Nausēda: "Lietuvos geležinkeliai" ir jāatsakās no Krievijas un Baltkrievijas kravu pārvadājumiem

"Tā nav tikai komerciāla institūcija, bet arī valsts kontrolēta kompānija, un, ja es dzirdu, ka premjerministre, [satiksmes] ministrs un "Lietuvos geležinkeliai" vadītājs piekrīt, tad, kur gan ir problēma?" Nausēda retoriski jautāja žurnālistiem.

Dzelzceļa kompānijai, lai kompensētu zaudējumus, ir jāmeklē jauni tirgi, pauda Lietuvas prezidents.

"Ja mēs nevēlamies pārvadāt [Krievijas un Baltkrievijas] kravas, jā, mēs zaudēsim daļu ieņēmumu, tomēr varbūt tas ir pamudinājums meklēt alternatīvus tirgus un mēģināt citā veidā kompensēt ieņēmumu zaudējumu," viņš teica.

"Tas ir ļoti vienkārši, un atkal ir gadījums, kad visi runā pareizi, bet neseko darbi un lēmumi. Es ceru, ka drīzumā būs arī lēmumi," piebilda Lietuvas prezidents.

Lietuvas satiksmes ministrs Marjus Skuodis ceturtdien teica, ka "Lietuvos geležinkeliai" atbildībā ir lēmums, vai apturēt riskus veidojošo Krievijas un Baltkrievijas kravu pārvadājumus.

"Cik man zināms, "Lietuvos geležinkeliai" un tā kravu pārvadājumu meitasuzņēmums ["LTG Cargo"] par to runā," viņš teica žurnālistiem.

Ministra vērtējumā, Lietuvas valsts dzelzceļa kompānijai nevajadzētu pārvadāt starptautiskajām sankcijām pakļautas preces, kas apdraud kompānijas un Lietuvas valsts reputācija.

""Lietuvos geležinkeliai" ģenerāldirektors piekrita manam viedoklim. Es vēlētos, lai netiek pārvadātas nekādas kravas, kas apdraud kompānijas un Lietuvas reputāciju. Ja riski ir lielāki nekā ieguvums, atteikums [pārvadāt] tādas kravas varētu būt vieglākais risinājums," klāstīja Skuodis.

Pašai kompānijai ir jāizvērtē savas iespējas pārvaldīt riskus, pirms tiek apturēta Krievijas un Baltkrievijas kravu pārvadāšana, piebilda ministrs.

Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte ceturtdien uzsvēra, ka "Lietuvos geležinkeliai" var pati izvēlēties sadarbības partnerus.

Savukārt "Lietuvos geležinkeliai" ģenerāldirektors Egidijus Lazausks trešdien paziņoja, ka "Lietuvos geležinkeliai" atbalsta ideju no kompānijas portfeļa izņemt kravas no Baltkrievijas un Krievijas, tomēr piebilda, ka pilnīgi aiziet no šiem tirgiem kompānija varētu tikai tad, ja kompānija vairs nespētu kontrolēt sankcijām pakļauto preču ievešanu.

"Pagaidām mums ir pietiekami instrumentu, prasmju un ierīču, lai garantētu, ka neviens nemēģina pārvadāt tādas preces," viņš piebilda.

Jau vēstīts, ka Lietuvas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Siena" februārī ziņoja, ka ES sankcijām pakļautā Baltkrievijas minerālmēslojuma plūsma caur Lietuvu nav pilnībā apstājusies.

"Siena" kopā ar partneriem atklājusi sankciju apiešanai izmantoto shēmu.

Žurnālisti noskaidrojuši, ka, izmantojot nepilnības sankcijās, karbamīds, kas nav ES sankciju sarakstos, ar kravas automašīnām un vilcieniem tiek ievests Lietuvā. Oficiālajos kravu pavaddokumentos kā piegādātājs ir norādītas citas Baltkrievijas kompānijas, pret kurām sankcijas nav noteiktas, lai gan vienīgais šīs vielas ražotājs Baltkrievijā ir sankcijām pakļautā kompānija "Grodno Azot".