Ukrainas kara 370. diena. Jaunākā informācija [papildināts 22:56]

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 28.februārī. Ukraina jau veselu gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

22:56 Internetā parādījās informācija, ka Krievijā 28. februāra vēlā vakarā militārajā lidlaukā Jejskā, Krasnodaras apgabalā, nogranduši spēcīgi sprādzieni.

Kā vēsta Krievijas "Telegramm" kanāli, aculiecinieki dzirdējuši divus sprādzienus, pēc kuriem aizdegusies noliktava.

Tāpat tiek ziņots, ka tuvojoties lidlaukam, tika notriekti divi bezpilota lidaparāti Tu-141 Swift .

22:25 Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Anna Maljara pavēstīja, ka Ukrainas bruņotajiem spēkiem, kuri jau vairākus mēnešus notur Bahmutas aizsardzību Doņeckas apgabalā, nosūtīti papildspēki. Bakhmuta virziens joprojām ir karstākā frontes daļa.

21:45 "Wagner" algotņi Bahmutas apgabalā ir jāaizstāj ar Krievijas Federācijas armijas karavīriem. Lielāko daļu Vāgnera vienību iznīcināja Ukrainas militārpersonas.

21:19 Ukrainas Nākotnes institūta militārais eksperts, bijušais SBU virsnieks Ivans Stupaks uzskata, ka Ukrainas armija tuvāko nedēļu laikā var sākt pretuzbrukumu. Pēc viņa prognozēm, tas notiks viena līdz divu mēnešu laikā.

20:19 ASV Pārstāvju palātas Bruņoto spēku komiteja secinājusi, ka iznīcinātāju F-16 nosūtīšana, kas Ukrainai ir nepieciešami, lai uzvarētu karā ar Krieviju", nebūs saprātīga resursu izmantošana",.

Tā paziņojis kongresmenis Ādams Smits, kurš šajā komitejā ir demokrātu augstākā ranga pārstāvis. Pēc viņa teiktā, kaujas apstākļos šos iznīcinātājus glābt būs ļoti grūti, vēsta CNN.

19:02 Ukrainas Aizsardzības spēku aviācija ziemas pēdējā dienā, 28.februārī, veikusi trīs triecienus Krievijas karaspēka koncentrācijas zonām.

Pēc Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba teiktā, raķešu spēku un artilērijas vienības trāpījušas Krievijas Federācijas karspēka, ieroču un militārās tehnikas koncentrācijas zonās, kā arī divās krievu pretgaisa raķešu sistēmu pozīcijās.

18:20 93. brigādes karavīrs Andrejs Babičevs sacīja, ka Doņeckas apgabala Bahmutā šobrīd situācija ir ļoti sarežģīta. Ienaidnieks apšauda pilsētu ar visiem pieejamajiem ieročiem un ievelk tur karaspēku.

18:00. Somijas un Zviedrijas dalība NATO ir augstākā prioritāte, otrdien norādījis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, mudinot Turciju un Ungāriju bez kavēšanās ratificēt abu ziemeļvalstu uzņemšanu.

17:12. Kremlis otrdien paziņojis, ka Krievijas kara mērķu sasniegšanai Ukrainā esot prioritāte pār jebkādām iespējamajām miera sarunām. Krievijas diktatora Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs norādīja, ka līdz šim no Kijivas neesot nekādu signālu, ka ukraiņu būtu gatavi sarunām. Viņš norādīja, ka pirms sarunu uzsākšanas Ukrainai esot jāatzīst daļēji okupēto Doneckas, Luhanskas, Zaporižjes un Hersonas apgabalu piederība Krievijai. Lai gan apgabalus, par kuru aneksiju, pamatojoties uz fiktīviem referendumiem, un pretrunā ar starptautiskajām tiesībām Maskava paziņoja septembrī, tā pilnībā pat nekontrolē. Vēl jo vairāk, no Hersonas, par kuras pievienošanu Krievijai uz "mūžīgiem laikiem" paziņojuši Kremļa emisāri, krievi tika patriekti jau novembrī. Turklāt Maskavai nav nekāda pamata cerēt, ka šīs aneksijas varētu atzīt pat tās galvenie sabiedrotie, nemaz nerunājot par starptautisko sabiedrību.

