Ukrainas kara 365. diena. Jaunākā informācija [papildināts 22:58]

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 23.februārī. Ukraina jau veselu gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

22:58 Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis kārtējo reizi paziņojis, ka kompromiss ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu nav iespējams. Valsts vadītājs arī uzsvēra, ka Ukraina vēlas drošības garantijas.

"Ukraina vēlas drošības garantijas. Mēs visi to gribam, mēs esam vienoti. Tāpēc jebkuri teritoriālie kompromisi tikai vājinās mūsu valsti. Kāpēc? "Ar ko? Kompromiss ar Putinu? Nē. Kāpēc? Jo nav ticības. Dialogs ar viņu? Nē. Kāpēc? Nav ticības," viņš uzsvēra intervijā BBC.

22:28 Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzskata, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins joprojām vēlas ieņemt Kijivu un tas atsaucas uz visu valsti.

"Es domāju, ka prezidents Putins joprojām vēlas okupēt Kijivu. Taču viņu idejas, misija un cerība skar visu Ukrainu: lai mēs zaudētu savu neatkarību un suverenitāti. Un tāpēc, es domāju, visi saprata: ja jūs nevarat ieņemt galvaspilsētu, ja jūs nevarat okupēt Kijevu - jūs nevarat okupēt Ukrainu. Tāpēc tas ir ļoti svarīgi. Tāpēc, protams, es domāju, ka viņam ir tādi viedokļi, bet es uzskatu, ka mēs esam stipri," intervijā BBC sacīja Zelenskis, atbildot uz jautājumu par to, vai Kijiva joprojām ir apdraudēta.

21:43 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ceturtdien atkal nav spējušas vienoties par sankciju desmito kārtu pret Krieviju, vēsta avoti diplomātu aprindās.

20:57 Ģenerālštābs vakarā paziņoja, ka Krievijas Federācijas ofensīva uzņem apgriezienus - ienaidnieks uzbrukumiem izvieto papildu karaspēku.

Tomēr krievu ofensīvās darbības pie Bahmutas ienaidniekam joprojām maksā dārgi. Pēc ISW ekspertu domām, Krievijai trūkst kaujas spēka un resursu, lai atbalstītu jaunu ofensīvu.

20:13 Spānija varētu palielināt Ukrainai apsolīto tanku "Leopard 2A4" skaitu no sešiem līdz desmit un apspriedīs iespējamo lidmašīnu piegādi ar NATO un Eiropas Savienības (ES) partneriem, ceturtdien vizītē Kijivā paziņojis Spānijas premjerministrs Pedro Sančess.

Taču tankiem vispirms nepieciešams remonts.

"Kā aizsardzības ministre vakar sacīja parlamentam, mēs nosūtīsim sešus "Leopard 2A4". Mēs gatavojamies tuvākajās nedēļās un mēnešos paskatīties, vai varam to skaitu palielināt līdz desmit," žurnālistiem pēc tikšanās ar ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski paziņoja Sančess.

Kopš Krievija 2022.gada 24.februārī atkārtoti iebruka Ukrainā šī ir Sančesa otrā vizīte Kijivā.

Citas NATO valstis, tai skaitā Vācija, Polija un Portugāle ir apsolījušas nosūtīt Ukrainai kopumā 48 tankus "Leopard 2".

Sančess sacīja, ka Ukrainas prezidents lūdzis arī kara lidmašīnas, bet Spānijai tas jāapspriež ar partneriem NATO un Eiropas līmenī.

19:42 Ad hoc starptautiska tribunāla izveide ANO aizgādībā nodrošinātu Krievijas vadības atbildību Ukrainas karā, sarunā ar ANO ģenerālsekretāru Antoniu Gutērrišu pauda ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), aģentūru LETA informē Ārlietu ministrijā (ĀM)

"Krievijai ir jāatbild par kara noziegumiem, ko tā pastrādājusi Ukrainā. ANO šeit ir jāuzņemas galvenā loma. Starptautiskā Krimināltiesa nevar īstenot jurisdikciju attiecībā uz agresijas noziegumu pret Ukrainu, tādēļ mums ir jāizveido starptautisks mehānisms, lai risinātu agresijas noziegumus," norādīja Rinkēvičs.

Kā informē ĀM, Rinkēvičs uzsvēra, ka ANO ir jāuzņemas vadība, lai parādītu, ka normas, kuru mērķis ir civilā aizsardzība, ir dzelžains pienākums, kas tiek kolektīvi ievērots. Savukārt atbalsts Ukrainai ir jāturpina tik ilgi, cik nepieciešams.

