Ukrainas kara 406. diena. Jaunākā informācija [papildināts 21:35]

© Scanpix

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 5.aprīlī. Ukraina jau veselu gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

21:35. Situācijā, kad Rietumi Krievijai pret Ukrainu izvērstā kara dēļ noteikuši sankcijas, Ķīna atbalsta Krievijas ekonomiku, trešdien sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, aliansē vairojoties bažām par arvien ciešākajām Pekinas un Maskavas attiecībām.

NATO ārlietu ministriem Briselē bija sarunas ar Āzijas un Klusā okeāna reģiona partneriem Japānu, Dienvidkoreju, Austrāliju un Jaunzēlandi par pieaugušajiem Ķīnas radītajiem izaicinājumiem.

"Ķīna atsakās nosodīt Krievijas agresiju. Un tā atbalsta Krievijas ekonomiku," pavēstīja Stoltenbergs. "Laikā, kad Pekina un Maskava vēršas pret likumos balstītu starptautisko kārtību, ir vēl svarīgāk, ka mēs turpinām turēties kopā."

20:02. NATO valstu ministri sanāksmē Briselē vienojušies, ka alianse izstrādās ilgtermiņa programmu Ukrainas atbalstam, kas sekmēs Ukrainas pievienošanos NATO, trešdien sacīja alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

"Mēs vienojāmies sākt stratēģiskas daudzgadu palīdzības programmas izstrādi. Tas skaidri rāda, ka mēs turpināsim palīdzēt Ukrainai ilgtermiņā," paziņoja Stoltenbergs.

"Šī programma sekmēs Ukrainas eiroatlantisko integrāciju," uzsvēra alianses vadītājs.

19:01. Situācija Doneckas apgabala Bahmutā, kur jau vairākus mēnešus nerimst Ukrainas aizstāvju kaujas ar valstī iebrukušo Krievijas karaspēku, ir "ļoti, ļoti sarežģīta", vizītes gaitā Varšavā atzina Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Bet mēs esam Bahmutā, un ienaidnieks nekontrolē Bahmutu," uzsvēra Zelenskis.

18:00. Ķīna var spēlēt nozīmīgu lomu centienos atrast ceļu uz mieru Ukrainā, pirmajā runā kopš ierašanās Ķīnā trīs dienu valsts vizītē trešdien sacīja Francijas prezidents Emanuels Makrons. Vizītes gaitā Ķīnā Makrons cer atrunāt Pekinu no Krievijas pret Ukrainu izvērstā uzbrukuma atbalstīšanas, kā arī nostiprināt saites ar Francijai nozīmīgo tirdzniecības partneri.

17:10. Polijas prezidents Andžejs Duda trešdien paziņoja, ka Varšava NATO samitā jūlijā Viļņā centīsies panākt papildu drošības garantijas Ukrainai. Duda arī paziņoja, ka Polija ir gatava nākotnē nodot Ukrainai visas savas lidmašīnas MiG-29.

16:16. Krievijas otra lielākā banka "VTB Bank" pērn strādājusi ar 612,6 miljardu rubļu (7,06 miljardi eiro) zaudējumiem, salīdzinot ar 327 miljardu rubļu peļņu gada iepriekš, teikts trešdien publiskotajā bankas paziņojumā. Zaudējumi tiek skaidroti ar rietumvalstu bankai noteiktajām sankcijām pēc Krievijas pilna apmēra kara sākšanas Ukrainā.

15:23. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis trešdien vizītē Varšavā paudis cerību uz atvērtām robežām starp Poliju un Ukrainu nākotnē. Prezidents norādīja, ka kara pirmajās dienās Polija atvēra savas durvis un starp abām valstīm nebija robežu, un pauda cerību, ka arī nākotnē robežu nebūs. Viņš pateicās Polijas prezidentam Andžejam Dudam un poļiem par palīdzību grūtajā ceļā uz Ukrainas uzvaru karā ar Krieviju.

