Ukrainas kara 425. diena. Jaunākā informācija [papildināts 22:20]

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 24. aprīlī. Ukraina jau veselu gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

22:20 Melitopoles mērs Ivans Fjodorovs informēja, kur okupētā Melitopoles apgabala teritorijā ienaidnieks koncentrējis lielāko militārpersonu skaitu.

Informatīvā ēterā viņš uzsvēra, ka ir pāragri runāt par ienaidnieka bēgšanu no okupētās teritorijas. Tagad uz laiku okupētā Melitopoles apgabala teritorijā atrodas divas superspēcīgas Krievijas militārpersonu vienības.

21:37 Krievijas okupācijas karaspēks var doties uzbrukumā vairākos frontes sektoros. Šāda ienaidnieka rīcība gaidāma līdz ar laika apstākļu uzlabošanos Ukrainā.

Kā intervijā "Amerikas balsij" sacīja ASV Nacionālās drošības padomes stratēģiskās komunikācijas koordinators Džons Kērbijs, valstis pastiprina palīdzību Ukrainai, lai Ukrainas militārpersonām būtu visas iespējas uzsākt pretuzbrukumu.

20:21 Kopš pilna mēroga iebrukuma Krievijā no gūsta atbrīvoti 2238 cilvēki, tostarp 140 civiliedzīvotāji. Par to preses konferencē Žitomirā paziņoja prezidents Volodimirs Zeļenskis.

Pēc viņa teiktā, apvienotais ieslodzīto meklēšanas un atbrīvošanas centrs nepārtrauc darbu ne dienu, ne nakti. Speciālisti nodarbojas gan ar sagūstīto karavīru, gan iebrucēju nolaupīto civiliedzīvotāju atbrīvošanu.

19:51 Ukrainas bruņotie spēki Krievijas izvērstā pilna mēroga kara gadadienā plānojuši veikt triecienus Maskavai, bet pēc Vašingtonas lūguma no ieceres atteikušies, atsaucoties uz nopludinātajiem Pentagona dokumentiem un saviem avotiem, vēsta laikraksts "Washington Post".

Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Mihailo Podoļaks drīz pēc publikācijas parādīšanās noliedza, ka Kijivai būtu bijis šāds nodoms.

Kā teikts vienā no atskaitēm, uz ko atsaucas "Washington Post", Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (HUR) priekšnieks Kirilo Budanovs uzdevis vienam no saviem padotajiem "gatavoties masīviem triecieniem 24.februārī ar visu, kas ir HUR rīcībā".

Divas dienas pirms kara sākuma gadadienas 22.februārī ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) izplatīja vēl vienu slepenu dokumentu, kurā teikts, ka HUR "pēc Vašingtonas lūguma piekritusi atlikt triecienus" Maskavai.

Dokumentos nav teikts, kas tieši iestājies pret triecieniem un kāpēc Ukrainas amatpersonas piekritušas atteikties no sākotnējā lēmuma.

19:00 Ukrainas Aizsardzības spēku aviācija 24.aprīlī veica sešus triecienus Krievijas karaspēka personāla un militārās tehnikas koncentrācijas zonām.

Kā vakara ziņojumā pavēstīja Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs, notriekti arī divi dažāda veida Krievijas izlūkdroni.

18:22 Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes sanāksmē Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) šodien aicināja ES nekavēties ar militārā atbalsta sniegšanu Ukrainai, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā.

ES Ārlietu padomes sanāksmē dalībvalstis diskutēja par Krievijas agresiju pret Ukrainu, ES rīcības plāna Krievijas agresijas pret Ukrainu ģeopolitiskajām sekām ieviešanu, situāciju Sudānā un citiem aktuāliem jautājumiem.

Sanāksmē notika arī ES dalībvalstu ārlietu ministru tikšanās ar Gruzijas ārlietu ministru Iļju Darčišvili, lai apspriestu iekšpolitisko situāciju Gruzijā un Gruzijas paveikto ES integrācijas procesā. Tāpat notika tikšanās ar Eiropas Padomes (EP) ģenerālsekretāri Mariju Pejčinoviču Buriču un Islandes ārlietu ministri Tordisu Kolbrunu Reikfjordu Gilfadotiru, lai pārrunātu aktuālos jautājumus un izaicinājumus EP darba kārtībā.

Diskusijā par Krievijas agresiju pret Ukrainu Rinkēvičs uzsvēra, ka ES dalībvalstīm jābūt ātrām un pragmatiskām, īstenojot pieņemtos lēmumus par militārā atbalsta sniegšanu Ukrainai. Viņš uzsvēra, ka birokrātiskās diskusijas nedrīkst kavēt munīcijas un ieroču piegādes Ukrainai šajā kritiskajā laikā. Vienlaikus Rinkēvičs aicināja ES Satelītcentru dalīties ar Ukrainu ar satelītuzņēmumiem par norisēm Ukrainas pierobežā.

