Ukrainas kara 393. diena. Jaunākā informācija [papildināts 23:00]

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 23.martā. Ukraina jau veselu gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

23:00.Ukrainas iekšlietu ministrija paziņojusi, ka Ukrainā ieviesīs vienotu ieroču reģistru. Tas sāks darboties šā gada jūnija beigās, ziņo portāls "Unian".

22:44. "2023. gada 23. martā ap plkst. 21:30 Ukrainas Dienvidu gaisa pavēlniecības spēki un pretgaisa aizsardzības līdzekļi notriekuši divas Kh-59 vadāmās raķetes, kuras izšāva Krievijas iznīcinātāji Su-35 virs Odesas", ziņo portāls "Pravda".

22:08. Ukrainas Ģenerālštābs apstiprināja MiG-29 saņemšanu no Slovākijas, ziņo portāls "Unian".

21:49. Ungārija neaizturētu Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, pamatojoties uz Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) aresta orderi, ja viņš ierastos Ungārijā, ceturtdien paziņojis Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna biroja vadītājs Gergejs Gujāšs. SKT piektdien paziņoja, ka izdevusi Putina aresta orderi par ukraiņu bērnu deportāciju.

21:04. Eiropas Savienības valstu vadītāji apstiprinājuši Ukrainai kopīga munīcijas iepirkuma programmu, kas iepriekš tika apstiprināta iesaistīto valstu ārlietu vadītāju līmenī, raksta portāls "Pravda".

20:44. Ukrainas armijas ģenerālštābs atsaucis iepriekš ceturtdien izplatīto paziņojumu, ka krievi Hersonas apgabalā atstājuši Nova Kahovku. "Okupanti joprojām pagaidām atrodas Nova Kahovkā. Informāciju par pretinieka šķietamo atiešanu no šī apdzīvotā punkta tika izplatīta esošo datu nekorektas izmantošanas rezultātā."

20:42. Zviedrijas parlaments apstiprināja pašpiedziņas ieroču Archer un tanku Leopard 2 nosūtīšanu uz Ukrainu, ziņo portāls "Pravda".

19:52. Eiropas Savienības (ES) līderi apliecinājuši atbalstu Ukrainai un solījuši pastiprināt spiedienu uz Krieviju, kas, iespējams, nozīmēs jaunas sankcijas. Bloka dalībvalstu līderu kopīgā paziņojumā teikts, ka ES pastiprina centienus apmierināt steidzamās Ukrainas militārās un aizsardzības vajadzības. Paziņojumā arī atzinīgi novērtēta vienošanās gada laikā nosūtīt Ukrainai miljonu artilērijas šāviņu.

19:25. Krievi Hersonas apgabalā atstājuši Nova Kahovku, ceturtdien paziņojis Ukrainas armijas ģenerālštābs.

19:14. Spānija "Leopard" uz Ukrainu nosūtīs nākamnedēļ, ziņo Spānijas Aizsardzības ministrijas preses dienests.

18:00. Doneckas apgabala Avdijivkā joprojām ir palikuši 7 bērni, kuru vecāki viņus slēpj no evakuācijas, vēstap pravda.com.ua.

17:00. Slovākija atdevusi Ukrainai pirmos četrus iznīcinātājus MiG-29, vēsta pravda.com.ua.

16:00. Čehijas prezidents Petrs Pavels intervijā laikrakstam "Süddeutsche Zeitung" norādījis, ka Čehija palīdzējusi Ukrainai ar ieroču piegādēm, cik spējusi, bet tai vairs nav daudz iespēju turpmākai palīdzībai.

14:43. Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" dibinātājs Jevgēnijs Prigožins grasās apturēt šī formējuma dalību operācijās Ukrainā un "no jauna koncentrēt savu uzmanību uz Āfriku", vēsta aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz avotiem, kas ir "pazīstami ar šo jautājumu".

Krievijas valsts drošības struktūras un politiskā elite Prigožinā saskata pieaugošus draudus prezidenta Vladimira Putina režīmam un cenšas radīt viņam šķēršļus, skaidro aģentūra.

14:06. Latvija ir solidāra un turpinās sniegt atbalstu, cik ilgi vien būs nepieciešams - līdz pilnīgai Krievijas sakāvei un Ukrainas uzvarai, Latvijas-Ukrainas biznesa semināra "Ukrainas infrastruktūras atjaunošanas iespējas un izaicinājumi" uzrunā sacīja ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).

