Ukrainas kara 371. diena. Jaunākā informācija [papildināts 22:58]

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 1.martā. Ukraina jau veselu gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

22:58 Militārais eksperts Oļegs Ždanovs neizslēdz, ka Krievijas agrās brīdināšanas lidmašīnas A-50U sprādzienu Mačuļišču lidlaukā varētu būt atbalstījis Aleksandrs Lukašenko.

22:33 Berlīne ir apņēmusies palielināt munīcijas ražošanu un palielināt ieroču remonta jaudu, lai stiprinātu atbalstu Ukrainai.

Par šiem pasākumiem paziņojis Vācijas kanclers Olafs Šolcs, vēsta CNN. "Jau gadu ilgušais atbalsts Ukrainai ir devis zināšanas, lai nodrošinātu adekvātu rezerves daļu piegādi, kā arī radītu iespējas karā izmantoto ieroču remontu ārpus Ukrainas," Šolcs teica.

Pēc viņa teiktā, Vācija "nodrošinās munīcijas ražošanu gan tiem ieročiem, kurus piegādājam paši, gan tiem, kas nāk no vecajiem krājumiem, kas ir Austrumeiropā".

22:06 Eiropai neatslābstoši jāturpina atbalstīt Ukrainu tās cīņā pret Krievijas militāro agresiju, tostarp palielinot aizsardzības industrijas ražošanas jaudu, trešdien tiekoties ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu, paudis Latvijas premjers Krišjānis Kariņš (JV).

"Piekrītu Vācijas kanclera vērtējumam, ka šobrīd atrodamies vēsturiskā pagrieziena punktā. Krievija pārkārto savu ekonomiku ilgstošam karam. Šobrīd ir svarīgi Eiropā, Vācijā, Latvijā palielināt aizsardzības industrijas ražošanas jaudu un turpināt atbalsta sniegšanu Ukrainai," paudis Kariņš, piebilstot, ka Eiropai ir jābūt ne tikai ekonomiski, bet arī militāri spēcīgai.

"Ukraiņi, ziedojot savas dzīvības, cīnās par mūsu kopīgām vērtībām. Putina vadībā Krievija vēlas panākt, ka brīvības vietā valda apspiešana, demokrātijas vietā - autokrātija, bet likuma varas vietā - brutāls spēks. Mūsu interesēs ir darīt visu, lai apturētu Krievijas militāro agresiju un turpinātu sniegt atbalstu Ukrainai tik ilgi, cik nepieciešams," sacījis Kariņš un uzsvēris, ka visas Eiropas izaicinājums ir izturēt kopā ar Ukrainu kara grūtības un atbalstīt tās eiroatlantiskos centienus.

Kā aģentūru LETA informēja Valsts kanceleja, Latvijas politiķis paudis, ka Baltijas valstīm nozīmīgs būs šovasar gaidāmais NATO samits Viļņā, līdz kuram jāpanāk progress NATO samita Madridē pieņemto lēmumu īstenošanā par NATO klātbūtnes stiprināšanu Austrumu flangā. Kariņš pateicies Šolcam par Vācijas ieguldījumu, nodrošinot NATO spēku ietvarnācijas pienākumus Lietuvā, tādējādi stiprinot visu Baltijas valstu aizsardzības spējas.

Latvijas premjers sarunā ar Vācijas kancleru uzsvēris nepieciešamību izveidot starptautisku kara tribunālu Krievijas īstenoto kara un agresijas noziegumu izmeklēšanai un vainīgo tiesāšanai.

Latvijas un Vācijas valdību vadītāji arī pārrunāja ekonomiskās sadarbības iespējas. Kariņš redz sadarbības iespējas starp Latvijas un Vācijas enerģētikas uzņēmumiem atjaunojamo energoresursu attīstības jomā, kā arī digitālās un militārās industrijas jomā.

Tikšanās laikā ar Vācijas vicekancleru un ekonomikas un klimata aizsardzības ministru Robertu Hābeku Kariņš pārrunājis Eiropas enerģētiskās neatkarības stiprināšanu, atsakoties no Krievijas energoresursiem, kā arī turpmākos soļus, attīstot atjaunojamo energoresursu jaudas. Kariņš paudis, ka Latvijai un Vācijai pastāv labas sadarbības iespējas, īpaši vēja enerģijā, ūdeņraža ražošanā un starpsavienojumu veidošanā.

Ministru prezidents vizītes laikā Berlīnē tikās arī ar Vācijas Kristīgo demokrātu apvienības (CDU) vadītāju Frīdrihu Mercu. Abi politiķis bijuši vienisprātis, ka šobrīd vissvarīgākais uzdevums Eiropai ir atbalsta sniegšana Ukrainai.