16:22. Pēc Vācijas valdības pasūtījuma aizsardzības rūpniecības grupa "Rheinmetall" piegādā Ukrainai Igaunijas kompānijas "DefSecIntel" automatizētās izlūkošanas sistēmas, otrdien informēja "Rheinmetall". Automatizētās izlūkošanas sistēmas pamatā tiek izmantotas plašu teritoriju novērošanai ar pēc iespējas mazāk personāla. Sistēmu, kas pazīstama kā "SurveilSPIRE", veido moboilie izlūkošanas torņi ar dienas un nakts redzamības kameru aprīkojumu, autopilota minidroni un kontroles sistēma, paziņoja Vācijas kompānija. Piegādes, kas jau ir sāktas, ietver arī transportlīdzekļus.

15:15. Agresorvalsts prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs sacīja, ka Vladimirs Putins joprojām ir atvērts sarunām par Ukrainu, taču pagaidām ne Vācijas kanclers Olafs Šolcs, ne Francijas prezidents Emanuels Makrons, ar kuru Kremlis vēlas sarunāties, nekontaktējas ar viņu.

14:13. Krievijas hakeri dienā veic vidēji vairāk nekā desmit uzbrukumus Ukrainai, intervijā britu laikrakstam "The Independent" atklājis Ukrainas Drošības dienesta vadītājs Vasils Maļuks. "Tie ir dažāda veida uzbrukumi, dažreiz patiešām masīvi, dažreiz diezgan sarežģīti. Pašlaik Krievija veic vidēji vairāk nekā desmit kiberuzbrukumus dienā (..). To mērķi ir dažādi: valsts resursi, kritiskās infrastruktūras objekti utt. Bet mēs veiksmīgi cīnāmies pret ienaidnieku arī kibertelpā," paziņoja Maļuks. 2020.gadā Ukrainas Drošības dienests reģistrēja 800 kiberuzbrukumus, 2021.gadā aptuveni 2000, bet pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma sākuma reģistrēti jau vairāk nekā 4500.

12.53. Valdība šodien lēma pagarināt Ukrainas iedzīvotājiem izsniegtās atļaujas īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanai.

12.46. Ir pienācis laiks sākt sarunas par Ukrainas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), atsaucoties uz mirkoblogošanas vietnē "Twitter" prezidenta Volodimira Zelenska pausto, ziņo pravda.com.ua. "Šogad ir laiks lemt par sarunu uzsākšanu," rakstīja prezidents. Viņš uzsvēra, ka tieši Ukraina ir savedusi ES kopā. "Tā ir Ukraina, kas aizstāv Eiropas vērtības nākamajām paaudzēm. Tā ir Ukraina, kur Eiropa kļūst vesela, brīva un mierā. Kopā cīņā, kopā uzvarā. Lai dzīvo Eiropa! Lai dzīvo brīvība!," rakstīja Zelenskis.

12.05. Ukrainas armijas komandieris otrdien brīdinājis, ka situācija ap Bahmutu kļuvusi ārkārtīgi saspringta. "Situācija ap Bahmutu ir ārkārtīgi saspringta. Neskatoties uz ievērojamiem zaudējumiem, ienaidnieks ir nosūtījis savas vislabāk apmācītās "Vagner" uzbrukuma vienības, lai mēģinātu izlauzties cauri mūsu karaspēka aizsardzībai un aplenkt pilsētu," sociālajos medijos paziņoja Ukrainas sauszemes spēku komandieris Oleksandrs Sirskis.

11.36. Karadarbība Ukrainā turpināsies vismaz visu 2023.gadu, turklāt Krievijas pozīcijām pasliktinoties, pieaugs dažādu izmisuma soļu riski, lai situāciju mainītu sev par labu, savā pagājušā gada darbības pārskatā secinājis viens no Latvijas specdienestiem - Satversmes aizsardzības birojs.

