Zviedrijas armija aizliegusi "TikTok" militārpersonu darba telefonos

© Pixabay

Zviedrijas armija aizliegusi Ķīnas uzņēmumam piederošo video koplietošanas lietotni "TikTok" militārpersonu darba telefonos.

Platforma "TikTok" pieder Ķīnas uzņēmumam "ByteDance".

Armija par aizliegumu pavēstīja pirmdien, paskaidrojot, ka lēmums pieņemts, balstoties uz atklāto avotu ziņojumiem par to, kā "TikTok" apstrādā lietotāju informāciju, un par "ByteDance" darbībām.

"Mobilo tālruņu un planšetdatoru lietošana pati par sevi var radīt drošības risku, tāpēc mēs nevēlamies, lai "TikTok" būtu mūsu darba aprīkojumā," ziņu aģentūrai AFP norādīja armijas preses sekretāre.

Pagājušajā nedēļā Norvēģijas parlaments aizliedza "TikTok" ierīcēs, kam ir piekļuve parlamenta sistēmai, un piektdien Francija aizliedza sabiedriskā sektorā strādājošajiem lejupielādēt izklaides aplikācijas savos darba telefonos, kas ietver "TikTok".

Eiropas Komisija (EK), kā arī Nīderlandes, Lielbritānijas, ASV, Kanādas un Jaunzēlandes valdības paziņojušas amatpersonām, ka tās vairs nevar izmantot "TikTok" darba ierīcēs.

Rietumos nerimst bažas par to, kādā mērā Ķīnai ir piekļuve lietotāju sensitīvajiem datiem visā pasaulē, tomēr "TikTok" uzņēmuma vadība līdz šim noliegusi, ka Pekinai būtu jelkāda kāda kontrole vai piekļuve.

Tiesa gan, novembrī "TikTok" atzina, ka dažiem darbiniekiem Ķīnā ir piekļuve Eiropas lietotāju datiem.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais