Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 15.martā. Ukraina jau veselu gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
23:25 Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sacīja, ka Krievijas agresija tuvojas brīdim, kad tā var "uzsprāgt".
"Šodien bija auglīga starptautiska diena mūsu valstij, mūsu aizsardzībai. Notika kārtējā sanāksme Ramšteinas formātā, jau desmitā. Munīcija mūsu karavīriem, artilērija, tanki, Ukrainas debesu aizsardzība - tas viss tika apspriests. . Ir risinājums," viņš teica vakara video.
Zelenskis arī pateicās partneriem, jo īpaši ASV, kas koordinē sanāksmes Ramstein formātā, par gatavību palīdzēt Ukrainai.
22:14 Zviedrijas valdība nolēmusi nodrošināt bruņotos spēkus ar 10 Vācijā ražotiem tankiem Leopard 2, lai palīdzētu Ukrainas spēkiem sagatavoties gaidāmajai pretuzbrukumam.
ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins to sacīja pēc Rammstein-10 sanāksmes, ziņo European Pravda. "Mēs esam dzirdējuši jaunāko informāciju par mūsu progresu un dažām nozīmīgām jaunām saistībām. Zviedrija ir paziņojusi, ka tā dāvinās Ukrainai 10 "Leopard 2" tankus un galvenos pretgaisa aizsardzības līdzekļus," sacīja Ostins.
Tomēr Pentagona vadītājs neprecizēja, par kādām pretgaisa aizsardzības sistēmām ir runa.
21:41 Krievija Arābijas jūrā sākusi kopīgas jūras spēku mācības ar Irānu un Ķīnu, trešdien paziņojusi Maskava.
Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka mācības "Jūras drošības josta 2023" sākušās Irānas ostas pilsētas Čehbeharas tuvumā.
Mācību jūras spēku manevru daļa paredzēta ceturtdien un piektdien.
Krievija manevros piedalīsies ar fregati "Admiral Gorškov" un vidēja izmēra tankkuģi, atklāja ministrija.
Karakuģi izpildīs kopīgus manevrus un veiks artilērijas šaušanu dienā un nakts laikā.
Krievija, kas kopš atkārtotā iebrukuma Ukrainā nonākusi arvien lielākā izolācijā, cenšas nostiprināt attiecības ar Ķīnu un Irānu.
20:53 Ukrainas militārpersonas atvairīja ienaidnieka uzbrukumus Bahmutas, Kupjanskas, Limanskas, Avdejevska, Maryinska un Miners virzienos.
"Krievijas Federācija neatsakās no nodomiem attiecībā uz Ukrainas okupāciju, turpina uzbrukuma operācijas, neskatoties uz zaudējumiem. Galvenie ienaidnieka centieni ir koncentrēti Limanska, Bahmutska, Avdejevska, Maryinska un Minera virzienos," sacīja Krievijas Federācijas ģenerālštābs. 18:00 teikts Ukrainas Bruņoto spēku apkopojumā.
Jo īpaši Kupjanskas un Limanskas virzienos ienaidnieks neatsakās no mēģinājumiem izlauzties cauri Ukrainas karaspēka aizsardzībai. Tādējādi ienaidnieks veica neveiksmīgas ofensīvas operācijas Belogorovkas un Strīdīgās apmetņu apgabalos.
20:16 Ukrainas militārpersonas notrieca vēl vienu ienaidnieka izlūkošanas dronu.
Pēc Pivničas operatīvās pavēlniecības datiem, hetmaņa Ivana Vyhovska vārdā nosauktās 58. atsevišķās motorizētās kājnieku brigādes karavīri "nosēdināja" ienaidnieka UAV ZALA 421-16E2.
"Tas ir tas, ar kuru Krievija lepojās par to, ka ir neievainojams un neredzams. Taču inženieru atbalsta grupas elektroniskā kara karavīri un viņu Bukovel-AD neatstāja ienaidniekam nevienu iespēju," teikts ziņojumā.
19:08 Eiropas Savienības (ES) Ārlietu ministru padomes sanāksmē, kas notiks 20.martā, plānots vienoties par dalībvalstu tūlītēju munīcijas piegādi Ukrainai, šodien Saeimas Eiropas lietu komisijas sēde norādīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Viņš norādīja, ka sanāksmes pamatā būs trīs elementi - diskusija par Krievijas agresiju Ukrainā, situāciju Tunisijā un kopīga saruna ar ES dalībvalstu aizsardzības ministriem par ES Stratēģiskā kompasa drošībai un aizsardzībai ieviešanu un ES atbalstu Ukrainai.
