Vācijas ārlietu un attīstības ministres trešdien prezentējušas valdības jaunās "feministiskās ārpolitikas" vadlīnijas, kuru mērķis ir nodrošināt visiem cilvēkiem "vienādas tiesības uz pārstāvību un piekļuvi resursiem".
Politikā tiks īpaši ņemtas vērā un atbalstītas sieviešu un meiteņu vajadzības, lai izskaustu diskrimināciju, kas, pēc ministru domām, radīs lielāku stabilitāti sabiedrībā kopumā.
"Mēs šeit neaicinām uz revolūciju, bet mēs darām kaut ko tādu, kas ir pašsaprotami," žurnālistiem Berlīnē norādīja ārlietu ministre Annalēna Bērboka.
"Feministiskā ārpolitika caurvij visas mūsu ārpolitikas darbības jomas, sākot no humānās palīdzības un beidzot ar stabilizācijas pasākumiem, miera misijām un arī ārvalstu kultūras un izglītības politiku," uzsvēra Bērboka.
"Mēs vēlamies padarīt sabiedrību taisnīgāku, un neiztikt arī bez puses no potenciāla, proti, sievietēm, bet ar viņām ir jārēķinās," savukārt izteicās attīstības ministre Svenja Šulce.
Cita starpā feministiskās attīstības politikas pamatnostādnēs ir noteikts, ka turpmāk vairāk nekā 90% no jauna piesaistītajiem projektu līdzekļiem jāieplūst globālos projektos, kas arī veicina dzimumu līdztiesību. 2021.gadā šis rādītājs bija aptuveni 64%, vēsta Vācijas ziņu aģentūra DPA.
Bērboka uzsvēra, ka valdības jaunajās ārpolitikas pamatnostādnēs ir iekļauta arī lielāka dzimumu līdztiesības sasniegšana arī pašu mājās, īpaši Vācijas ārlietu birojā, kur pašlaik tikai 26% vēstnieku ir sievietes.
"Mēs redzam, ka varam daudz mācīties no citām valstīm," atzina ārlietu ministre, norādot, ka aptuveni 30 valstis pasaulē oficiāli izsludinājušas feministisku ārpolitiku, tai skaitā Čīle, Spānija un Mongolija.
Šulce apgalvoja, ka sabiedrībām ar lielāku vienlīdzību ir mazāk problēmu ar badu un nabadzību un kopumā tās ir stabilākas.
"Tāpēc tas ir vienkārši veselā saprāta jautājums pievērst attīstības politikā īpašu uzmanību tam, lai arī sievietēm būtu tiesības, lai viņām būtu resursi un lai viņas arī būtu pārstāvētas," uzsvēra Šulce.