Serbijas un Kosovas līderiem sestdien sarunās Ziemeļmaķedonijā izdevies panākt progresu pretī attiecību normalizēšanai, taču vienošanās netika parakstīta.
Sestdien Ziemeļmaķedonijas pilsētā Ohridā notika Serbijas prezidenta Aleksandra Vučiča un Kosovas premjerministra Albina Kurti tikšanās, kuru vadīja Eiropas Savienības (ES) augstākais pārstāvi ārlietās Žuzeps Borels.
Sarunas ilga 12 stundas un to centrā bija ES piedāvātais 11 punktu plāns attiecību normalizēšanai un šī plāna īstenošanas iespējas.
Serbija faktiski zaudēja kontroli pār galvenokārt albāņu apdzīvoto Kosovu 1999.gadā pēc NATO militārās iejaukšanās Kosovas konfliktā, bet 2008.gadā Priština vienpusējā kārtā pasludināja neatkarību no Serbijas. Tomēr Belgrada bijušo provinci joprojām uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu.
Februārī, kad abas puses Briselē tika iepazīstinātas ar ES plānu attiecību normalizācijai, kas guvis arī ANO atbalstu, Vučičs un Kurti nespēja panākt vienošanos. Taču abas puses mutiski principā piekrita vienošanās projektam.
Arī šoreiz vienošanās netika parakstīta, taču Borels sacīja, ka progress ir panākts.
Plānotā vienošanās paredz, ka Belgrada neatzīs Kosovu saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, bet ņems vērā tās valstiskumu. Serbijai būtu jāatzīst Kosovas pases, transporta līdzekļu numura zīmes un muitas dokumenti, ko tā līdz šim nav izdarījusi. Kosovai savukārt būtu pienākums institucionāli nodrošināt etnisko serbu tiesības Kosovā.
Sarunās sestdien bija paredzēts koncentrēties uz konkrētiem termiņiem un datumiem ierosinātās vienošanās punktu izpildei.
Borels pēc sarunām paziņoja, ka vienošanās tiek uzskatīta par pieņemtu, bet atzina, ka abas puses nav piekritušas ambiciozākajām ES vidutāju idejām. Taču viņš nepaskaidroja, cik lielas un kādas tieši ir atšķirības.
Borels sacīja, ka Serbija un Kosova turpinās darbu, līdz vienošanās tiks noslēgta.