Ārlietu ministrs atzīmēja, ka diskusijas centrā starp ES ārlietu un aizsardzības ministriem būs munīcijas ražošana un tās piegāde Ukrainai. Plānots, ka kopā ar aizsardzības ministriem būs jāapstiprina ES dalībvalstu līdzekļu izlietojums un arī ātra piegāžu nodrošināšana.
Pēc Rinkēviča paustā, diskusijā plānots vienoties, ka ES dalībvalstis veic tūlītēju munīcijas piegādi. Viņš atzīmēja, ka patlaban lielākā problēma ir 155 milimetru kalibra lādiņi. Plānots, ka ES dalībvalstis no nacionālajiem krājumiem piegādās Ukrainai munīciju 1 miljarda eiro apmērā, savukārt ES no finanšu līdzekļiem atlīdzinās piegādes 50, 60% apmērā.
Paredzēts, ka Eiropas Aizsardzības aģentūra vai nacionālās iepirkuma aģentūras, kuras pārstāv vismaz trīs dalībvalstis, veiks pasūtījumu un īstenos kopīgu lādiņu iepirkumu 1 miljarda eiro apmērā. Rinkēvičs norādīja, ka saskaņā ar viņa rīcībā esošajiem datiem, ir identificētas 15 kompānijas 11 dalībvalstīs, kas var šos lādiņus ražot. Viņš arīdzan uzsvēra, ka Latvija ir ieinteresēta, lai šie lēmumu pēc iespējas ātrāk tiktu apstiprināti un Ukraina tiktu apgādāta ar nepieciešamo munīciju.
18:29 Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) britu laikrakstā "Financial Times" aicinājis jau tagad domāt par Ukrainas nākotni pēc kara un Eiropas Savienībai (ES) oficiāli sākt ar Kijivu sarunas par iestāšanos blokā.
Kariņš arī aicinājis domāt par Ukrainas nākotni NATO.
"Kāda būs Ukrainas vieta Eiropā, kad karadarbība beigsies? Kāds ir mūsu "izejas plāns" mieram un drošībai Eiropā?" jautā Kariņš, aicinot plānot Ukrainas nākotni jau tagad.
Ministru prezidents aicina ES jau šogad, lai gan karadarbība turpinās, oficiāli sākt iestāšanās sarunas ar Ukrainu.
Viņš norāda, ka tam ir trīs iemesli. Pirmkārt, tas palīdzēs stiprināt Ukrainas armijas un tautas morāli un apņēmību nepadoties Krievijas agresijai. Otrkārt, Ukrainai, tāpat kā jebkurai citai kandidātvalstij, ir jāveic reformas, lai iestātos blokā, un sarunu sākšana stiprinās nepieciešamo reformu mērķi un tempu. Treškārt, Ukrainas iestāšanās ES dos ES vienotajam tirgum nepieciešamo sparu un ekonomisko potenciālu.
"Protams, kamēr karadarbība turpinās, neviens NATO sastāvā nopietni neapsvērs Ukrainas iekļaušanu, jo tas nekavējoties ierautu visu NATO karā (..). Bet galu galā un ar mūsu apvienoto un nelokāmo atbalstu Ukraina sasniegs savus mērķus," uzskata Kariņš.
Vienlaikus viņš brīdina, ka Ukrainas uzvara joprojām atstātu pilnībā neskartu Krieviju ar nemainīgu imperiālistisku noslieci agresīvas un autokrātiskas valdības pakļautībā.
Vienīgā iespēja kontrolēt Krieviju ir brīvai Ukrainai iestāties NATO, saņemot visas no tā izrietošās garantijas, uzskata Kariņš, piebilstot, ka šīs garantijas būs svarīgas ne tikai Ukrainai, bet visai Eiropai.
"Mēs nevaram gaidīt, ka Krievijas vadība drīzumā mainīs savu kursu. Tomēr mēs varam nodrošināt, ka neatkarīgi no tās nodomiem tā nevar sākt jaunu karu pret saviem Eiropas kaimiņiem," norāda Kariņš.
