas telomerāzi jeb enzīmus, kas veido šos hromosomu izaugumus. Savukārt Londonā dzimušais D. Šostaks kopā ar E. Blekbērnu atklājis, kādā veidā izaugumu samazināšanās saistāma ar organisma novecošanu. Krievijas mediji gan atgādinājuši, ka vēl 1971. gadā hipotēzi par šāda mehānisma eksistenci izvirzījis padomju zinātnieks Aleksejs Olovņikovs un arī viņam pienāktos kāda daļa no prēmijas.

Jāatgādina, ka Nobela prēmiju vērtība sasiedz 10 miljonus Zviedrijas kronu (1,42 miljonus ASV dolāru). Pēdējā laikā eksaktajās zinātnēs aizvien biežāk novērojama situācija, ka prēmiju savā starpā dala trīs zinātnieki. Šodien tiks paziņots 2009. gada Nobela prēmijas laureāts (vai laureāti) fizikā.

Svarīgākais