11.15. Krievija vismaz daļēji cenšas atjaunot samazināto izlūku skaitu diplomātiskajās pārstāvniecībās, un, iespējams, pieaugs ceļojošo izlūku aktivitātes, savā pagājušā gada darbības pārskatā secina Satversmes aizsardzības birojs.

10.51. Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīms iekšpolitiski patlaban ir pat spēcīgāks nekā jebkad iepriekš, un gandrīz droši, ka Putins kandidēs 2024.gadā gaidāmajās prezidenta vēlēšanās, bet līdz tām centīsies nodrošināt kaut vai minimālas uzvaras kaujas laukā, savā pagājušā gada darbības pārskatā secinājis viens no Latvijas specdienestiem - Satversmes aizsardzības birojs.

09.46. Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes vadītājs Kirilo Budanovs nesaskata nekādas pazīmes, ka Ķīna gatavotos apbruņot Krieviju vai pat apspriež šādu variantu. Augsta ranga ASV amatpersonas paudušas pārliecību, ka Ķīna apsver letāla militārā aprīkojuma piegādi Maskavai, norādot, ka tiek īstenota diplomātiskā kampaņa, lai atrunātu Pekinu no šāda soļa.

09.02. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 149 240 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 550 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī Krievija zaudējusi 3388 tankus, 6630 bruņutransportierus, 2383 lielgabalus, 478 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 247 zenītartilērijas iekārtas, 300 lidmašīnas, 288 helikopterus, 2051 bezpilota lidaparātu, 873 spārnotās raķetes, 5252 automobiļus un autocisternas, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 230 specializētās tehnikas vienības.

08.10. Karš Ukrainā būs centrālais jautājums piektdien Vašingtonā gaidāmajās sarunās starp Vācijas kancleru Olafu Šolcu un ASV prezidentu Džo Baidenu, paziņojis Baltais nams. ASV Baltā nama Nacionālās drošības padomes koordinators Džons Kērbijs norādīja, ka tikšanās būs vēl viena iespēja Baidenam "pateikties kancleram un Vācijas tautai par visu atbalstu, ko viņi snieguši Ukrainai". Vācija ir uzņēmusies stingras saistības un ir ievērojami palielinājusi savu atbalstu Ukrainai, tai skaitā apsolot Ukrainai tankus "Leopard", norādīja Kērbijs.

07.48. Valdība šodien lems par Ukrainas iedzīvotājiem izsniegto atļauju īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanai pagarināšanu.

07.06. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ieviestās plašās sankcijas Krievijai un Baltkrievijai pašlaik ir izgaismojušas to, ka Eiropas Savienībā (ES) sankciju kontrole ir sadrumstalota, intervijā aģentūrai LETA atzina Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka pienākumu izpildītājs Toms Platacis.

Viņš stāstīja, ka, piemēram, ASV ir atsevišķa institūcija - ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles birojs -, kura gan sankcijas nosaka, gan pēc tam piemēro, un tas ir visvienkāršākais un labākais modelis. "ES tā nav, proti, ES nosaka sankcijas politiskā līmenī, bet nav vienas institūcijas, kas sekotu to piemērošanai."

01.04. Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns pirmdien diskusijā parlamentā atbalstīja Ķīnas miera plānu kara izbeigšanai Ukrainā. Ungārijas premjers kārtējo reizi izteica tēzi, ka Krievijas karu Ukrainā var izbeigt tikai ar miera līgumu. Budapešta arī uzsvēra, ka pasaules vairākums esot par šādu notikumu attīstības plānu. "Mēs arī uzskatām Ķīnas miera plānu par svarīgu un to atbalstām," paziņoja Orbāns.

00.10. Krievija aizvadītās diennakts laikā dubultojusi kara flotes kuģu skaitu Melnajā jūrā, vēsta UNIAN.