Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 1.aprīlī. Ukraina jau veselu gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
21:06 Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis norāda, ka Krievijas prezidentūra ANO Drošības padomē pierāda "šādu institūciju pilnīgu bankrotu".
20:12 Valsts prezidenta kancelejas vadītāja padomnieks Mihails Podoļaks komentēja Krievijas Federācijas līdera Vladimira Putina lēmumu par potenciālo kodolieroču nesēju izvietošanu Baltkrievijā, ko viņš pieņēma pretēji iepriekš Ķīnai doto solījumu.
19:04 Ukrainas Aizsardzības spēku aviācija 1.aprīlī veica astoņus triecienus Krievijas karaspēka koncentrācijas zonām.
Tāpat, saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba sniegto informāciju, raķešu spēku un artilērijas vienības trāpījušas trīs karaspēka, ieroču un militārās tehnikas koncentrācijas zonās un divās krievu munīcijas noliktavās.
Turklāt tiek atzīmēts, ka 1.aprīlī Krievijas karaspēks kopumā veica divus raķešu, 25 gaisa triecienus un veica sešus uzbrukumus no vairākām palaišanas raķešu sistēmām.
18:07 ASV Aizsardzības ministrija piekrita pārdot Polijai par simbolisku samaksu 24 lidmašīnas F-22 Raptor, kuras pirms termiņa tika izņemtas no ekspluatācijas.
Polijas portāls Defence24 norāda, ka F-22 jākompensēs Polijai, kas ir NATO austrumu flanga mugurkauls, Polijas iznīcinātājus MiG-29, kas nodoti Ukrainai.
17:32 Kā iepriekš ziņoja UNIAN, iebrucēji pēdējās diennakts laikā Hersonas apgabala teritoriju apšaudīja 54 reizes, nogalinot trīs cilvēkus. Hersonā dzīvojamos rajonos trāpīja 27 šāviņi.
Vienā no Hersonas apgabala apdzīvotajām vietām privātā pagalmā tika atrasta aviācijas bumba FAB-500. Bumba saimnieka šķūnī nogulējusi diezgan ilgu laiku.
Arī vakar okupanti apšaudīja laivu, ar kuru cilvēki mēģināja nokļūt Hersonā, divi cilvēki tika ievainoti. Viņi brauca no vasarnīcām Dņepras kreisajā krastā.
17:03 Šīs dienas laikā ienaidnieks veica 170 lielgabalu un raķešu artilērijas triecienus Bahmutas virzienā, notika 25 sadursmes.
Bahmuta joprojām ir viens no ienaidnieka prioritārajiem mērķiem un viens no frontes apgabaliem, kur notiek intensīvākās kaujas, taču pēdējās nedēļas laikā ienaidnieka uzbrukumu skaits šeit ir samazinājies.
15:56 Ukraina pasūtījusi Polijai 100 daudzfunkcionālos bruņutransportierus "Rosomak", kas tiek ražoti Polijā pēc Somijas licences, sestdien paziņoja Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis.
"Es atvedu (Ukrainas) premjerministra Denisa Šmihaļa vakardienas pasūtījumu par 100 "Rosomak", kas tiks ražoti šeit," pavēstīja Moraveckis, apmeklējot "Rosomak" ražotni Polijas dienvidos.
Pasūtījums tiks finansēts no līdzekļiem, kas saņemti no Eiropas Savienības un ASV, sacīja Moraveckis, nesniedzot sīkāku informāciju par pasūtījumu vai līguma kopējām izmaksām.
"Rosomak" ir 2001.gadā izstrādātā Somijas bruņutransportiera "Patria" licencēta kopija. Bruņumašīnas svars ir 22 tonnas, tai ir četras asis, ātrums līdz 100 kilometriem stundā uz sauszemes un 10 kilometriem stundā uz ūdens, aprīkots ar 30 milimetru "Bushmaster II" lielgabalu un ložmetēju vai granātmetēju, apkalpē trīs cilvēki.
15:16 Ukrainas Drošības dienests (SBU) sestdien veic kratīšanu Maskavas patriarhāta pareizticīgās baznīcas metropolīta Pavlo mājās.
Pavlo vada Kijivas Pečeru klosteri, kas ir viens no svarīgākajiem pareizticīgo centriem Austrumeiropā.
Metropolīts tiek turēts aizdomās par starpreliģiskā naida kurināšanu un Krievijas izvērstās agresijas pret Ukrainu attaisnošanu un viņš izsaukts uz nopratināšanu.