Savukārt uzrunājot Vācijas uzņēmējus Vācijas Mazo un vidējo uzņēmumu asociācijas gada forumā, Latvijas Ministru prezidents uzsvēra, ka visas Eiropas interesēs ir atbalstīt Ukrainu tās cīņā pret Krievijas militāro agresiju, tādēļ nepieciešams attīstīt aizsardzības industrijas ražošanas jaudu. Kariņš paudis, ka Eiropas ekonomiskās attīstības turpmākajam pamatam ir jābūt enerģētiskai neatkarībai, digitalizācijai un Eiropas Savienības iekšējā tirgus stiprināšanai. Ministru prezidents norādīja uz sadarbības potenciālu starp Latvijas un Vācijas uzņēmumiem un aicināja Vācijas uzņēmumus investēt Latvijas tautsaimniecībā.

21:08 Krievijā aizturēts kāds vientuļais tēvs, kura pusaugu meita zīmējumā nosodījusi karu un paudusi atbalsts Ukrainai.

54 gadus vecais Aleksejs Moskaļovs no Tulas apgabala otrdien tika aizturēts, bet viņa meita Maša nogādāta bērnu namā, ziņo nevalstiskā organizācija "OVD-Info".

Organizācija un neatkarīgais ziņu portāls "Spektr" vēsta, ka 2022.gada pavasarī - neilgi pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā - sestās klases skolniecei Mašai skolā uzdots uzzīmēt zīmējumu Krievijas karavīru atbalstam. Tā vietā meitene uzzīmējusi ukraiņu kara upurus un uzrakstījusi vārdus "Nē karam" un "Slava Ukrainai". Skolas direktore paziņojusi par to policijai.

Dienu vēlāk Mašas tēvs tika izsaukts uz policijas iecirkni, kur viņam tika piemērota sodanauda par Krievijas armijas reputācijas graušanu. Tolaik kā oficiālais soda iegansts tika minēti Moskaļova komentāri sociālajos tīklos.

Taču ziemā, kad arī internetā tika atrasti Mašas kritiskie izteikumi par karu, policija pārmeklēja Moskaļovu dzīvokli un sāka kriminālizmeklēšanu.

Moskaļovam tagad draud līdz trim gadiem ilgs cietumsods, ziņo "OVD-Info".

19:47Privātās militārās kompānijas "Wagner" vadītājs Jevgeņijs Prigožins "paklanījies" Krievijas Federācijas Valsts domes spīkeram Vjačeslavam Volodinam. Viņš lūdzis ierobežot to personu loku, uz kurām attiecas jaunie grozījumi par sodu, ka sparedzēts par kara pret Ukrainu dalībnieku "diskreditēšanu".

"Putina pavārs" lūdza izslēgt viņu no Krievijas Aizsardzības ministrijas augstākās vadības un brīvprātīgo vienību saraksta.

"Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu publisku un atbildīgu viņu pilnvaru īstenošanu. Pretējā gadījumā jebkura publiska un konstruktīva viņu rīcības kritika var novest pie kriminālvajāšanas," teikts Prigožina vēstījumā savā "Telegram" kanālā.

19:20 Ukrainas Aizsardzības spēku aviācija 1. martā veica 16 triecienus Krievijas karaspēka personāla un militārās tehnikas koncentrācijas zonām.

Pēc Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba teiktā, aizstāvji notrieca ienaidnieka Orlan-10 tipa dronu.

18:56 Krievija galvenos spēkus koncentrē uz ofensīvu piecos virzienos.

Pēc Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba teiktā, runa ir par Kupjanskas, Limanskas, Bahmutskas, Avdijevskas un Šahtjorskas virzieniem.

18:00. Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko vizītē Ķīnā trešdien paziņojis, ka Minska pilnībā atbalsta Pekinas iniciatīvu Ukrainas konflikta noregulēšanai.

16:26. Runas par Ukrainas ātrāku pievienošanos Eiropas Savienībā (ES) saistītas arī ar nākamgad gaidāmajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētniece Aleksandra Palkova. Viņa atzīmēja, ka jautājums par Ukrainas ātrāku pievienošanos blokam vairāk līdzinās politiskai retorikai vēlēšanu gaidās. Kaut gan izskan mudinājumi aktīvāk rīkoties un veicināt sarunu uzsākšanu, kas ir viens no nosacījumiem, lai iestātos ES, tomēr pavirzīt procesu ātrāk uz priekšu tehniski ir teju neiespējami. Tādā gadījumā jāveic atkāpes no līgumiem, par ko jānobalso visām ES dalībvalstīm, uzsvēra pētniece.

