Ukrainas kara 398. diena. Jaunākā informācija [papildināts 22:56]

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 28.martā. Ukraina jau veselu gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

22:56 Ukrainā jau ir izveidotas pirmās trīs bezpilota lidaparātu kaujas rotas, sacīja premjerministra vietnieks inovāciju, izglītības, zinātnes un tehnoloģiju attīstības jautājumos - digitālās transformācijas ministrs Mihailo Fjodorovs.

Fjodorovs atgādināja, ka iepriekš kopā ar Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābu tika paziņots par pasaulē pirmo UAV triecienkompāniju izveidi.

"Šodien pirmās trīs bezpilota lidaparātu uzbrukuma rotas jau ir kaujas gatavībā. Kopā ar partneriem tās ir pilnībā aprīkotas. Tika nodoti pikapi, triecienkopteri un Starlinks. Visi bezpilota lidaparāti ir Ukrainā ražoti. Aprīkojums uzbrukuma kompānijām Dronu armiju iegādājās privāti ziedotāji," sacīja Ministru prezidenta biedrs.

22:25 Ukrainas bruņotie spēki jau iznīcinājuši vairāk nekā 1500 ienaidnieka bezpilota lidaparātus Orlan-10.

Par topaziņoja Ukrainas Bruņoto spēku Gaisa spēku pavēlniecības runasvīrs Jurijs Ignats. Pēc viņa teiktā, šajā statistikā nav ņemti vērā kvadrokopteri un taktiskā līmeņa UAV.

Ignāts piebilda, ka ienaidnieka lidmašīnu grupējums, kas uzbrūk mūsu valstij no vairākiem desmitiem lidlauku, ir palielinājies kvantitatīvi, taču kļuvis daudz sliktāks kvalitātes ziņā.

21:28 ASV paudušas atbalstu īpaša tribunāla izveidei Krievijas tiesāšanai par "agresijas noziegumu" pret Ukrainu.

Starptautiskā Krimināltiesa (SKT) izdevusi Krievijas prezidenta Vladimira Putina aresta orderi par kara noziegumiem un apsver jautājumu par agresijas noziegumu, tomēr tai nav jurisdikcijas pār Krieviju, kas nav Hāgas tribunāla dalībvalsts.

ASV Valsts departamenta pārstāvis sakariem ar presi otrdien sacīja, ka ASV atbalsta īpašu tribunālu agresijas noziegumam saistībā ar Krievijas 2022.gada februāra iebrukumu Ukrainā.

20:54 Pēc incidenta ar Krievijas iznīcinātāju ASV nolēma nosūtīt savus izlūkošanas bezpilota lidaparātus tālāk uz dienvidiem virs Melnās jūras, taču šis lēmums ierobežo spēju vākt izlūkdatus.

Par to ziņo CNN, atsaucoties uz kādu augstu ASV militārpersonu.

"Noteikti ierobežo mūsu iespējas vākt izlūkdatus saistībā ar karu Ukrainā," aģentūras teikto citē anonīms avots.

20:25 Ukrainas Aizsardzības spēku aviācija 28. martā veica piecus triecienus Krievijas karaspēka personāla un militārās tehnikas koncentrācijas zonām.

Tāpat, saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba datiem, raķešu spēku un artilērijas vienības trāpīja komandpunktam, Krievijas Federācijas karaspēka, ieroču un militārā aprīkojuma koncentrācijas zonai, kā arī munīcijai.

Turklāt tiek atzīmēts, ka krievi veica 11 gaisa un divus raķešu triecienus dienā, kā arī veica vairāk nekā 10 uzbrukumus no vairākām palaišanas raķešu sistēmām (MLRS).

19:36 Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) rekomendācijas par Krievijas un Baltkrievijas sportistu atgriešanos sacensību apritē ir pļauka Ukrainas sportistiem, otrdien paziņoja Vācijas iekšlietu ministre Nensija Fēzere, kuras viena no atbildības nozarēm ir sports.