14:31 Krievijas armijas Ukrainas operācijas komandieris Valērijs Gerasimovs izgāzis plānu okupēt visu Donbasu, teikts Lielbritānijas militārā izlūkdienesta ziņojumā.
Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu 11.janvārī iecēla Ģenerālštāba priekšnieku Valēriju Gerasimovu par Ukrainā karojošā Krievijas karaspēka komandieri, kuram Putins uzdeva līdz martam sagrābt Donbasu.
Šajā sakarā tika veikts mēģinājums uzsākt vispārēju ziemas ofensīvu ar mērķi paplašināt Krievijas kontroli pār visu Donbasu. "Pēc 80 dienām kļūst arvien skaidrāks, ka šis plāns ir izgāzies," teikts izlūkdienesta ziņojumā.
Vairākās frontēs Donbasā Krievijas spēki ir panākuši tikai nelielus ieguvumus uz desmitiem tūkstošu upuru rēķina, lielā mērā izšķērdējot savu pagaidu skaitlisko priekšrocību, ko tie ieguva no rudens daļējās "mobilizācijas", norādīts ziņojumā.
13:48 Virkne redzamu Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas (SPD) politiķu aicinājuši kancleru Olafu Šolcu kļūt par starpnieku miera panākšanai Ukrainai.
Laikrakstā "Frankfurter Rundschau" publicētā vēstījuma iniciators ir bijušā kanclera Villija Branta dēls, vēsturnieks Pēters Brants.
Ar katru dienu pieaug karadarbības eskalācijas draudi, pār Eiropu gulstas kodolkara ēna, taču pasaulei nevajadzētu ieslīgt jaunā lielā karā, teikts vēstījumā. Tagad svarīgākais ir "darīt visu, lai panāktu ātru uguns pārtraukšanu, apturētu Krievijas agresīvo karu un atrastu ceļu uz sarunām". Tikai tad "būs iespējams bruģēt ceļu vienotai drošības kārtībai Eiropā", pauž aicinājuma autori.
Karš ir pārvērties asiņainā tranšeju karā, kurā ir tikai zaudētāji. Lielākā daļa mūsu pilsoņu nevēlas, lai vardarbības spirāle ilgtu bezgalīgi. Militāristu dominēšanas vietā mums ir vajadzīga diplomātijas un miera valoda, norādīts vēstījumā.
Ar kopējās drošības koncepciju Apvienoto Nāciju Organizācija ir parādījusi ceļu uz mieru pasaulē. Šādā garā tapa Helsinku noslēguma akts un Parīzes Harta jaunai Eiropai. Mēs balstāmies uz to. Mieru var noslēgt tikai uz starptautisko tiesību pamata un tikai ar Krieviju, teikts aicinājumā.
Vēstījuma autori aicina Šolcu kopā ar Franciju pārliecināt Brazīliju, Ķīnu, Indiju un Indonēziju būt par starpniekiem, lai ātri panāktu pamieru.
12:32 Iztrūkumi Vācijas militārajā aprīkojumā saglabāsies vēl pēc 2030.gada, paziņojis Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss.
"Mēs visi zinām, ka līdz 2030.gadam esošos iztrūkumus nevarēs pilnībā novērst. Tāpēc mums ir jānosaka prioritātes," intervijā laikrakstam "Welt am Sonntag" sacīja Pistoriuss.
Viena no šīm prioritātēm ir NATO austrumu flanga aizsardzība.
"Mums tas vispirms nozīmē pilnībā ekipētas divīzijas izveidi līdz 2025.gadam un adekvātu ieguldījumu NATO reaģēšanas spēkos," norādīja Pistoriuss.
"Bundesvēram ir jāizpilda trīs uzdevumi: nacionālā un alianses aizsardzība, kā arī starptautiskās krīzes operācijas. Tas prasa spējas, kas balstās uz materiāliem un personālu," sacīja Pistoriuss.
Bundesvēra spējās robus atstāja arī ieroču piegādes Ukrainai, lai atbalstītu to karā pret Krieviju. Pistoriuss janvārī paziņoja, ka apspriedīs to ar ieroču ražošanas nozari.