Tāpat Rinkēvičs sarunā paudis bažas, ka Krievija izmanto dezinformāciju par Ukrainu kara blakusparādībām. Piemēram, pārtikas piegāžu deficītu izraisījis Krievijas karš pret Ukrainu, nevis Eiropas Savienības (ES) sankcijas.

Tikšanās laikā Rinkēvičs arī izteica atbalstu ANO reģionālajām un starptautiskajām iniciatīvām, tostarp labības iniciatīvai. "Mēs novērtējam Melnās jūras graudu iniciatīvu un atbalstām tās turpināšanu," uzsvēra Rinkēvičs.

Ministrijā informē, ka saistībā ar Krievijas agresiju Latvija aicina ANO Sekretariātu izmeklēt Irānas bezpilota lidaparātu un citu militāro preču izmantošanu, kas būtu skatāms kā ANO Drošības padomes rezolūcijas 2231 pārkāpums.

Tāpat Rinkēvičs ielūdza ANO ģenerālsekretāru apmeklēt Latviju.

19:09 Ukrainas karaspēks atvairīja trīs Krievijas armijas uzbrukumus netālu no Doņeckas apgabala Bahmutas, ziņo Valsts robeždienests.

"Mēs ziņojam no Bahmutas: robežsargi atvairīja trīs ienaidnieka uzbrukumus," teikts ziņojumā.

Ienaidnieks mēģināja iekarot pozīcijas ar kājnieku vienībām, artilērijas un aviācijas atbalstu. "Ar bezpilota lidaparātu palīdzību robežsargi konstatēja kājnieku tuvošanos un apšaudīja Ukrainas bruņoto spēku mīnmetējus un artilēriju. Okupanti, kuriem tomēr izdevās pietuvoties pozīcijām, tika iznīcināti ar kājnieku ieročiem," piebilda Valsts robežsardzes dienests.

18:27 Vācija ierosinās pasākumus nepilnību novēršanai Eiropas Savienības (ES) sankcijās pret Krieviju, lai nepieļautu, ka "melnajā sarakstā" iekļautās preces joprojām nonāk Krievijā un palīdz tai karā pret Ukrainu.

Vācija vēlas, lai šie pasākumi tiek ietverti 11.ES sankciju paketē, kas tiks piemērota Krievijai pēc desmitās sankciju kārtas, ko plānots paziņot piektdien, kad apritēs gads kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma.

Eksporta dati liecina, ka preces, kuras aizliegts eksportēt uz Krieviju, joprojām nonāk Krievijā caur trešās puses valstīm, paziņoja Vācijas Ekonomikas ministrija.

Saskaņā ar Vācijas priekšlikumu uzņēmumiem būtu jāiesniedz deklarācijas veidlapas, kurās norādīts, kā tieši tiks izlietotas uz trešajām valstīm eksportētās preces, kas būtu būtiskas Krievijas militārajām vajadzībām.

Vācija kopā ar partneriem strādā pie tā, lai tīša krāpšanās šajās deklarācijas tiktu visā Eiropā atzīta par noziedzīgu nodarījumu.

ES notiek diskusijas par to, kā nepieļaut, ka konkrētas kompānijas trešajās valstīs saņem preces, kam ES piemērojusi sankcijas.

Vācija arī vēlas, lai sankcijas tiek piemērotas arī tām personām un uzņēmumiem, kas palīdz Maskavai apiet tai piemērotās sankcijas.

"Mums pieejamie ārējās tirdzniecības dati liecina, ka ievērojams ES sankciju preču apjoms tiek eksportēts no ES un līdz ar to arī no Vācijas uz atsevišķām trešajām valstīm un pēc tam tālāk eksportēts uz Krieviju," teikts ministrijas priekšlikumā.

Priekšlikumā uzsvērts, ka, pat neesot visiem datiem, valsts un ES līmenī ir efektīvāk jācīnās pret sankciju apiešanu.

Vācijas ekonomikas ministrs Roberts Hābeks norādīja, ka vairākās valstīs tādu preču kā kravas mašīnu un pikapu imports no Eiropas gadiem ilgi bijis stabils, bet pēkšņi strauji pieaudzis līdz ar kara sākumu.

Deklarācijas par šādu preču gala mērķi varētu palīdzēt ES valstīm pārbaudīt, vai šīs preces paliek trešajās valstīs vai arī vēlāk tiek pārvestas uz citām valstīm, norādīja ministrs.

17:14. Apritot gadskārtai kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, Londonā aktīvisti pie Krievijas vēstniecības ceturtdien izlējuši simtiem litru dzeltenas un zilas krāsas, izveidojot milzīgu Ukrainas karoga attēlu.