Ministre norādīja, ja visas lielās valstis sekotu Ukrainas stāstam un sniegtu atbalstu tādā pašā apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), kā to dara Latvija, Ukraina uzvarētu daudz ātrāk.

13:30. Kremļa propaganda vairākus mēnešus ziņoja par gaidāmo Krievijas armijas "lielo uzbrukumu" Ukrainas frontē, tomēr ar panākumiem tas nav vainagojies, jaunākajā ziņojumā norāda Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde.

Okupantu bravūra lielā mēra bija balstīta dezinformācijā un savu iespēju pārvērtēšanā, bet realitātē viņi sadūrušies ar to, ka izvērst uzbrukumus vairākos virziens vienlaicīgi nav iespējams, skaidroja izlūkdienesta pārstāvis Vadims Skibickis.

"Tagad Krievijas armijai ir viens mērķis - iziet uz Doneckas un Luhanskas apgabalu administratīvajām robežām. Bet īpašu panākumu viņiem nav, jo tam ir nepieciešama plānošana un plašu stratēģisku operāciju īstenošana," norādīja amatpersona.

12:49 Krievijas karaspēks nav zaudējis cerību Doneckas apgabalā ieņemt Bahmutu, tomēr tā zaudējumi ir lieli un tā spēki izsīkst, situāciju frontē raksturoja Ukrainas armijas Sauszemes spēku komandieris ģenerālpulkvedis Oleksandrs Sirskis, piebilstot, ka Ukrainas aizstāvji drīzumā šo iespēju izmantos.

"Agresors nav atmetis cerību par katru cenu ieņemt Bahmutu, neraugoties uz dzīvā spēka un tehnikas zaudējumiem. Galvenie spēki šajā virzienā ir [algotņu grupējums] "Vagner"," platformā "Telegram" norādīja Sirskis.

"Nežēlojot neko, viņi zaudē nozīmīgus spēkus, viņi izpumpējas. Pavisam drīz mēs izmantosim šo iespēju, tāpat kā savulaik to darījām pie Kijivas, Harkivas, Balakļijas un Kupjanskas," pavēstīja Sirskis.

Atrodoties pastāvīgā ienaidnieka artilērijas un aviācijas ugunī, mūsu karavīri frontē demonstrē pārcilvēcīgu izturību, vīrišķību un drosmi, uzsvēra Sauszemes spēku komandieris.

12:21 Polijā pagājušajā nedēļā likvidēts Krievijas spiegu tīkls, kas "gatavojies fiziski destabilizēt transporta ceļus" uz Ukrainu, intervijā Polijas radio trešdien apliecināja augsta Polijas drošības struktūru amatpersona Staņislavs Žarins.

"Runa ir par grupu, kas gatavoja diversijas, gatavoja transporta ceļu fizisku destabilizāciju," intervijā radio RMF FM sacīja amatpersona. "Tātad nevarēja būt nekādu šaubu, ka šis grupējums ir jāneitralizē un jāapcietina. Šī lieta bija pārāk svarīga, lai to tikai novērotu."

Izmeklēšana Krievijas spiegu tīkla lietā tiks turpināta.

"Mums ir jābūt pārliecinātiem, ka visi, kas ir saistīti ar šo tīklu, ir identificēti un saukti pie atbildības," viņš piebilda.

Spiegu tīkls "novēroja visu, kas ir saistīts ar atbalstu Ukrainai", sacīja Žarins, norādot, ka "Krievija centīsies rast veidus, kā destabilizēt poļu palīdzību Ukrainai".

Vaicāts par Ķīnas izlūkdienestu aktivitātēm, Žarins sacīja: "Ķīna ir ārkārtīgi ekspansionistiska. Saprotams, nauda un investīcijas joprojām ir galvenais Ķīnas aktīvs, bet ir skaidri redzams, ka Ķīnas drošības dienesti arī bieži vien ir aiz šīs naudas."

"Un šajā ziņā mēs pavisam noteikti redzam Ķīnas valsts palielinātu aktivitāti," viņš piebilda.

Žarins arī uzsvēra, ka "Ķīna cenšas gūt labumu no Krievijas kara pret Ukrainu. No vienas puses, viņi cenšas apņēmīgi padarīt Krieviju par vasali, bet viņi arī raugās uz iespējām vājināt Rietumus, iefiltrēties un inficēt tos, pamatā ar naudu un investīcijām."

