Francija atsakās izdot Itālijai 10 seniorus, kas pirms vairākiem gadu desmitiem pastrādājuši smagus noziegumus

© ZUMAPRESS.com/Scanpix/Leta

Francijas augstākā tiesa otrdien nolēma neizdot Itālijai 10 bijušos galēji kreisos kaujiniekus, kas Itālijā ir atzīti par vainīgiem uzbrukumos, kuri tika sarīkoti septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados. 

Abas sievietes un astoņi vīrieši aizbēga no Itālijas pēc tam, kad tika atzīti par vainīgiem, un pirms iespējamās nosūtīšanas uz cietumu. Notiesātie, kas tagad ir vecumā no 62 līdz 79 gadiem, desmitiem gadu ir brīvi dzīvojuši Francijā.

Starp noziegumiem, par kuriem viņi tika notiesāti, ir karabinieru (militarizētās policijas) ģenerāļa slepkavība 1980.gadā un tiesneša nolaupīšana tajā pašā gadā.

Lēmumu pret viņu izdošanu bija pieņēmusi arī kāda Parīzes tiesa, un šis lēmums pērn tika pārsūdzēts. Otrdien pieņemtais Kasācijas tiesas lēmums ir galīgais Francijas tiesu iestāžu spriedums šajā lietā.

Itālijas tieslietu ministrs Karlo Nordio sacīja, ka Itālija "ir darījusi visu iespējamo", lai likvidētu politiskos šķēršļus, kas bija vadījuši Francijas politiku atļaut šiem kaujiniekiem brīvi dzīvot Francijā.

Ziņu aģentūras "LaPresse" publicētā paziņojumā Nordio atzinīgi novērtēja Francijas tieslietu ministra Ērika Dipona-Moreti centienus atbildēt uz Itālijas prasībām pēc taisnīguma.

Francijas varas iestāžu pretestība šo Itālijas pilsoņu ieslodzīšanai ilgi ir bijusi strīda iemesls abu valstu attiecībās.

Itālija gadu gaitā ir mēģinājusi panākt apmēram 200 notiesātu bijušo kaujinieku izdošanu, kuri, kā tiek uzskatīts, atradās Francijā.

Saskaņā ar astoņdesmito gadu tā saukto "Miterāna doktrīnu", kas nosaukta toreizējā Francijas prezidenta sociālista Fransuā Miterāna vārdā, Francija atteicās izdot itāliešu galēji kreisos aktīvistus, ja nebija pierādījumu, ka viņi izdarījuši "asins noziegumus".

Itālijas amatpersonas ir uzsvērušas, ka šie kritēriji ir pārāk neskaidri un ka doktrīnas pamatā bijis aplams uzskats, ka Itālija respektē demokrātiskās brīvības mazāk nekā Francija.

Lielākā daļa no minētajiem 10 cilvēkiem 2021.gada aprīlī tika aizturēti savās mājās Francijā un pēc tam atradās Francijas tiesas iestāžu uzraudzībā.

Daži no viņiem bija saistīti ar grupējumu "Sarkanās brigādes", kas veica slepkavības, cilvēku nolaupīšanas un sakropļošanas, sašaujot upuru kājas.

Pasaulē

Krievija trešdien uz Ukraiinu uzbrukumā, kura galvenais mērķis bija enerģētikas infrastruktūra, raidījusi vairāk nekā 70 raķetes un vairāk nekā 100 trieciendronus, paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, norādot, ka uzbrukums ar nolūku sarīkots Ziemassvētkos.