Austrālija plāno iegādāties kodolzemūdenes

© PA/Scanpix/Leta

Austrālija plāno iegādāties līdz piecām ASV kodolzemūdenēm un pēc tam izstrādāt jaunu modeli ar ASV un Lielbritānijas tehnoloģiju palīdzību, vienojušās trīs valstis.

Par vienošanos tika paziņots pirmdien militārajā bāzē Sandjego, Kalifornijā, kur ASV prezidents Džo Baidens uzņēma Austrālijas premjerministru Entoniju Albanīzu un Lielbritānijas premjerministru Riši Sunaku.

Baidens preses konferencē sacīja, ka ASV desmitiem gadu sargājusi stabilitāti Indijas un Klusā okeāna reģionā un vienošanās par zemūdenēm stiprinās izredzes uz mieru nākamajās desmitgadēs.

ASV prezidents uzsvēra, ka Austrālija, kas pirms 18 mēnešiem kopā ar ASV un Lielbritānija izveidoja jaunu aliansi AUKUS, nesaņems kodolieročus. Tomēr kodolzemūdeņu iegūšana stiprinās Austrālijas pozīcijas un iesaisti ASV centienos pretoties Ķīnas militārajai ekspansijai.

Albanīzs norādīja, ka zemūdeņu darījums ir lielākais atsevišķais ieguldījums Austrālijas aizsardzībā valsts vēsturē.

Paredzams, ka zemūdenes būs aprīkotas ar spārnotajām raķetēm, kas spēj trāpīt mērķiem lielā attālumā.

Austrālijas valdība aplēsusi, ka šis projekts, kas paredzēts uz vairākiem desmitiem gadu, izmaksās valstij gandrīz 40 miljardus dolāru pirmajos desmit gados un radīs aptuveni 20 000 jaunu darbavietu.

Albanīzs uzsvēra, ka Austrālija ir otrā valsts aiz Lielbritānijas, kam dota piekļuve ASV jūras spēku kodoltehnoloģijām.

Paredzēts, ka Austrālija no 2030.gada iegādāsies no ASV trīs konvencionāli bruņotas ar kodolenerģiju darbināmas zemūdenes "Virginia", saglabājot iespēju iegādāties vēl divas, ja tas būs nepieciešams, paziņoja Baltā nama nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans.

Pēc tam Lielbritānija un Austrālija ķersies pie jauna zemūdens modeļa izstrādes. Arī tā būs konvencionāli bruņota ar kodolenerģiju darbināma zemūdene. Zemūdenes dizaina autore būs Lielbritānija, bet tās būvē tiks izmantotas ASV tehnoloģijas, un paredzēts ievērojamas investīcijas visu trīs valstu rūpniecībā, skaidroja Salivans.

Pasaulē

Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalstīm ir pienācīgi jāreaģē uz Baltijas jūrā notikušajiem kabeļu bojāšanas incidentiem, ja izmeklēšana apliecinās, ka tie ir bijuši hibrīduzbrukumi, pēc tikšanās ar Latvijas un Igaunijas kolēģiem piektdien žurnālistiem Viļņā teica Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte.

Svarīgākais