11:53 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 168 150 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 660 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī krievi zaudējuši 3570 tankus, 6898 bruņutransportierus, 2608 lielgabalus, 511 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 273 zenītartilērijas iekārtas, 305 lidmašīnas, 290 helikopterus, 2203 bezpilota lidaparātus, 909 spārnotās raķetes, 5452 automobiļus un autocisternas, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 273 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

11:21 Kopš pagājušā gada novembra Ukrainai nodoti 80 Lietuvas valsts konfiscēti transportlīdzekļi, trešdien paziņoja Lietuvas Valsts nodokļu inspekcija.

Inspekcijā informēja, ka to kopējā vērtība pārsniedz 181 000 eiro.

"Cieši sadarbojamies ar Ukrainas pilsētu pašvaldībām, uzklausām to vajadzības un cenšamies palīdzēt - sniedzam dažādu humāno palīdzību. Bez automašīnām pērn esam nodevuši arī konfiscētus pacēlājus, piepūšamās laivas, ūdenslīdēju aprīkojumu, lukturus, prožektorus, galda lampas. Kopumā Ukrainai nodots konfiscētais īpašums gandrīz 200 000 eiro vērtībā," paziņoja Lietuvas Valsts nodokļu inspekcijas vadītājs Daiņus Jasjulis.

Viņš stāstīja, ka drīzumā Ukrainai tiks piegādāti arī mobilie telefoni un planšetdatori vairāk nekā 11 000 eiro vērtībā.

Lietuvā konfiscētie transportlīdzekļi nodoti Kijivas apgabala Bučas un Skviras, Doneckas apgabala Kramatorskas, Hmeļnickas, kā arī Žitomiras apgabala Narodiču un Hersonas apgabala Čornobajivkas pašvaldībai.

Galvenokārt piegādāti transportlīdzekļi ar dīzeļa dzinēju, lielu nobraukumu, piemēram, apvidus automašīnas, mikroautobusi, vilcēji, kravas automašīnas, pasažieru autobusi un universāļi.

10:57 Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš neuzskata, ka Krimas scenārijs var tikt īstenots arī Piedņestrā, lai sadalītu Ukrainas spēkus.

Kalniņš intervijā aģentūrai LETA teica, ka Piedņestrā ir mazskaitlīgi Krievijas spēki - 10 000 vai 15 000 karavīru, lai gan ar ambicioziem vienību nosaukumiem.

"Viņi nevar būtiski iespaidot ne ukraiņu piesaisti, ne arī notikumus Moldovā. Tādēļ es par šo jautājumu esmu diezgan rezervēts. Drīzāk par situāciju uztraucas Krievija, jo Piedņestrā atrodas milzīgas noliktavas ar munīciju," norādīja Kalniņš.

Ja runā par Ukrainas vienību "piesiešanu", lai tās nevarētu pārvietot uz dienvidiem un austrumiem, tad daudz lielāka problēma ir Baltkrievijas robeža, norādīja NBS komandieris.

Vienlaikus viņš norādīja, ka Baltkrievijas pilnīga iesaistīšana karā ir vēl neizspēlēta kārts. Krievija var mēģināt šo kārti izspēlēt, atrast pareizāko sviru spiedienam uz Baltkrievijas režīmu. "Viņi varbūt arī gaida kaut kādu situāciju, kad varētu to izmantot. Taču Baltkrievija pašlaik ir tā, kas ir piesējusi ļoti lielus Ukrainas spēkus," piebilda NBS komandieris.

10:31 Laukumā pie Kongresu nama, Rīgā, 24.martā plkst.14.10 notiks humānā konvoja pavadīšana uz Ukrainu, kurā piedalīsies Ukrainas valdības pārstāvis, vietējie ziedotāji un atbalstītāji, aģentūru LETA informēja Latvijas ukraiņu konfederācijā "Viče".

Šajā konvojā būs vairāki transportlīdzekļi. Pateicoties uzņēmumam "Latvijas finieris", pie Ukrainas karavīriem dosies militārais kvadracikls un divi apvidus auto. Pie brigādes, kurā dien aktieri, gatavs doties pikaps, kura iegādei aicināja ziedot dziedātāja Katrīna Gupalo.

Savukārt, pateicoties labdarības iniciatīvai "Stopify", Ukrainas aizstāvji saņems militāro bagiju, kuram ir bruņojums, kas pasargās karavīrus no šķembām. Konvojam pievienosies arī biedrības "Agendum" sarūpēts apvidus auto.