12:00 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši 173 990 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 630 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī krievi zaudējuši 3616 tankus, 6981 bruņutransportieri, 2683 lielgabalus, 527 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 279 zenītartilērijas iekārtas, 306 lidmašīnas, 291 helikopteru, 2248 bezpilota lidaparātus, 911 spārnotās raķetes, 5528 automobiļus un autocisternas, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 296 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
11:22 Apvienotās štābu komiteju priekšsēdētājs ģenerālis Marks Milijs paziņojis, ka ASV nepiegādā Ukrainai tāla darbības rādiusa raķetes ATACMS, bet tā vietā apsver citas iespējas, kas ļautu Ukrainas armijai palielināt savu darbības rādiusu kaujas laukā.
ATACMS raķetes darbības rādiuss ir aptuveni 300 kilometri, kas ir daudz vairāk nekā jebkurai citai sistēmai, ko ASV līdz šim ir piegādājušas Ukrainai.
Pēc Milija teiktā, ASV ir salīdzinoši maz ATACMS, un ASV armijai ir jāuztur šo svarīgo ieroču krājumi. Taču ir arī citas sistēmas, kas var darboties tādā pašā diapazonā. "Ir, piemēram, droni. Britiem ir pāris sistēmas," intervijā izdevumam "Defense One" sacīja Milijs.
Viņš arī pavēstīja, ka karš Ukrainā ir atklājis "neticamus parastās munīcijas patēriņa tempus", un tagad ASV pārskata aplēses par to nepieciešamību liela kara gadījumā.
ASV pagaidām ir pietiekami daudz munīcijas, taču militāri rūpnieciskajam kompleksam būs vairāki gadi jāstrādā pie savu jaudu palielināšanas, sacīja ģenerālis.
10:40 Piecas Eiropas Savienības (ES) valstis, kas nodrošina tranzītu Ukrainas graudu un citu lauksaimniecības produktu transportēšanā uz trešajām valstīm, piektdien aicināja ES rīkoties, lai tiktu galā ar šajās valstīs uzkrājušos Ukrainas produkciju.
Polijas, Slovākijas, Ungārijas, Rumānijas un Bulgārijas premjerministri vēstulē Eiropas Komisijas (EK) prezidentei Urzulai fon der Leienai atzīmēja, ka šajās valstīs uzkrājušās Ukrainas produkcijas dēļ krītas lauksaimniecības produktu cenas šo valstu tirgos un tas izraisa vietējo lauksaimnieku sašutumu. Tas notiek laikā, kad minerālmēslojuma un energoresursu cenas strauji pieaug.
10:13 Pēc karakuģu skaita samazināšanas, uzlabojoties laika apstākļiem, karakuģu skaits Melnajā jūrā atkal palielinās. Jo īpaši tiek palielināts nesējraķešu skaits.
Kā informatīvā ēterā sacīja Dienvidu aizsardzības spēku Apvienotā koordinējošā preses centra vadītāja Natālija Gumeņuka, raķešu uzbrukuma iespējamība pieaug.
09:00 ASV administrācija gatavo jaunu militārās palīdzības paketi Ukrainai 2,6 miljardu ASV dolāru apmērā, kurā var būt radari, pretgaisa aizsardzības raķetes un prettanku līdzekļi, aģentūrai "Reuters" pavēstīja ziņu avoti.
Ir gaidāms, ka Baltais nams oficiāli paziņos par šo paketi ne agrāk kā pirmdien.
"[Ukrainai paredzētā] aprīkojuma sarakstā, kā gaidāms, būs arī pusducis dažādu munīcijas tipu, tanku munīciju ieskaitot," ziņoja "Reuters".
Palīdzības paketē var būt ietverta arī augstas precizitātes aviācijas munīcija, tiltu aprīkojums, evakuācijas mašīnas, papildu šāviņi pretgaisa aizsardzības sistēmām NASAMS, un cits aprīkojums.
Ziņu avoti sacīja, ka pakete tiks galīgi noformēta šajā nedēļas nogalē. Galīgajā variantā var mainīties gan kopējā finansējuma summa, gan konkrēti aprīkojuma tipi.
Bruņojums un tehnika 2,1 miljarda dolāru vērtībā tiks iepirkti Ukrainas drošības atbalsta iniciatīvas (USAI) ietvaros. Pārējā palīdzība pusmiljarda dolāru vērtībā tiks piešķirta uz ASV prezidenta pilnvaru pamata.
00:10. Krievijas iebrucēji apšaudījuši frontes līniju Avdijivkā, nogalinot 2 cilvēkus, tostarp 2022. gadā dzimušu mazulis. Vēl 2 cilvēki ir ievainoti, vēsta pravda.com.ua.