14:34. Polijas prezidents Andžejs Duda trešdien Varšavā Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim pasniedza Baltā ērgļa ordeni, kas ir valsts augstākais apbalvojums."Prezidents Zelenskis, atzīstot viņa nopelnus Polijas un Ukrainas attiecību padziļināšanā, apbalvots ar Baltā ērgļa ordeni par darbību drošības jomā, par cilvēktiesību aizsardzību," tviterī raksta Polijas prezidenta kanceleja.

13:45. Baltkrievijas demokrātiskās opozīcijas kustības līdere Svjatlana Cihanouska pateikusies Lietuvai par Seima pieņemto likumu, kas Baltkrievijas pilsoņiem paredz mazākas nacionālās sankcijas nekā Krievijas pilsoņiem.

12.40. Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks devies vizītē uz Ukrainu. Ministrs vizītes laikā apmeklējis Harkivas pilsētu, vēsta pravda.com.ua.

11.05. Francijas prezidents Emanuels Makrons trešdien sācis trīs dienu vizīti Ķīnā, kur galvenā sarunu tēma būs karš Ukrainā, paziņojusi Elizejas pils.

Makrona vizīte notiek lielas starptautiskās spriedzes apstākļos. "Ņemot vērā Ķīnas un Krievijas tuvumu, ir skaidrs, ka Ķīna ir viena no retajām valstīm pasaulē, ja ne vienīgā, kas var būtiski ietekmēt šo konfliktu," paziņojusi Makrona kanceleja.

10.05. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 176 240 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 550 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī krievi zaudējuši 3629 tankus, 7005 bruņutransportierus, 2707 lielgabalus, 532 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 280 zenītartilērijas iekārtas, 306 lidmašīnas, 291 helikopteru, 2283 bezpilota lidaparātus, 911 spārnotās raķetes, 5573 automobiļus un autocisternas, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 299 specializētās tehnikas vienības.

09.36. Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko trešdien dodas uz Maskavu, lai tiktos ar Krievijas kolēģi Vladimiru Putinu. Kremlis paziņojis, ka abi līderi apspriedīs progresu Krievijas un Baltkrievijas Savienības valsts izveidē.

09.13. NATO dalībvalstu ārlietu ministru sanāksmē Briselē trešdien plānots apspriest Ķīnas un Krievijas tuvināšanos. Rietumi ir nobažījušies, ka Ķīna varētu sniegt Krievijai nopietnu militāro palīdzību.

08.19. Kamēr krievi slepkavo Ukrainā, ar moratoriju Krievijas kultūras produktiem nekas ļauns nenotiktu, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" pauda kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).

07.09. Krievijas karaspēks otrdien apšaudīja Doneckas apgabalu, nogalinot sešus un ievainojot septiņus civiliedzīvotājus, paziņoja Ukrainas Ģenerālprokurora birojs.

"Krievijas bruņoto spēku triecienu epicentrā kārtējo reizi nonāca dzīvojamie kvartāli. Okupantu uzbrukumu laikā gāja bojā seši cilvēki: divi šahtas darbinieki Toreckā - kalnu dispečers un medicīnas māsa, pārdevēja no Krasnohorivkas un vēl trīs vīrieši, kas dzīvoja Pokrovskas rajona Lastočkines ciemā. Bahmutas, Hirnikas, Očeretines ciema apšaudē dažāda smaguma ievainojumus guva septiņi mierīgi iedzīvotāji," teikts paziņojumā.

00.10 Atmīnēšanas darbiem civilajās teritorijās Ukrainai nepieciešami 37,4 miljardi dolāru, no tiem vairāk nekā 397 miljoni dolāru vajadzīgi jau šogad.

Pasaulē

Ziņas par ukraiņu žurnālistes Viktorijas Roščinas nāvi apcietinājumā Krievijā ir satriekušas Eiropas Savienību (ES), piektdien apliecināja Eiropas Ārējās darbības dienests, norādot, ka ES pieprasa veikt neatkarīgu žurnālistes nāves izmeklēšanu.