Līdzi dosies mikroautobusi ar formastērpiem, droniem, pārtiku, gultām-transformeriem Kijivas metropolitēnam, instrumentiem auto remontam un tranšeju ierīkošanai, individuāliem komplektiem no veikalu tīkla "Maxima Latvija" un plediem no "Kesko Senukai Latvia", kā arī citām nepieciešamām lietām.

Konvoju pavadīs Ukrainas Ministru kabineta ministrs Olehs Nemčinovs, labdarības fonda "Ziedot.lv' pārstāvji, Ukrainas vēstniecība, atbalstītāji, ziedotāji un "Viče" šoferi, kuri nogādās konvoju līdz Ukrainas bruņoto spēku brigāžu pārstāvjiem.

Pasākuma apmeklētājus restorāna "Borščs" šefpavāre cienās ar šo tradicionālo ukraiņu ēdienu, tādā veidā izsakot pateicību Latvijai par atbalstu.

10:06 Ukraina jau labu laiku pirms Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) lēmuma par Krievijas prezidenta Vladimira Putina aresta ordera izdošanu zināja, ka runāt ar viņu ir bezjēdzīgi, intervijā tīmekļa izdevumam "Politico" sacīja Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba.

"Mēs labu laiku pirms SKT aresta ordera zinājām, ka runāt ar Putinu ir bezjēdzīgi. Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padome pērn 30.septembrī pieņēma rezolūciju, kurā paziņoja, ka jebkādas sarunas ar Vladimiru Putinu nav iespējamas, reaģējot uz Krievijas mēģinājumu anektēt Ukrainas teritorijas," pavēstīja ministrs.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Ukraina pašu miera sarunu ideju nenoraida.

Ukraina ir īstenojusi vairākus centienus panākt mierīgu noregulējumu kopš Volodimira Zelenska ievēlēšanas prezidenta amatā 2019.gadā un līdz Krievijas pilna mēroga iebrukumam piedalījusies 88 sarunu raundos ar Francijas un Vācijas starpniecību, norādīja Kuleba.

Ukraina centusies rast saskares punktus arī pēc 2022.gada 24.februāra, bet bez sekmēm, viņš atzina.

"Tā vietā Krievija pastiprināja savus cietsirdīgos uzbrukumus un paziņoja par jaunu Ukrainas teritoriju aneksijas plāniem. Prezidents Zelenskis skaidri apliecināja - ja Putins turpinās šos aneksijas plānus, runāt ar viņu nebūs iespējams," sacīja ministrs.

09:53 Krievijas prezidenta Vladimira Putina taktika pret Ukrainu nav mainījusies pēc augstās retorikas par mieru sarunās ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu, trešdien sacīja Baltā nama Nacionālās drošības padomes koordinators Džons Kērbijs.

Ir ironiski, ka Putins un Sji nāca klajā ar paziņojumu par nepieciešamību ievērot ANO Hartu un meklēt "mierīgus risinājumus" kauju izbeigšanai, bet jau nākamajā dienā Krievija raidīja dronus un spārnotās raķetes uz Ukrainas mierīgajām pilsētām, nogalinot civiliedzīvotājus, sacīja Kērbijs.

"Putins pavisam noteikti nav mainījis savu taktiku pēc augstās retorikas par mieru un kauju darbību izbeigšanu," norādīja amatpersona.

"Putins turpina rast jaunus cietsirdīgus vaidus, kā nogalināt ukraiņus, un faktiski cenšas iznīcināt Ukrainas pilsētas, izdzēst Ukrainu no pasaules kartes kā neatkarīgu, suverēnu valsti," uzsvēra Kērbijs.

09:10 Krievijas prezidents Vladimirs Putins neplāno mieru Ukrainā, tāpēc Rietumiem ir jāsagatavojas tam, lai ilgstoši piegādātu Ukrainai ieročus un munīciju, intervijā britu laikrakstam "The Guardian" paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Viņš sacīja, ka Putins ir iesaistījies "novājināšanas karā" un ka sīvās kaujas par Bahmutu demonstrē to, ka Krievija ir gatava "sūtīt cīņā vēl tūkstošiem karavīru, lai ciestu smagus upurus par minimāliem panākumiem".

08:27 Šodien norisināsies Ukrainas Ministru kabineta ministra Oleha Nemčinova un ekonomikas ministres Ilzes Indriksones (NA) divpusējā tikšanās, aģentūrai LETA pavēstīja Ekonomikas ministrijā.

