Zviedrija un Turcija martā plāno atsākt sarunas par Zviedrijas nodomu iestāties NATO, trešdienas vakarā paziņojis Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons.
"Mums jau ir noteikts šo sarunu datums," raidorganizācijai SVT sacīja Kristersons, bet šo datumu neatklāja.
Zviedrija un Somija gadu desmitiem bija atteikušās iestāties NATO, bet mainīja domas pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 24.februārī.
2022.gada maija vidū abas valstis lūdza tās uzņemt NATO, un 30 NATO dalībvalstu vēstnieki jūlijā Briselē parakstīja Zviedrijas un Somijas iestāšanās protokolus, bet visām NATO dalībvalstīm ir jāratificē šie protokoli atbilstoši katras valsts likumiem.
Turcija un Ungārija ir vienīgās NATO dalībvalstis, kuras joprojām nav ratificējušas Somijas un Zviedrijas lūgumus pievienoties. Ungārija ir paziņojusi, ka plāno apstiprināt Zviedrijas un Somijas pievienošanos, paziņojot, ka tai nav iebildumu. Turcija paziņojusi, ka ir gatava apstiprināt Somijas uzņemšanu, taču bremzē Zviedrijas pievienošanos aliansei.
Turcija pārmet Zviedrijai, ka tā neizturas pietiekami stingri pret cilvēkiem un organizācijām, ko Turcija uzskata par teroristiskām.
Janvāra beigās Turcija atcēla februārī plānotās konsultācijas ar Zviedriju un Somiju, ziņoja mediji.
Turcija šādi reaģēja uz Korāna aizdedzināšanu galēji labējo protesta akcijā pie mošejas Stokholmā. Turcijas un Zviedrijas attiecību pasliktināšanās raisīja jautājumus, vai Somija nenolems iestāties NATO pirms Zviedrijas.
Kristersons trešdien televīzijā vēlreiz uzsvēra, ka smagi strādā pie tā, lai Somija un Zviedrija pievienotos NATO reizē.
"Galu galā Somijai ir ārkārtīgi gara robeža ar Krieviju," sacīja Kristersons, uzsverot, ka savstarpējā palīdzība būs efektīvāka, ja abas valstis būs NATO.