Ukrainas kara 407. diena. Jaunākā informācija [papildināts 22:43]

© SCANPIX

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 6.aprīlī. Ukraina jau veselu gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

22:43. ASV kopā ar Vāciju un Ungāriju iebilst pret citu NATO dalībvalstu nodomiem samitā Viļņā piedāvāt Ukrainai "ceļa karti" dalībai aliansē, informē portāls "Pravda".

22:22. Ceturtdienas vakarā Krievijas karaspēks ar vadāmām aviācijas bumbām uzbruka mierīgajiem Hersonas apgabala iedzīvotājiem, informē Hersonas reģionālās valsts pārvaldes vadītājs Oleksandrs Prokudins.

21:50. Informācija par Ukrainas plānoto pavasara ofensīvu zināma labi ja trīs līdz pieciem cilvēkiem, paziņojis Ukrainas nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksijs Danilovs, dodot mājienu, ka plānošana jau ir pabeigta.

"Informācija par to, kur, kad un kā viena vai otra aktivitāte sāksies (..) rezervēta nelielam lokam," sacīja Danilovs, uzsverot, ka šie plāni tiek rūpīgi sargāti.

21:30. Vietējie iedzīvotāji ziņo par skaļiem sprādzieniem Melitopoles pilsētas ziemeļos un apkārtējos ciemos, ziņo portāls "Unian".

20:49. Dienas laikā Ukrainas aizsardzības spēki atvairīja vairāk nekā 20 Krievijas iebrucēju uzbrukumus. Par to Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs ziņo operatīvajā informācijā par Krievijas iebrukumu.

19:39. Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Ukraina no Polijas iegādāsies 100 Polijā ražotus bruņutransportierus Rosomak, ziņo portāls "Pravda".

19:00. "Mēs uzraugām raķešu skaitu, kas atrodas Krievijas Federācijas teritorijā. Tas patiešām ir samazinājies līdz kritiskākajam līmenim. Bet tas nenozīmē, ka draudu nav," skaidro Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksijs Daņilovs.

17:55. Igaunija izraidījusi Krievijas teātra "Ņitja" trupas dalībniekus, kuri vairākkārt uzstājušies okupētajā Ukrainas pussalā Krimā.

Igaunijas Policijas un robežsardzes departaments paziņoja, ka trešdien Tallinā migrācijas uzraudzības darbinieki aizturēja trīs teātra trupas "'Ņitja" dalībniekus. 27-37 gadus vecie vīrieši ir Krievijas pilsoņi.

Viņi Igaunijā ieradušies caur Šengenas zonu ar Itālijas izsniegtām tūristu vīzām, tādēļ novērst viņu iebraukšanu valstī nebija iespējams.

16:43. Reaģējot uz Krievijas plāniem Baltkrievijā izvietot kodolieročus, NATO sabiedrotajiem vajadzētu pievērst lielāku uzmanību alianses austrumu flangam, ceturtdien paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.

"Diemžēl, Krievija pēdējā laikā mēģina īstenot savus draudus, un tādēļ tas kļūst par papildu un ļoti nozīmīgu argumentu, lai mēs ar saviem partneriem NATO runātu par nepieciešamību pievērst vēl lielāku uzmanību NATO austrumu flangam," Nausēda sacīja žurnālistiem vizītes Alītā Lietuvas dienvidos laikā.

Viņaprāt, nepamatoti ir pieņēmumi, ka kara Ukrainā dēļ Krievija savus resursus ir atvilkusi no NATO robežas.

"Tas ir ļoti nepareizs situācijas novērtējums," paziņoja Nausēda, atzīstot, ka, viņaprāt, "notiek tieši pretējais".

16:00. Pagājušajā gadā, par spīti Krievijas pret Ukrainu izvērstajam karam, Kijivu apmeklējuši 270 000 vietējo un starptautisko tūristu, kas ir 11,5 reizes mazāk salīdzinājuma ar 3,12 miljoniem tūristu 2021.gadā, liecina Kijivas pilsētas administrācijas tūrisma departamenta publiskotie dati. Ukrainas galvaspilsētu pērn apmeklējuši 98 000 ārvalstu tūristu jeb 10,4 reizes mazāk nekā gadu iepriekš, kad Kijivu apmeklēja 1,02 miljoni ārvalstu tūristu. Tāpat Kijivu 2022.gadā apmeklēja 172 000 vietējo tūristu, salīdzinot ar 2,1 miljonu gadu iepriekš. No ārvalstīm visvairāk Kijivu pērn apmeklējuši tūristi no Izraēlas (9100), Turcijas (6800), Vācijas (6400), ASV (5600) un Lielbritānijas (4300).

15:00. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda apsver iespēju izmantot savas veto tiesības parlamenta nesen pieņemtajam likumam par nacionālajām sankcijām Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, ceturtdien paziņoja pats Nausēda, piebilstot, ka viņš varētu ierosināt vienādu ierobežojumu noteikšanu abu valstu pilsoņiem

14:08. Lietuva NATO samita Viļņā laikā jūlijā centīsies panākt Ukrainas uzaicināšanu dalībai aliansē, ceturtdien nolēma Lietuvas parlaments. Tāda apņemšanās iekļauta Seima rezolūcijā par Lietuvas mērķiem NATO samitā, kas jūlijā norisināsies Viļņā. Par rezolūciju balsoja visi 129 Seima zālē esošie deputāti.

