Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu vajadzētu apsūdzēt par vairāk nekā tūkstots agresijas nozieguma epizodēm pret Ukrainu, piektdien secinājusi tā dēvētā tautas tiesa, uzsverot, ka diktatoru jātiesā "pēc iespējas ātrāk".
Tiesa, kas sevi dēvē arī par "Ukrainas tribunālu", šādu atzinumu izdarījusi dienā, kad aprit gads kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā. Tomēr šis atzinums nav juridiski nav saistošs.
Viens no "Pasaules pilsoņu tiesas" trim tiesnešiem, nolasot spriedumu, norādīja, ka tiesa "ir dzirdējusi pietiekami ticamus pierādījumus, lai piekristu secinājumam, ka ir pamatots iemesls uzskatīt, ka Krievijas Federācijas prezidents ir izmantojis smagu un iznīcinošu bruņotu spēku" pret Ukrainu.
Spriedumā secināts, ka "ir pietiekams pamats apstiprināt apsūdzību prezidentam Vladimiram Putinam par vairāk nekā 1000 agresijas nozieguma epizodēm, kas pastrādātas pret Ukrainas teritoriju un tautu", paziņoja tiesnesis Zaks Jakūbs, kurš agrāk bija Dienvidāfrikas Republikas Konstitucionālās tiesas tiesnesis un antiaparteīda aktīvists.
Tiesa arī aicināja "Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO), Eiropas Savienību un visas pasaules tautas" "nodrošināt, ka apsūdzības rakstu izdod tiesa ar juridiskām pilnvarām", Putins tiek aizturēts un "pēc iespējas ātrāk tiek tiesāts oficiālā Ukrainas tribunālā".
Neoficiālā prāva Hāgā sākās pirmdien, un tās organizatori uzsver, ka tā ir simboliska, tomēr nepieciešama, lai "novērstu atbildības plaisu", jo pašlaik neviena tiesa nespēj izskatīt agresijas noziegumus Ukrainā.
Saskaņā ar Hāgā bāzētās Starptautiskās krimināltiesas (SKT) dibināšanas dokumentu - Romas statūtiem - šī nozieguma sastāvu cita starpā veido iebrukums, militāra okupācija, kā arī vienas valsts īstenota citas valsts bombardēšana.
SKT pašlaik izmeklē iespējamos kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci, kas pastrādāti Ukrainā, tomēr tai nav mandāta iztiesāt lietas, kas attiecas uz agresijas noziegumu.
Tautas tiesas tiesneši pauda cerību, ka viņu darbs tuvina Ukrainas kara izraisītāju tiesāšanu.
"Pasaules pilsoņu tautas tribunālu" 2021.gadā izveidoja atzītais Nirnbergas tribunāla prokurors Bens Ferencs un ukraiņu cilvēktiesību juriste, "Cinema for Peace" aktīviste Oleksandra Matvičuka, kuras vadītais Ukrainas Pilsonisko brīvību centrs (CCL) pērn saņēma Nobela Miera prēmiju.
Matvičuka pagājušajā nedēļā sarunā ar ziņu aģentūru AFP izteica aicinājumu ANO un Eiropas Savienībai (ES) atbalstīt Kijivas prasīvu veidot īpašo tribunālu augstāko Krievijas amatpersonu tiesāšanai.