Baltijas valstu ārlietu ministri bažīgi par Gruzijas parlamenta izvirzīto likumprojektu par "ārvalstu aģentiem"
Gruzijas parlamenta pirmajā lasījumā apstiprinātais likumprojekts par ārvalstu aģentiem raisa nopietnus jautājumus par demokrātijas izredzēm Gruzijā, kopīgā paziņojumā norāda Baltijas valstu ārlietu ministri.
Viņi aicina Gruzijas parlamentu atbildīgi izvērtēt valsts patiesās intereses un atturēties no lēmumiem, kas var graut Gruzijas iedzīvotāju centienus dzīvot demokrātiskā valstī, kas virzās uz dalību Eiropas Savienību un NATO.
Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ārlietu ministri aicina Gruzijas valdību ievērot cilvēku tiesības uz miermīlīgu protestu.
Jau rakstīts, ka Gruzijas varasiestādes pielietojušas asaru gāzi un ūdensmetējus pret demonstrantiem pie parlamenta, kuri tur protestēja pret likumprojektu par "ārvalstu aģentiem".
Iekšlietu ministrija apstiprināja, ka akcijā pie parlamenta ir aizturēti seši cilvēki. Plašās protesta akcijas dalībnieki nojauca metāliskos nožogojumus pie parlamenta, mēģinot ielauzties ēkā. Kad policija sāka lietot gaismas un trokšņa granātas un asaru gāzi, daļa protestētāju patvērās Kašveti baznīcā pretī parlamentam.
Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili, kas apmeklē ASV, atcēla visas tikšanās, lai teiktu uzrunu tautai. Prezidente paziņoja, ka tie, kas Rustaveli prospektā protestē pret "ārvalstu aģentu" likumprojektu, pārstāv brīvo Gruziju. Viņa arī solīja uzlikt veto šim likumprojektam.
Uz policijas vēršanos pret protestiem Tbilisi reaģēja arī ASV. Valsts departamenta preses sekretārs Neds Praiss paziņoja, ka ASV var noteikt sankcijas tiem, kas ir atbildīgi par protestu apspiešanu Gruzijā.
Likumprojekts, kurš saņēmis sākotnējo apstiprinājumu, paredz iekļaut "ārvalstu aģentu" sarakstā nevalstiskās organizācijas (NVO) un medijus, kas, neskaitot ieņēmumus no reklāmām, vismaz 20% finansējuma saņem no ārvalstīm. Par atteikšanos no reģistrēšanās "ārvalstu aģentu" reģistrā varēs uzlikt 25 000 laru jeb 8800 eiro lielu sodanaudu.
Gruzijas premjerministrs Iraklijs Garibašvili, kura pārstāvētā partija atbalsta šo likumprojektu, apgalvo, ka Gruzijas sabiedrībai ir jāzina, kuras organizācijas saņem finansējumu no kuriem avotiem. Viņš likumprojekta pretiniekus ir nodēvējis par spiegiem.
Likumprojekts izpelnījies salīdzinājumus ar Krievijas 2012.gadā pieņemto "ārvalstu aģentu" likumu, ko Kremlis izmantojis opozīcijas apspiešanai un neatkarīgo mediju slēgšanai.
Protesti pret likumprojektu Tbilisi notiek jau vairākas dienas, un deputāti parlamentā pirmdien sakāvās debatēs par šo likumprojektu.
Vairāk nekā 60 mediji un pilsoniskās sabiedrības organizācijas pagājušajā mēnesī paziņoja, ka nepakļausies šim likumam, ja tas tiks pieņemts.
Arī Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili ir paziņojusi, ka plāno uzlikt veto šim likumprojektam, taču parlaments varētu apiet prezidentes veto.