12.50. Ukraina ir gatava vest sarunas ar Krieviju par Krimas atpakaļnodošanas nosacījumiem, ja Ukrainas armija pretuzbrukuma gaitā nonāks līdz Krimas administratīvajām robežām, intervijā laikrakstam "Financial Times" sacīja Ukrainas prezidenta biroja vadītāja vietnieks Andrijs Sibiha.

"Ja mums izdosies sasniegt mūsu stratēģiskos mērķus kaujas laukā un kad mēs būsim nonākuši uz administratīvās robežas ar Krimu, mēs esam gatavi atšķirt diplomātisko lappusi apspriešanai, bet tas nenozīmē, ka mēs izslēdzam iespēju atbrīvot Krimu militārā ceļā," sacīja Sibiha.

12.41.Lielbritānijas Aizsardzības ministrija uzskata, ka drīzumā Krievijas armijā gaidāmas vērienīgas virsnieku atlaišanas, jo viņi nespēj Ukrainā sasniegt nospraustos mērķus, vēsta pravda.com.ua.

11.22. Krievijā pretkara zīmējuma dēļ vajātā skolniece Maša Moskaļova, kuras tēvam par tā dēvēto armijas diskreditāciju piespriesti divi gadi cietumā un kas pati bija ievietota patversmē, tagad ir nodota mātei, trešdien pavēstīja Krievijas bērnu tiesībsardze Marija Ļvova-Belova.

11.01. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 176 630 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 390 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī Krievija zaudējusi 3631 tanku, 7013 bruņutransportierus, 2714 lielgabalus, 532 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 281 zenītartilērijas iekārtu, 306 lidmašīnas, 292 helikopterus, 2287 bezpilota lidaparātus, 911 spārnotās raķetes, 5574 automobiļus un autocisternas, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 302 specializētās tehnikas vienības.

10.43. Naktī uz 6. janvāri nograndis sprādziens Krievijas militārajā bāzē okupetajā Melitopolē, atsaucoties uz Melitopoles mēra Ivana Fedorova sacīto ziņo pravda.com.ua. "Tā bija skaļa nakts visos īslaicīgi okupētās Melitopoles rajonos, īpaši Aviamistečko. Sākotnējā informācija liecina, ka ir uzpridzināta okupantu militārā bāze netālu no ieņemtā lidlauka."

09.51. Ķīna neatbalstīja Krievijas iebrukumu Ukrainā un nepiegādā tai ieročus, intervijā laikrakstam "New York Times" sacīja Ķīnas vēstnieks Eiropas Savienībā (ES) Fu Cuns.

Tikai trīs nedēļas pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Krievijas un Ķīnas prezidenti Vladimirs Putins un Sji Dzjiņpins parakstīja kopīgu paziņojumu, deklarējot neierobežotu draudzību valstu starpā.

Tomēr intervijā Fu tagad uzsver, ka Ķīna šajā karā neesot Krievijas pusē un ka daži cilvēki "'tīšā veidā interpretē nepareizi, jo ir šīs tā dēvētās neierobežotās draudzības attiecības".

08.47. ASV Aizsardzības ministrija parakstījusi 27,1 miljonu dolāru vērtu līgumu ar amerikāņu kompāniju "General Dynamics Land Systems" par tanku "M1A1 Abrams" ražošanu Ukrainai, ziņo pravda.com.ua.

07.09.ASV Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) ir aizturējis Igaunijas pilsoni, kurš bija iepircis elektroniku Krievijas armijai, trešdien ziņoja laikraksts "Postimees".

FIB Hjūstonas nodaļas galvenais izmeklētājs Džeimss Smits pavēstīja, ka 28.martā tika aizturēts Igaunijas pilsonis Andrejs Ševļakovs, kuru tur aizdomās par ASV ražota elektroniskā aprīkojuma, tostarp radaru sastāvdaļu un hakeru programmatūras, iepirkšanu Krievijas valdībai un militārpersonām.

00.10. Krievijas izvērstais karš pret Ukrainu ir agresīvās Krievijas gala sākums, trešdien pavēstīja Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis.

"Mēs šodien veidojam nākotnes Eiropas ainu. Kremlis un Putins, Maskava gribēja Ukrainas galu. Bet šodien mēs redzam, ka šis karš ir gala sākums Krievijai, agresīvajai Krievijai - tādai, kādu mēs to zinām, bet arī sākums pavisam jaunai Eiropai," ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski kopīgā preses konferencē sacīja Moraveckis.

00.01. Ukrainā sākusi darboties ASV piegādātā pretgaisa sistēma, vēsta pravda.com.ua.

"Ziemeļu darbības zonā kaujas dežūras jau pilda pretgaisa raķešu kompleksi "Avenger", kas spēj nodrošināt pretgaisa aizsardzību civilās un militārās infrastruktūras objektiem," ierakstā "Facebook" pauž Ukrainas Apvienoto spēku komandieris ģenerālleitnants Serhijs Najevs.

Pasaulē

Vācijas kanclers Olafs Šolcs, tiekoties ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, paziņoja, ka kopā ar Beļģiju, Dāniju un Norvēģiju 2024.gadā Ukrainai piešķirs militāro palīdzību vēl 1,4 miljardu eiro apjomā.