Ministrs arī nosodīja Krievijas opozīcijas politiķa Vladimira Kara-Murzas notiesāšanu, pamatojoties uz politiski motivētām apsūdzībām. Rinkēvičs aicināja turpināt stingru sankciju politiku gan ieviešot jaunas sankcijas, tai skaitā pret personām, kas līdzatbildīgas par Kara-Murzas vajāšanu, gan nodrošinot jau ieviesto sankciju efektīvu ieviešanu un nepieļaujot to apiešanu.

18:00. Okupanti krāj raķetes, lai apturētu Ukrainas pretuzbrukumu, vēsta pravda.com.ua.

16:40. Latvija atbalsta sniegšanā Ukrainai atrodas līderpozīcijās, palīdzībai sasniedzot 1,24% no valsts iekšzemes kopprodukta, piedaloties ikgadējā Eiropas Savienības (ES) Informācijas sniedzēju forumā, akcentēja Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Gunda Reire (JV).

15:44. Ungārijas parlamenta priekšsēdētāja vietniece Dora Duro sacīja, ka Ukrainas iestāšanās NATO bez lieliem drošības riskiem iespējama tikai tad, ja šādu soli līguma formātā apstiprinās Krievija, vēsta pravda.com.ua.

15:09. Trīs no radariem, kurus Lietuva iegādājās par akcijas "Radarom" ("Radarām") laikā savāktajiem līdzekļiem, jau nosūtīti uz Ukrainu, bet pārējie 13 ir nogādāti Lietuvā un tiek gatavoti nodošanai Ukrainai, pirmdien paziņoja Lietuvas nevalstiskā Ukrainas atbalsta organizācija "Blue/Yellow".

14:00. Ukrainas izlūkdienesti plānoja masveida triecienus pret Maskavu 24.februārī, taču pēc ASV lūguma no tā atteicās, atsaucoties uz "The Washington Post" vēsta pravda.com.ua.

12.44. Londonā dzīvojošā Krievijas uzņēmēja Jevgēņija Čičvarkina Jūrmalā rīkotajās labdarības vakariņās Ukrainas atbalstam savākti 160 000 eiro, liecina informācija uzņēmēja sociālā medija "Facebook" lapā.

11.35. Krievijas karaspēks veicis 83 uzbrukumus civiliedzīvotāju apmetnēm Hersonas apgabalā. Apgabala virzienā raidīti kopumā 412 šāviņi. Uzbrukuma rezultātā dzīvību zaudējuši četri civiliedzīvotāji, ziņo pravda.com.ua.

10.30. Krievijas armija naktī uz 24. aprīli ar smago artilēriju apšaudīja Dnipro apgabala Nikopoles pilsētu, ziņo pravda.com.ua.

09.27. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 187 080 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 660 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī krievi zaudējuši 3683 tankus, 7139 bruņutransportierus, 2849 lielgabalus, 539 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 289 zenītartilērijas iekārtas, 308 lidmašīnas, 294 helikopterus, 2413 bezpilota lidaparātus, 911 spārnotās raķetes, 5753 automobiļus un autocisternas, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 339 specializētās tehnikas vienības.

08.48. Atvaļinātais vācu ģenerālis Erhards Būlers vaino Vācijas valdību nepietiekamā ieroču un aprīkojuma piegādē Ukrainas bruņotajiem spēkiem, vēsta pravda.com.ua.

07.10. Prezidents Volodimirs Zelenskis atzīst, ka Ukraina nevar padoties cīņā par Bahmutu, jo tai nokļūstot Krievijas armijas pakļautībā var tikt apdraudēta arī Kramatorska un Slovjanska, vēsta pravda.com.ua.

00.10. Krievijas Federācijas Aizsardzības ministrija uzsāka jaunu vērienīgu brīvprātīgo vervēšanas kampaņu, mēģinot atrast jaunu veidu, kā izvairīties no jaunās mobilizācijas krīzes, un iespējamās spriedzes armijas atbalstā. Pašas kampaņas ietvaros, reklāma par brīvprātīgo vervēšanu pirms Krievijas kara, parādījās Krievijas sociālajos pasākumos, stendos un televīzijā. Taču jaunā reklāma pievēršas potenciālajiem armijas kandidātiem, izmantojot dažādus solījumus. Viens no tiem ir finansiālās labklājības uzlabošana pēc dienesta, ziņo pravda.com.ua.