18:00. Lietuvā likumprojektā par nacionālajām sankcijām, ko pašlaik izskata Seims, iekļautas normas, kas paredz publiskot ziņas par Krievijā un Baltkrievijā strādājošajiem uzņēmumiem un aizliegt Krievijas pilsoņiem un viņiem piederošajiem uzņēmumiem iegādāties nekustamo īpašumu Lietuvā.
16:48. Trešdien, 15.martā, jau trešo reizi diennakts laikā visā Ukrainā izsludināta gaisa uzlidojuma trauksme, vēsta pravda.com.ua.
15:47. Dānija izveidos septiņu miljardu kronu (aptuveni miljardu eiro) lielu fondu palīdzībai Ukrainai 2023.gadā, trešdien paziņojusi Dānijas valdība.
Projektu atbalstīja 159 no 179 parlamenta locekļiem. Lielākā daļa no palīdzības - aptuveni 5,4 miljardi kronu (730 miljoni eiro) - tiks atvēlēta militārajai palīdzībai Ukrainai. Aptuveni 1,2 miljardi kronu (160 miljoni eiro) paredzēti civilajai palīdzībai Ukrainas atjaunošanai un aptuveni 400 miljoni (54 miljoni eiro) tiks novirzīti uzņēmējdarbības iniciatīvām.
14:55. Ķīnas loma saistībā ar karu Ukrainā ir drīzāk destruktīva nekā konstruktīva, paziņojis Lietuvas prezidents Gitans Nausēda. "Diemžēl es redzu, ka Ķīnas mērķis ir šī kara turpināšanās, lai šis karš kļūtu vēl asiņaināks, un šādā situācijā Ķīna slēpti vai atklāti atbalsta Krieviju," sacīja Nausēda intervijā telekanālam "Euronews". "Ir ļoti grūti noticēt, ka Ķīnai var būt starpnieka loma starp abām valstīm. Tai vismaz vajadzētu būt neitrālai," teica Lietuvas prezidents.
14:07. Krievijas valdība noteiks arvien stingrākus ierobežojumus amatpersonu ceļošanai, prognozē Lielbritānijas militārais izlūkdienests, atgādinot, ka šāda tendence ir vērojama jau kopš Krimas okupācijas 2014.gadā. "Pastāv reālistiska iespēja, ka, turpinot padarīt stingrākus iekšējās drošības noteikumus Krievijā, ceļošanas ierobežojumi tiks pastiprināti arvien lielākai valsts sektorā strādājošo daļai," teikts izlūkdienesta ziņojumā. "Pasākumi, visticamāk, ir izstrādāti, lai novērstu arvien lielāka skaita neapmierinātu amatpersonu bēgšanu."
12.50. Sestdien, 18.martā, plkst.12.00 Mākslas Vēstniecība rīkos labdarības izsoli Ukrainas atbalstam. Labdarības izsolē tiks piedāvāti augstvērtīgi mākslas darbi par simboliskām starta cenām, sniedzot iespēju pircējiem solīšanas gaitā pašiem noteikt galējo mākslas darbu cenu, līdz ar to - arī ziedojuma apjomu, par kuru pretī ziedotājs saņems mākslas darbu par piemiņu. Visi šajā izsolē iegūtie līdzekļi 100% apmērā tiks ziedoti Ukrainas iedzīvotāju un armijas atbalstam.
12.33. Hersonas apgabalā šorīt nograndis sprādziens. Apgabala militārās pārvaldes vadītājs aicināja iedzīvotājies slēpties bumbu patvertnēs. Šobrīd nav informācijas par cietušajiem. Kā tiek ziņots, tad krievu karaspēks kārtējo reizi centies iznīcināt pilsētas infrastruktūru, raksta pravda.com.ua.
12.10. Krievijā 1.aprīlī sāksies jauna līgumkaravīru uzņemšana armijā ar mērķi papildināt bruņoto spēku rindas ar vēl 400 000 vīru, vēsta "Radio Brīvība".
11.02. ASV senatoru grupa aicinājusi aizsardzības ministru Loidu Ostinu līdz nedēļas beigām sniegt izvērtējumu par iespējām piegādāt Ukrainai reaktīvos iznīcinātājus F-16, kā arī ar to saistītajiem riskiem, vēsta tīmekļa izdevums "Politico". Vēstuli parakstījuši kā demokrāti, tā republikāņi. Krievijas pilnmēroga karš pret Ukrainu šobrīd ir "kritiskā fāzē", norāda senatori.
