ASV bažījas, ka Ķīna izmantos ietekmi globālajos piegāžu tīklos kā papildu ieroci, lai veicinātu savu politisko un militāro varenību, liecina Savienoto Valstu nacionālo izlūkdienestu direktores Avrilas Heinsas publiskotais ziņojums.
Tajā teikts, ka Ķīna jau šobrīd izmanto savu dominējošo stāvokli piegāžu tīklos, lai piespiestu ārvalstu uzņēmumus un valstis uz to pārcelt tehnoloģijas un intelektuālo īpašumu.
ASV izlūkdienesti uzskata, ka Pekina izmanto savu ekonomisko varu paralēli militārajai varenībai, lai nodrošinātu reģionālo un globālo ietekmi.
Ķīnas valdība spēj izmantot savas dominējošās pozīcijas galvenajos globālajos piegāžu tīklos, cenšoties sasniegt savus mērķus, lai gan, iespējams, ne bez kaitējuma sev,
teikts ziņojumā.
Tas varētu radīt jo sevišķus draudus, ja Ķīna spētu pārņemt savā kontrolē Taivānu, kas ir nozīmīga rūpniecisko un tehnoloģijas komponentu ražotāja.
Taivānas iekarošana, "iespējams, radītu plaša mēroga sekas, tai skaitā traucējumus pusvadītāju mikroshēmu globālajos piegāžu tīklos, jo Taivāna dominē modernāko mikroshēmu ražošanā", lasāms ziņojumā.
Koronavīrusa pandēmija jau demonstrēja piegāžu tīklu svarīgumu un to, kā vienas rūpnīcas darbības traucējumi Ķīnā vai citviet var apturēt nozīmīgas rūpnieciskās ražošanas darbības visā pasaulē.
Šajā ziņojumā uzsvērts Ķīnas dominējošais stāvoklis tehnoloģiju nozarēs, to vidū pusvadītāju, derīgo izrakteņu, akumulatoru, saules paneļu un farmācijas sektoros.
Tajā tika norādīts uz Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina 2020.gada aprīļa runu, kurā viņš teica, ka Ķīnai vajadzētu palielināt kontroli pār galvenajiem piegāžu tīkliem, lai "tā varētu izmantot šo atkarību no piegāžu tīkliem, krīzes laikā apdraudot un izolējot ārvalstis."
Tikmēr Ķīna kritizējusi šo ziņojumu, paušot viedokli, ka tajā Pekina tiekot apmelota. Ķīnas Ārlietu ministrijas preses pārstāvis sacīja, ka Pekinai neesot nodomu apdraudēt vai apgrūtināt ASV vai citas valstis.