Zviedrijas valdība ceturtdien nodevusi atklātībai likumprojektu, kas paredz padrīt stimgrākus līdzšinējos pretterorisma likumus.
Pēc izmaiņām dalība teroristu organizācijā vai šādas dalības finansēšana tiks uzskatīta par kriminālpārkāpumu, par ko varēs tikt piespriesti vairāki gadi cietumā.
Zviedrijas tieslietu ministrs Gunnars Stremers norādīja, ka valdība aizvērs spraugas pašreizējos likumos.
Izmaiņas vēl jāapstiprina parlamentam. Plānots, ka tās stāsies spēkā 1.jūnijā.
Darbs pie pretterorismu likumiem notiek jau vairākus gadus, un fakts, ka projekts sagatavots un prezentēts tagad, tiek uzskatīts par signālu Turcijai, kas pagaidām vēl nav atbalstījusi Zviedrijas nodomu pievienoties NATO.
Pagājušā gada maijā Zviedrija un Somija iesniedza pieteikumu dalībai NATO, kas jāapstiprina visām NATO dalībvalstīm.
Turcija un Ungārija ir vienīgās NATO dalībvalstis, kuras joprojām nav ratificējušas Somijas un Zviedrijas lūgumus pievienoties. Ungārija ir paziņojusi, ka plāno apstiprināt Zviedrijas un Somijas pievienošanos, paziņojot, ka tai nav iebildumu. Turcija ir paziņojusi, ka ir gatava apstiprināt Somijas uzņemšanu, taču bremzē Zviedrijas pievienošanos aliansei.
Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons norādīja, ka iecerētās izmaiņas pretterorisma likumos ir nozīmīgs solis ceļā uz to saistību izpildi, ko Zviedrija pagājušā gada jūnijā apņēmās sarunās ar Somiju un Turciju.
Turcija pārmet Zviedrijai, ka tā neizturas pietiekami stingri pret cilvēkiem un organizācijām, ko Ankara uzskata par teroristiskām.
Janvāra beigās Turcija atcēla februārī plānotās konsultācijas ar Zviedriju un Somiju.
Ankara šādi reaģēja uz Korāna dedzināšanu galēji labējo protesta akcijā pie Turcijas vēstniecības Stokholmā. Turcijas un Zviedrijas attiecību pasliktināšanās raisīja jautājumus, vai Somija nenolems iestāties NATO pirms Zviedrijas.
Šomēnes sarunas plānots atsākt.