Otrdien SOK prezidents Tomass Bahs paziņoja, ka olimpiskā komiteja rekomendē ļaut Krievijas un Baltkrievijas sportistiem atgriezties sacensību apritē kā neitrāliem atlētiem.

19:02 Krievijai ir jāaiziet no pilnīgi visas Ukrainas teritorijas, katra tās kvadrātmetra, otrdien sacīja Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba.

"Es vēlos, lai tas būtu skaidrs - Krievijai ir jāaiziet no visiem Ukrainas teritorijas kvadrātmetriem. Nav pieļaujama maldīga interpretācija tam, ko nozīmē vārds "aiziešana"," virtuālajā sesijā ar kolēģiem ASV vadītajā Demokrātijas samitā sacīja Kuleba.

"Šajā cīņā mēs aizstāvam visu demokrātisko pasauli," norādīja Ukrainas ministrs.

"Neviena valsts negrib mieru vairāk par Ukrainu. Bet miers par katru cenu ir ilūzija. Lai miers būtu paliekošs, tam ir jābūt taisnīgam," pavēstīja Kuleba. "Krievijas agresijas izbeigšana un Ukrainas teritoriālās integritātes atjaunošana ir būtiski miera nosacījumi."

"Neapdomīga piekāpšanās agresoram Krieviju tikai iedrošinās intensificēt savus uzbrukumus demokrātijai, dodot tai laiku atjaunot savas militārās jaudas un atsākt militāru ofensīvu pret Ukrainu," paziņoja Kuleba.

ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, kas vadīja šo sesiju, atbalstīja Ukrainas priekšlikumus un brīdināja par noregulējumu, kas Krievijas bruņotajiem spēkiem vienkārši ļautu pārgrupēties.

"Šis karš, protams, var beigties rīt, ja [Krievijas] prezidents [Vladimirs] Putins to vēlēsies, izvedot Krievijas bruņotos spēkus no Ukrainas," sacīja Blinkens.

Ķīnas izteikusi pamiera priekšlikumus, ko atbalstījis Putins, bet ko Ukraina un tās Rietumu sabiedrotie noraidījuši, norādot, ka tādējādi tiktu iesaldēti Maskavas 13 mēnešus ilgās agresijas ieguvumi.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis arī uzstājis uz Ukrainas suverenitāti Krimā, ko Krievija okupēja un anektēja 2014.gadā.

18:05. Latvijai un Slovākijai jāstrādā pie kopīgas stratēģijas cīņā pret Krievijas propagandu, šodien tiekoties ar Slovākijas Republikas vēstnieku Latvijā Branislavu Pavloviču, sacīja Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS).

17:15. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šodien devās darba braucienā uz Sumu apgabalu un klātienē pārbaudīja Ukrainas Valsts robežsardzes dienesta vienību darbu uz valsts robežas ar agresorvalsti - Krievijas Federāciju, vēsta pravda.com.ua.

16:00. Ukraina un Rumānija atsāk kopīgās robežpatruļas, vēsta pravda.com.ua.

15:00. Leopard tanki no Portugāles jau atrodas Ukrainā, vēsta pravda.com.ua.

12.49. Krievijas armija cieš lielus zaudējumus uzbrukumā Avdijivkai, kas atrodas uz dienvidiem no Bahmutas, liecina Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas jaunākais apskats par stāvokli Ukrainas frontē. Tiek uzskatīts, ka viens pulks ir zaudējis lielu daļu no savas bruņutehnikas, mēģinot ielenkt Avdijivku. Šis pulks ir daļa no armijas formējuma, kas izveidots īpaši tam, lai atbalstītu karu pret Ukrainu, teikts šodien publiskotajā Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas apskatā.

11.39. Bulgārija, visticamāk, caur starpniekiem pārdos Ukrainai lielu daudzumu munīcijas, kas var ievērojami ietekmēt kara gaitu, paziņojis bijušais aizsardzības ministrs Boiko Noevs. Aizsardzības ministrija pārvedīs veco munīciju, kas vērta gandrīz 175 miljonus eiro, uz valsts militāro rūpnīcu VMZ un apmaiņā pret to saņems jaunu munīciju, paziņoja ministrija.

