Zviedrija būs drošībā, arī ja Somija pievienosies NATO pirms Zviedrijas, uzskata Somijas prezidents Sauli Nīniste.
"Ir iespējams, ka Somija pievienojas NATO pirms Zviedrijas," intervijā Zviedrijas sabiedriskajai raidsabiedrībai SVT sacīja Nīniste.
"Vai mums vajadzēja noraidīt Turcijas piedāvājumu ratificēt? Tas izklausītos nedaudz traki. Tā būtu šausmīgi sarežģīta situācija, ja mēs Ankarai teiktu "nē"," viņš piebilda.
Ja Zviedrijas sarunas ar Turciju par pievienošanos NATO stipri ieilgs, Zviedrija Baltijas jūras reģionā var nonākt salīdzinoši nedrošākā militārā situācijā, pieļauj vairāki Zviedrijas drošības eksperti.
Nīniste sacīja, ka Somija, Zviedrija un Dānija šobrīd katra atsevišķi ved sarunas ar ASV par drošības jautājumiem, lai noslēgtu tādu divpusēju militāru vienošanos, kādu ar ASV jau noslēgusi Norvēģija.
"Es uzskatu, ka tā ir liela izmaiņa, gandrīz lielāka nekā dalība NATO," sacīja Nīniste, izsakoties par patlaban notiekošajām sarunām ar ASV, vaicāts par to, kas notiks, ja sarunas par Zviedrijas dalību NATO ieilgs.
"Tas nozīmēs daudz, ja mums [Ziemeļvalstīm] visām būs tiešas un samērā līdzīgas [militārās] vienošanās ar Savienotajām Valstīm."
Somija un Zviedrija ir apņēmības pilnas iestāties NATO "roku rokā, kamēr tas ir mūsu rokās, bet Somijas NATO dalības ratifikācija ir Turcijas un Ungārijas rokās", skaidroja prezidents.
Jau ziņots, ka Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans piektdien lūdza parlamentu balsot par Somijas pieteikumu pievienoties NATO.
Ankaras atbalsts Zviedrijas dalībai NATO būs atkarīgs no Stokholmas atbildes uz Turcijas prasībām, ieskaitot 120 cilvēku, ko Turcija uzskata par "teroristiem", repatriāciju, norādīja Erdogans.
Viņš arī pauda cerību, ka parlaments ratificēs Somijas pieteikumu dalībai NATO līdz Turcijas prezidenta un parlamenta vēlēšanām 14.maijā.
