Serbijas galvaspilsētā Belgradā simtiem labējās opozīcijas atbalstītāju piektdien protestēja pret Rietumu plānu normalizēt Serbijas attiecības ar Kosovu un pieprasīja prezidenta Aleksandra Vučiča un valdības atkāpšanos.
Protestētāju plakāti vēstīja "Nē kapitulācijai!" un "Vučič, atkāpies!".
Līdzīgi protesti notika arī citās Serbijas pilsētās.
Labējo opozīcijas partiju atbalstītāji nav apmierināti ar Eiropas Savienības (ES) 11 punktu plānu attiecību normalizēšanai ar Kosovu. Plānu atbalsta arī Savienotās Valstis.
18.martā Ziemeļmaķedonijas pilsētā Ohridā notika Serbijas prezidenta un Kosovas premjerministra Albina Kurti tikšanās ar Eiropas Savienības amatpersonām, lai apspriestu ES ierosināto plānu un šī plāna īstenošanas iespējas. Nekāda vienošanās netika parakstīta, taču ES augstākais pārstāvi ārlietās Žuzeps Borels paziņoja, ka esot panākts progress un vienošanās faktiski tiek uzskatīta par pieņemtu. Taču Vučičs jau nākamajā dienā televīzijā paziņoja, ka nekādu vienošanos negrasās parakstīt.
Serbija faktiski zaudēja kontroli pār galvenokārt albāņu apdzīvoto Kosovu 1999.gadā pēc NATO militārās iejaukšanās Kosovas konfliktā, bet 2008.gadā Priština vienpusējā kārtā pasludināja neatkarību no Serbijas. Tomēr Belgrada bijušo provinci joprojām uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu.
Pēdējo desmitgadi Belgrada un Priština ar ES starpniecību ved sarunas par attiecību normalizāciju, kas nepieciešama lai abas valstis varētu pievienoties blokam. Pēdējā laikā Brisele un Vašingtona ir pastiprinājušas centienus atrisināt šīs domstarpības, bažījoties par Krievijas iespējamo iejaukšanos, lai situāciju saasinātu un novērstu pasaules uzmanību no kara Ukrainā.
ES 11 punktu plāns paredz, ka Serbija un Kosova normalizē attiecības bez Kosovas oficiālas atzīšanas, Serbijai apņmoties vairs nebloķēt Kosovas dalību starptautiskajās organizācijās, savukārt Kosova nodrošina pašpārvaldi serbu minoritātei.
Tomēr Serbijas nacionālisti uzskata, ka šāda vienošanās būtu faktiska Kosovas atzīšana, un pieprasījuši valdībai to noraidīt.