Mērķis ir veco munīciju no Bulgārijas armijas noliktavām nodot Ukrainai, intervijā telekanālam "bTV" sacīja Noevs, kuram ir labi pazīstama Bulgārijas ieroču rūpniecība.

11.05. Jau pirmajās nedēļās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, uzņemot Latvijā Ukrainas kara bēgļus, labdarības organizācija Ziedot.lv izveidoja Ukrainas bēgļu centru un uzsāka sabiedrības iesaistīšanu atbalsta sniegšanai. Gada laikā palīdzība sniegta 2 574 845.31 eiro apmērā. Visapjomīgākais atbalsts nodrošināts sniedzot tiešu individuālu palīdzību - izsniedzot pārtikas pakas, saimniecības preces un naudas kartes pirmo nepieciešamības preču iegādei.

09.58. Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņojums par taktisko kodolieroču izvietošanu Baltkrievijā ir kārtējais Rietumu iebiedēšanas mēģinājums, lai panāktu, ka tie samazina atbalstu Ukrainai, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos, bijušais Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņš.

Viņš skaidroja, ka Krievijas bruņotajiem spēkiem patlaban iet ļoti slikti, jo iecerētais triju dienu karš Ukrainā ir pamatīgi ieildzis un nesis ļoti vājas sekmes. Tādēļ Putins atgriežas pie tā, kas, viņaprāt, visvairāk varētu iebiedēt Rietumus un likt tiem samazināt Ukrainai sniegto atbalstu, un tā ir tā sauktā kodolieroču žvadzināšana.

09.01. Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņojums par taktisko kodolieroču izvietošanu Baltkrievijā Latvijas drošības situācijā īpaši neko nemaina, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.

Sārta ieskatā šajā situācijā kopumā var saskatīt pozitīvas iezīmes. "Putins ķeras pie kodolšantāžas tad, kad ir ļoti slikta situācija," sacīja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors. Viņaprāt, Putins kopumā situāciju vērtē pietiekami slikti un baidās no potenciālā Ukrainas pretuzbrukuma, jo saprot, ka Krievijas bruņotajos spēkos ir ievainojamības.

08.20. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 171 730 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 570 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī krievi zaudējuši 3602 tankus, 6966 bruņutransportierus, 2653 lielgabalus, 525 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 277 zenītartilērijas iekārtas, 305 lidmašīnas, 291 helikopteru, 2235 bezpilota lidaparātus, 911 spārnotās raķetes, 5502 automobiļus un autocisternas, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 287 specializētās tehnikas vienības.

08.02. Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par iespēju iegūt Latvijas pilsonību, vienlaikus saglabājot arī Ukrainas pilsonību.

07.11. Ukrainas Gaisa spēki un citu Aizsardzības spēku vienību pretgaisa aizsardzības līdzekļi naktī uz ceturtdienu iznīcināja 12 ienaidinieka trieciendronus "Shahed-136/131" un vienu izlūkošanas dronu "Granat-4", paziņoja Gaisa spēku pavēlniecība savā "Telegram" lapā.

"Pretinieks pavisam pielietoja 13 kamikadzes dronus "Shahed-136/131", vienu izlūkošanas dronu "Granat-4" un divas vadāmās aviobumbas KAB. Pretgaisa kaujā Gaisa spēki un citu Ukrainas Aizsardzības spēku vienību pretgaisa aizsardzība iznīcināja 13 gaisa mērķus: 12 trieciendronus "Shahed-136/131" un vienu izlūkošanas dronu "Granat-4"," teikts paziņojumā.

00.10 Krievu okupanti pastiprināja uzbrukumus pie Doņeckas apgabala Avdijevkas. Pēc Informatīvās pretošanās grupas militāri politiskā apskatnieka Aleksandra Kovaļenko domām, šāds okupācijas karaspēka lēmums nav loģisks, jo Avdijevka karo kopš 2014.gada, līdz ar to pilsētā ir stabila aizsardzības sistēma.