Meksikā tūkstošiem cilvēku svētdien protestēja pret prezidenta Andresa Manuela Lopesa Obradora ierosinātajām reformām vēlēšanu likumā, ko uzskata par mēģinājumu graut demokrātiju.
Meksikas Kongress pagājušajā nedēļā apstiprināja Nacionālā Vēlēšanu institūta reformu.
Saskaņā ar protestu organizatoru ziņoto demonstrācijās Mehiko piedalījās vairāk nekā 500 000 cilvēku. Savukārt pilsētas valdība protestētāju skaitu novērtēja uz 90 000 cilvēku.
Opozīcijas politiķis Fernando Belaunsarans, kurš palīdzēja organizēt protestus, sacīja, ka demonstrācijas notikušas vairāk nekā 100 pilsētās.
Vietējie mediji ziņoja, ka Monterrejā protestēja vismaz 22 000 cilvēku, bet Gvadalaharā - 20 000.
Lopess Obradors apgalvoja, ka reformas nepieciešamas, jo Nacionālā Vēlēšanu institūta izmaksas ir pārlieku lielas un tas ir neobjektīvs un sliecas atbalstīt prezidenta oponentus. Viņš apgalvoja, ka reformas ļaus valstij ietaupīt apmēram 140 miljonus eiro gadā.
Nacionālais Vēlēšanu institūts ir autonoma publiska iestāde, kas atbild par federālo vēlēšanu koordinēšanu Meksikā.
Reformu īstenošana nozīmēs, ka tiks samazinātas algas un finansējums vietējiem vēlēšanu birojiem un tiks ierobežota pilsoņu apmācība vēlēšanu iecirkņu darbības organizēšanā un uzraudzībā. Reformas arī samazinātu sankcijas kandidātiem, kas neziņo par kampaņas tēriņiem.
Kritiķi apgalvo, ka šīs reformas graus Meksikas demokrātiju, bet prezidents šīs apsūdzības noraida.
Lopess Obradors paziņoja, ka parakstīs vēēšanu reformu likumu ceturtdien, neskatoties uz gaidāmajām sūdzībām pret to.
Lopess Obradors vairs nevar kandidēt uz pārvēlēšanu prezidenta amatā, bet viņa pārstāvētajai kreisajai partijai "Morena" ("Nacionālās atdzimšanas kustība") ir labas izredzes uzvarēt nākamgad gaidāmajās parlamenta vēlēšanās.
Daudzi protestētāji pauda cerību, ka Meksikas Augstākā tiesa noraidīs daļu no šīm reformām.