Svētdiena, 28.maijs

redeem Vilhelms, Vilis

Lasi ērtāk format_size
arrow_right_alt Pasaulē

"Vēsturisks lēmums." Francija atzīst holodomoru par ukraiņu tautas genocīdu

© EPA/Scanpix/Leta

Francijas parlaments otrdien atzina holodomoru (padomju varas 1932. un 1933.gada mākslīgi izraisīto badu Ukrainā un ukraiņu apdzīvotajā Kubaņas novadā) par ukraiņu tautas genocīdu.

Rezolūcijā, kas tika pieņemta ar 168 balsīm par un divām pret, Francijas parlamentārieši aicināja valdība pieņemt tādu pašu lēmumu.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atzinīgi novērtēja šo "vēsturisko lēmumu", tvītā pateicoties Francijas parlamenta deputātiem.

"Francijas parlamenta lēmums atzīt 1932.-1933.gada Holodomoru par ukraiņu tautas genocīdu ir svarīgs un zīmīgs. Mēs esam pateicīgi par Francijas spēcīgo ieguldījumu totalitārās Krievijas noziegumu atmaskošanā - gan pagājušo, gan tagadējo. Patiesības un taisnīguma, tātad arī atbildības, noskaidrošanā. Paldies, Francija!" tvītoja Zelenskis.

Ukrainas Augstākās radas (parlamenta) spīkers Ruslans Stefančuks, lietotnē "Telegram" pateicoties Francijas parlamentāriešiem, atgādināja, ka holodomoru par genocīdu ir atzinušas pavisam 26 valstis, tai skaitā 11 pēdējā gada laikā.

Kijiva ir aicinājusi starptautisko sabiedrību pasludināt holodomoru par genocīdu.

Eiropas Parlaments decembrī pieņēma rezolūciju, atzīstot holodomoru par genocīdu. Šādu rezolūciju pagājušajā mēnesī pieņēma arī ES dalībvalsts Bulgārija.

Otrdien Parīzē pieņemtā rezolūcija atzīst "padomju varas iestāžu uzspiestā un plānotā bada pret ukraiņu iedzīvotājiem 1932. un 1933.gadā genocīda raksturu".

Francijas parlaments nosoda šīs darbības un "apliecina savu atbalstu ukraiņu tautai tās centienos panākt, lai tiktu atzīti masveida noziegumi, kurus pret to izdarījis padomju režīms".

Holodomoru, kas ukrainiski nozīmē "bada nāve", Kijiva uzskata par tīšu genocīda aktu, ko veicis Staļina režīms ar nolūku iznīcināt zemniekus.

Staļina uzspiestās "kolektivizācijas" kampaņā tika konfiscēti graudi un cita pārtika, pakļaujot badam miljoniem cilvēku.

Maskava uzstāj, ka bads tolaik bijis ne tikai Ukrainā, bet arī Krievijā un Vidusāzijā. Krievijas vēsturnieki mēģina pierādīt, ka šis bads bija nelaimīgu apstākļu sakritība, kas radās industrializācijas laikā, kad PSRS piedzīvoja radikālas ekonomiskās pārmaiņas.

Pašreizējais karš Ukrainā ir uzkurinājis bažas, ka vēsture varētu atkārtoties. Krievijas uzbrukumi Ukrainas graudu glabātavām un t;as īstenotā Ukrainas Melnās jūras ostu blokāde ir izprovocējuši apsūdzības, ka Maskava izmanto pārtiku par kara ieroci.