Somija otrdien oficiāli kļuva par NATO 31.dalībvalsti. No vienas puses, pēc Somijas uzņemšanas alianses robeža ar agresīvo Krieviju ir kļuvusi divkārt garāka, taču, no otras, pieaugušas arī NATO militārās iespējas.
Somija pērn izlēma atteikties no desmitgadēm ievērotās neitralitātes, reaģējot uz Krievijas atkārtoto iebrukumu Ukrainā.
Krievija pirmdien, Somijas oficiālās uzņemšanas priekšvakarā, paziņoja, ka tā uz NATO paplašināšanos reaģēs ar militārās klātbūtnes pastiprināšanu savā rietumu un ziemeļrietumu pierobežā.
Somijai pievienojoties NATO, uz to tiek automātiski attiecināts Ziemeļatlantijas līguma 5.pants, kas paredz savstarpējo aizsardzību uzbrukuma gadījumā.
Somija gūs labumu ne tikai no sabiedroto konvencionālās militārās palīdzības, bet arī no alianses kodollietusarga.
Savukārt Somija, kas apņēmusies līdz 2026.gadam aizsardzības izdevumus palielināt par 40%, ar saviem militārajiem resursiem var vairot NATO aizsardzības spējas.
Valstī, kuras iedzīvotāju skaits nepārsniedz 5,5 miljonus, ir tikai 12 000 profesionālu karavīru, taču ik gadu tiek apmācīti 20 000 jauniesaukto, un vajadzības gadījumā armijai pieejami 900 000 rezervistu.
Tas nozīmē, ka kara gadījumā armija jebkurā brīdī var mobilizēt 280 000 pilsoņu.
Somijas bruņojumā ir 55 ASV ražoties iznīcinātāji-bumbvedēji "F-18", kurus, sākot ar 2025.gadu, paredzēts nomainīt ar modernākām kara lidmašīnām "F-35s".
Somijas armijas arsenālā ir arī 200 tanki un vairāk nekā 700 lielgabalu.
Vienīgā kara tehnika, kas patiesībā pieder NATO, ir izlūkošanas lidmašīnas AWACS, ar kurām var novērot teritoriju, kas ir gandrīz tikpat liela kā Polija, un pieci stratēģiskie izlūkošanas bezpilota lidaparāti "Global Hawk".
Visu pārējo kara tehniku atvēl alianses dalībvalstis pēc saviem ieskatiem, lai gan visas dalībvalstis ir apņēmušās stiprināt NATO austrumu flangu.
"NATO sabiedrotie kopumā pārstāv 50% no pasaules militārās varas," apsveicot Somiju ar uzņemšanu aliansē, otrdien norādīja NATO ģenerālsekretārs Jens Stoltenbergs. "Kamēr mēs turamies kopā un viens otru aizsargājam (..), militāra uzbrukuma kādam no NATO sabiedrotajiem nebūs."
Saskaņā ar Sabiedroto spēku augstāko štābu Eiropā NATO var rēķināties ar 3,5 miljoniem karavīru un brīvā līguma darbinieku.
Trīs valstis, kas nodrošina visvairāk militārā personāla, ir ASV, kur aktīvā dienesta atrodas 1,47 miljoni karavīru, bet vēl 800 000 vīru - rezervē, Turcija ar 425 000 karavīru un 200 000 rezervistu, un Francija ar 210 000 karavīru un 40 000 rezervistu.
Kopš 2004.gada NATO ir 40 000 vīru lieli daudznacionāli ātrās reaģēšanas spēki papildus 100 000 jau iepriekš Eiropā dislocētajiem ASV karavīriem. Alianse plāno tos palielināt līdz 300 000 vīru.
Izveidoti arī Apvienotie īpaši ātrās reaģēšanas spēki (VJTF), kas divu līdz trīs dienu laikā spēj kaujas laukā uzstādīt 5000 vīru.
NATO vēl nesen pieredzēja tā dēvēto eksistenciālo krīzi, un Francijas prezidents Emanuels Makrons 2019.gadā izteicās par alianses "smadzeņu nāvi".
Taču Krievijas diktatora Vladimira Putina lēmums uzsākt pilna mēroga karu pret Ukrainu ir atjaunojis alianses vienotību un vairojis apņēmību uzturēt kolektīvo drošību, norādījis bijušais NATO Eiropas spēku komandieris, atvaļinātais ASV ģenerālis Filips Brīdlovs.
NATO palielinājis savu kaujas grupu skaitu no četrām līdz astoņām, Baltijas valstīs un Polijā dislocētajiem kontingentiem pievienojot arī kontingentus Bulgārijā, Ungārijā, Rumānijā un Slovākijā.