07:53 Ukrainas ģenerālprokurors Andrijs Kostins Londonas apmeklējuma laikā aicināja atbalstīt Speciāla agresijas nozieguma tribunāla izveidošanu, lai varētu izmeklēt 72 000 Krievijas kara noziegumu.

Kostins atzīmēja, ka ukraiņu bērnu masveida deportācija ir daļa no Krievijas noziedzīgās stratēģijas.

Kopš pilna mēroga kara sākuma Ukrainā ir fiksēti vairāk nekā 72 000 Krievijas kara noziegumu. ANO neatkarīgā starptautiskā komisija pārkāpumu izmeklēšanai Ukrainā savā nesen publicētā atskaitē apstiprināja šo noziegumu sistēmiskumu un aicināja atbalstīt Speciāla agresijas nozieguma tribunāla izveidošanu.

"Tieši agresīvais karš ir cēlonis šīm masveida ļaundarībām. Agresijas pārtraukšana un šī "visaugstākā starptautiskā nozieguma" organizatoru saukšana pie atbildības ir civilizētās pasaules pienākums un stabila miera panākšanas ķīla. Tas ir izšķirošs solis atbildības par starptautiskiem noziegumiem arhitektūras attīstībai un visefektīvākais veids, kā pārvarēt Krievijas noziedzīgā režīma vadības personīgo neaizskaramību," atzīmēja Ukrainas ģenerālprokurors.

Kostins par atbalstu juridiskā jomā pateicās Lielbritānijas parlamenta deputātiem, vicepremjeram Dominikam Rābam un ģenerālprokurorei Viktorijai Prentisai.

Ukrainas Ģenerālprokurora birojs informēja, ka šogad ir reģistrēti apmēram 10 tūkstoši kara noziegumu, bet pērn tika reģistrēti vairāk nekā 60 tūkstoši. Gandrīz 10% visu uzskaitīto noziegumu ir saistīti ar tīšu slepkavību. Pērnā gada laikā tika reģistrēti 60 387 šādu noziegumu, no kuriem 6013 bija saistīti ar tīšu slepkavību.

07:04 Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) šodien un rīt, 24.martā Briselē, Beļģijā, piedalīsies Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāju sanāksmē jeb Eiropadomē, kurā plānots lemt par turpmāku atbalstu Ukrainai, ekonomisko situāciju ES un ārējās tirdzniecības jautājumiem, aģentūrai LETA pavēstīja premjera birojā.

ES dalībvalstu un valdību līderi lems gan par turpmāko atbalstu Ukrainai, kas ietver tādus jautājumus kā munīcijas piegāde un Ukrainas integrācija ES, gan apspriedīs turpmāka spiediena izdarīšanu uz Krieviju un tās amatpersonu saukšanu pie atbildības par Ukrainā pastrādātiem agresijas noziegumiem.

ES līderi turpinās jau februārī uzsākto diskusiju par ES ekonomisko konkurētspēju un vienoto tirgu, īpašu uzmanību veltot tirdzniecības politikai ar trešajām valstīm.

Eiropadomes sanāksmes otrajā dienā notiks Eirosamits jeb eiro zonas dalībvalstu līderu tikšanās, kurā galvenais jautājums būs aktuālās banku sektora attīstības tendences Eiropā

00:10 Glabāšanai iekonservēto tanku rezerves Krievijā nav tik milzīgas, kā izskatās skaitļos. Uz fronti var nosūtīt tikai nelielu daļu no daudzajiem tūkstošiem bruņumašīnu. Tā paziņojis militārais eksperts Aleksandrs Kovaļenko.

Saskaņā ar datiem, Krievijā glabāšanā ir aptuveni 13 tūkstoši 60.-90.gadu tanku. Starp tiem ir aptuveni 3 tūkstoši T-80, apmēram 8 tūkstoši T-72 un aptuveni 2,5 tūkstoši T-62. Ir arī neliels skaits T-90.

Taču slikto uzglabāšanas apstākļu dēļ reģenerācijai ir piemērota tikai daļa - apmēram 500-800 T-62, apmēram 1300 T-72 un ne vairāk kā 600 T-80. Varat arī izņemt no noliktavas 200 T-90 . Tas kopā ir līdz 2900 tankiem. Viss pārējais labākajā gadījumā nonāks rezerves daļās.