Bulgārijā šodien notiek parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas, kas būs jau piektās divu gadu laikā, taču izredzes uz stabilas valdības izveidošanu nav lielas.
Bulgārijas prezidents Rumens Radevs atlaida parlamentu un izsludināja pirmstermiņa vēlēšanas februārī pēc tam, kad trīs lielākās partijas nespēja izveidot valdību. Iepriekšējās parlamenta vēlēšanas, notika oktobrī.
Bez stabila parlamentārā vairākuma Bulgārija nespēs īstenot tiesu sistēmas reformas, kas apsolītas Briselei, kura savukārt var bloķēt 4,5 miljardu eiro izmaksu, kas Sofijai pienākas no Eiropas Savienības (ES) tautsaimniecības atveseļošanas fonda.
Bulgārijas varasiestādes arī vilcinās apgūt ES fondu līdzekļus pārejai uz tā dēvētajiem atjaunojamajiem energoresursiem, flirtējot ar ogļu ieguves lobijiem un izplatot antieiropeiskus noskaņojumus.
Bulgārijas partneriem Eiropas Savienībā Radeva iespējamā palikšana pie varas nešķiet labas ziņas, jo bez parlamentārā vairākuma viņš nevar pieņemt ilgtermiņa politiskos lēmumus.
Radevs arī iebilst pret munīcijas sūtīšanu Ukrainai un flirtē ar prokrieviski noskaņotajiem spēkiem. Tas nozīmē, ka Bulgārija var kavēt vienošanās panākšanu Eiropadomē būtiskos jautājumos.
Vislielākās izredzes uzvarēt vēlēšanās ir koalīcijai "Mēs turpinām pārmaiņas - Demokrātiskā Bulgārija", kas varētu iegūt 23% līdz 27% balsu, liecina aptaujas.
Bijušā premjerministra Boiko Borisova vadītā konservatīvā koalīcija GERB-SDS atpaliek tikai par vienu procentpunktu.
Abas koalīcijas varētu viegli izveidot stabilu valdību, taču Borisovs ir pretrunīgi vērtēts politiķis, un oponenti apsūdz viņu korupcijā.
Lai gan Borisovs apgalvo, ka fotogrāfijas ar zelta stieņiem un 500 eiro banknotēm, kas it kā uzņemtas viņa rezidencē un tika anonīmi nosūtītas medijiem pirms trim gadiem, ir safabricētas, prokuratūra turpina izmeklēšanu pret trīskārtējo ekspremjeru. Taču daudzi bulgāri neuzticas Bulgārijas ģenerālprokuroram Ivanam Geševam, kuram kritiķi pārmet saistību ar Borisovu.
"Mēs turpinām pārmaiņas - Demokrātiskā Bulgārija" ir noraidījusi iespēju parakstīt koalīcijas vienošanos ar GERB, kamēr partiju vada Borisovs. Koalīcija iecerējusi mazākuma valdību, ko atbalstītu GERB, bet bez politiska līguma ar šo partiju.
Taču Borisova cilvēki jau noraidījuši šo priekšlikumu, sakot, ka valdība nevar tikt atbalstīta bez politiskas vienošanās.
Pusotru mēnesi pirms vēlēšanām Vašingtona piemēroja sankcijas par korupciju ilggadējam Borisova finanšu ministram Vladislavam Goranovam. Finansists tika apsūdzēts par kaitēšanu sabiedrības interesēm, palīdzot uzņēmējam Vasilam Božkovam, kurš slēpjas Dubaijā.
Vairāki politologi pieļauj, ka ASV varētu piemērot sankcijas arī Borisovam pēc tam, kad viņš nodrošināja Krievijas "TurkStream" gāzes projekta turpināšanu Ungārijā un tagad kļuvis par šķērsli stabilas eiroatlantiskās valdības veidošanai NATO austrumu flangā.
Trešais ietekmīgākais politiskais spēks Bulgārijā šobrīd ir Kustība par tiesībā un brīvību (DPS), kas pārstāv turku minoritāti un varētu iegūt 13% līdz 14% balsu. Šo partiju atbalsta arī daudzi prokrieviski noskaņoti vēlētāji.
Ceturtajā vietā aptaujās atrodas prokrieviskā populistu partija "Vazraždane" ("Atdzimšana"), kuru atbalsta 11,5% līdz 13,5% velētāju.
Partiju vada enerģiskais populists Kostadins Kostadinovs, kurš tiek uztverts kā drauds valsts eiroatlantiskajai orientācijai un kam ir nopietna ietekme sociālajos medijos, galvenokārt "Facebook".
Kostadinovs atkārto Krievijas naratīvu, tai skaitā apgalvojumus, ka karu Ukrainā esot sākušas ASV.
"Vazraždane" arī vāc parakstus, lai sarīkotu referendumu pret Bulgārijas pievienošanos eirozonai. Partija apgalvo, ka tai jau izdevies savākt vairāk nekā 430 000 parakstu.
Piektā partija, kas varētu iekļūt parlamentā, ir prokrieviskā Bulgārijas sociālistu partija, kuru atbalsta 7% līdz 8% vēlētāju.
Vislielākā zaudētāja varētu būt partija "Ir tāda tauta", kas, domājams neiekļūs parlamentā. Vēl tikai pirms pusotra gada televīzijas zvaigznes Slavi Trifonova vadītā partija baudīja vislielāko popularitāti un tai bija izredzes izveidot valdību.