10.00. Šā gada februārī Krievija Ukrainā spējusi sagrābt teritoriju, kas nepārsniedz 0,04% no Ukrainas kopējās platības, liecina militāro analītiķu aplēses. ASV Karas studiju institūta (ISW) ekspertu aprēķini liecina, ka mēnesi ilgstošā Krievijas uzbrukuma gaitā Krievija sagrābusi aptuveni 234 kvadrātkilometrus, un tie ir 0,039% no Ukrainas kopējās teritorijas, vēsta izdevums "Business Insider".
Savukārt monitoringa organizācijas "War Mapper" aplēses liecina, ka Krievijai februārī sagrābto teritoriju apjomu izdevies palielināt par 85 kvadrātkilometriem, un tie ir aptuveni 0,01% no Ukrainas kopējās teritorijas.
09.45. Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš ir atturīgs prognozē par lūzumu karā un uzsver NATO valstu nepieciešamo atbalstu Ukrainai. Uz norādi par prognožu mainību attiecībā uz kara gaitu, intervijā aģentūrai LETA Kalniņš norādīja, ka viņš izvairīšoties no prognožu izteikšanas, bet vienlaikus Latvija un gandrīz visas NATO valstis darīšot maksimumu, lai ukraiņus šajā karā atbalstītu.
08.48. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 161 520 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 980 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī krievi zaudējuši 3492 tankus, 6799 bruņutransportierus, 2528 lielgabalus, 502 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 262 zenītartilērijas iekārtas, 304 lidmašīnas, 289 helikopterus, 2132 bezpilota lidaparātus, 907 spārnotās raķetes, 5377 automobiļus un autocisternas, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 257 specializētās tehnikas vienības.
08.10. Serhijs Haidajs pamet Luhanskas apgabala kara administrācijas vadītāja amatu, platformā "Telegram" pavēstīja Ukrainas valdības pārstāvis parlamentā Tarass Meļničuks, norādot, ka valdībā notikusi viņa atkāpšanās saskaņošana. Kā vēsta Ukrainas mediji, Haidajs no Luhanskas apgabala vadītāja amata atstādināts, jo viņš drīzumā tiks iecelts par Ukrainas vēstnieku Kazahstānā.
07.11. Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans otrdien apstiprināja aizliegumu iebraukt valstī diviem Krievijas propagandistiem - telekanāla RT galvenajai redaktorei Margaritai Simonjanai un tabloīda "Life" dibinātājam Aramam Gabreljanovam.
04.12. Lietuva ir iepirkusi Ukrainai 16 mūsdienīgus radarus, kuri "redz" pat snaiperu lodes, ziņoja portāls "Delfi". Radari ir iegādāti par lietuviešu savāktiem ziedojumiem. Lietuvā akcijas "Radarom" ("Radarām") laikā tika savākti 14 miljoni eiro, un par šo summu tiks nopirkti 16 radari, nevis 14, kā iepriekš tika uzskatīts.
Lietuvas nevalstiskās Ukrainas atbalsta organizācijas "Blue Yellow" dibinātājs Džons Omans sacīja, ka iegādātie radari pa atsevišķām partijām tiks atsūtīti uz Lietuvu, bet vēlāk tos pārvedīs uz Ukrainu.
00.10 Ukrainas militārpersonas ir gandrīz pabeigušas mācības ar kaujas tankiem Leopard 2 Minsterē, Vācijā.
Bundesvēra bruņoto spēku īpašo mācību pavēlniecības pārstāvis, kura vārds netika nosaukts, sacīja, ka pēc mācību pabeigšanas Vācija varētu nodot Ukrainai smago tehniku, raksta CNN.
Berlīne Kijevai solīja 18 jaunākos tankus A6 Leopard 2. Runātājs uzsvēra, ka ukraiņu aizsargi ir "ļoti motivēti" un izmantoja piecu nedēļu apmācības "vairāk nekā efektīvi". Pēdējās piecas nedēļas viņi ir trenējušies 12-14 stundas dienā, sešas dienas nedēļā.