15:20. Krievijas Aizsardzības ministrija pavēstīja, ka 1.martā Krimā it kā uzbrukuši 10 Ukrainas bezpilota lidaparāti un tie visi esot notriekti, ziņo pravda.com.ua

14:15. Ukraina ir uzvarējusi Krievijas ziemas teroru, un arī Eiropas Savienība (ES) bez krievu gāzes nav nosalusi, trešdien norādīja Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba.

12.41. Kijivas apgabalā atskanējušas trauksmes sirēnas, jo debesīs tika pamanīts lidojošs objekts, ziņo pravda.com.ua.

11.50. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs komentē, ka karam Ukrainā jābeidzas pie sarunu galda, kur Ukrainai pašai ir jāpieņem lēmumi par vēlamajiem nosacījumiem, vēsta pravda.com.ua.

10.09. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 149 890 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 650 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī Krievija zaudējusi 3395 tankus, 6638 bruņutransportierus, 2393 lielgabalus, 479 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 247 zenītartilērijas iekārtas, 300 lidmašīnas, 288 helikopterus, 2055 bezpilota lidaparātus, 873 spārnotās raķetes, 5257 automobiļus un autocisternas, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 230 specializētās tehnikas vienības.

09.06. ASV militārie instruktori apmācījuši vairāk nekā 4000 Ukrainas karavīru, otrdien ASV Pārstāvju palātas Bruņoto spēku komitejas locekļiem pavēstīja Apvienotās štābu priekšnieku komitejas pārstāvis Duglass Simss II. Apmācības, kas būtiski paaugstinājušas Ukrainas armijas karotāju kaujas spēju līmeni, notika kā Eiropā, tā ASV, kur Oklahomā ukraiņi tiek apmācīti darbam ar pretgaisa aizsardzības raķešu kompleksiem "Patriot".

08.51. Tribunālu par Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Ukrainā varētu izveidot jau rīt, ja vien valstīm būtu tāda vēlēšanās, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" pauda ģenerālprokurors Juris Stukāns.

Viņš sacīja, ka dienesti un dažādas starptautiskas institūcijas jau no kara pirmās dienas fiksē Ukrainā pastrādātos Krievijas noziegumus, līdz ar to iegūto pierādījumu apjoms jau patlaban, visticamāk, ir pietiekams, lai varētu runāt par lietas izskatīšanu, bet starptautiskā līmenī tribunāla izveidošana kavējas.

08.14. Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vērtējumā ir augsta iespējamība, ka Krievija var pieņemt lēmumu pilnībā apturēt jebkādas energoresursu piegādes Eiropas valstīm, lai tās sodītu par atbalstu Ukrainai. Šāds scenārijs visticamākais būs situācijā, kad Eiropas valstu energoresursu rezerves būs zemas un pastāvēs liels vietējais pieprasījums. Tad Krievijas enerģētikas šantāžai pret Eiropas valstīm būtu potenciāli lielākais efekts.

SAB informācija liecina, ka Vladimira Putina režīma skatījumā starp Krieviju un Rietumiem ir iestājies jauns "aukstais karš". Šī iemesla dēļ Krievija vēlas pārskatīt līdzšinējo ārpolitiku un pielāgot to pašreizējiem ģeopolitiskajiem apstākļiem.

07.11. ASV aizsardzības ministra vietnieks politikas jautājumos Kolins Kāls situāciju Ukrainas frontē nodēvējis par "nogurdinošu apmainīšanos ar triecieniem" un pauda viedokli, ka Krievijai neizdodies panākt būtiskus teritoriālus ieguvumus tuvākā gada laikā.

03.08. Kauju pārņemtajā Ukrainas pilsētā Bahmutā vēl ir palikuši ap 4000 civiliedzīvotāju, un ANO ir satraukta par viņu stāvokli, otrdien paziņoja ANO ģenerālsekretāra Antoniu Gutērreša preses sekretārs Stefans Dižarriks.

00.10 Itālijas izlūkdienests paziņojis, ka Krievijas iebrukuma Ukrainā mērķi ir izgāzušies. Tagad agresorvalstij karadarbībā pret Ukrainu ir nepieciešama pauze, lai sagatavotos ilgākam karam. Šajā laikā Krievijas Federācija var atsākt sava militāri rūpnieciskā kompleksa darbu.

Kā vēsta "La Stampa", Itālijas izlūkdienesti par šādiem secinājumiem paziņoja parlamentam. Izlūkdienesti arī liecina, ka Krievija saistībā ar pilna mēroga iebrukumu Ukrainā ir sākusi izjust Rietumu noteikto sankciju ietekmi, pat neskatoties uz Krievijas lielajām ražošanas jaudām.