Aktīvistu grupa "Led By Donkey" apturēja satiksmi pie vēstniecības un izlēja uz ielas vairāk nekā 300 litrus krāsas. Aktīvisti izmantoja ķerras un slotas, lai nokrāsotu ielas segumu, izveidojot 500 kvadrātmetru lielu Ukrainas karogu.

16:01. Liels skaits delegātu ceturtdien pameta Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Parlamentārā asamblejas sēdi, pirms klātesošos gatavojās uzrunāt Krievijas delegācijas vadītāja vietnieks Vladimirs Džabarovs.

Kamēr daļa delegātu piecēlās un pameta zāli, citi pacēla Ukrainas karogus.

Arī Baltkrievijas pārstāvja Andreja Saviniha runas laikā viņam aiz muguras stāvēja divi delegāti, kas turēja Ukrainas karogu.

15:30 Aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs sacīja, ka Krievija pilna mēroga kara gadā pret Ukrainu zaudējusi 10 reizes vairāk karavīru nekā 10 gadu laikā Afganistānā.

Komentārā RBC-Ukraine viņš atzīmēja, ka ienaidnieks cietis milzīgus cilvēku un tehnikas zaudējumus.

"Pirms gada daudzi gaidīja, ka Kijiva kritīs 3 dienu laikā. Šodien vadošās norises vietas apspriež, kādai jābūt Ukrainas uzvarai un kā formalizēt Krievijas sakāvi," sacīja Rezņikovs.

15:06 Pirmajās dienās pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā okupanti notrieca vairākas pašu lidmašīnas. Precīzs skaits nav zināms, taču iznīcināto lidaparātu bija vairāk nekā viens vai divi.

Ar šādu informāciju, atsaucoties uz avotiem, laikraksts "Financial Times" dalījies apjomīgā materiālā Ukrainas pilna mēroga kara gadadienā. Kā žurnālistiem sacīja ASV amatpersona: "Iespējams, mēs nerunājam par divciparu notriekto lidmašīnu skaitu, bet to bija vairāk nekā viens vai divi."

14:10 Ukraina atradusi veidu, kā dot triecienu aiz Krievijas lfrontes īnijām, par ko liecina virkne sprādzienu Mariupolē. Par to ziņo "The New York Times".

Tiek ziņots, ka bez Mariupoles par mērķi kļuvuši arī Krievijas okupētie Doņeckas, Luganskas un Hersonas apgabali. Kā Ukrainas spēkiem tas ir izdevies, joprojām ir intriga, atzīmē laikraksts.

Pavasarī, pārņēmusi savā kontrolē Mariupoli, Maskava pilsētu pamazām pārvērta par lielu garnizonu, uzskatot, ka Ukrainas bruņotajiem spēkiem tas nav sasniedzams. Taču nesenie sprādzieni pilsētā ir pierādījuši pretējo.

13:29 Ir pieņemts Rietumu sabiedroto lēmums nodrošināt Ukrainu ar liela darbības rādiusa ieročiem. Kā ziņo UNIAN korespondents, par to brīfingā paziņoja Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Anna Maljara.

"No ieroču viedokļa mūsu armija jau de facto ir kļuvusi par NATO armiju. Aizsardzības ministrija jau gadu risina uzdevumus nodrošināt mūsu armiju ar ieročiem un munīciju... Pirms gada saņēmām kājniekus ieročus no partneriem kā palīdzību.Izdevās panākt lēmumus par Rietumu tipa smago ieroču nodrošināšanu.Jau tiek formētas tanku vienības,pieņemts lēmums nodrošināt liela attāluma ieročus.Mums ir pretkuģu un pretradara raķetes " teica Maljara.

12.45. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi Ukrainas atbalstam ir saziedojuši 38 miljonus eiro.

11.50. Krievijai noteiktās sankcijas uz valsti rada ļoti ievērojamu negatīvu ietekmi, ceturtdien paziņoja ASV finanšu ministre Dženeta Jelena. "Es uzskatu, ka mūsu sankcijām līdz šim bijusi ļoti būtiska negatīva ietekme uz Krieviju. Lai arī atsevišķās jomās Krievijas ekonomika noturējusies labāk, nekā tika gaidīts sākotnēji, Krievijā šobrīd ir ievērojams budžeta deficīts," pirms G20 valstu sanāksmes Indijā sacīja Jelena.

11.08. Spānijas premjerministrs Pedro Sančess ceturtdien ieradies Kijivā, šādi apliecinot atbalstu Ukrainai laikā, kad aprit gads kopš Krievijas pilna mēroga agresijas sākuma. "Mēs būsim kopā ar Ukrainu un tās tautu, līdz miers atgriezīsies Eiropā," tviterī spāņu un ukraiņu valodā norādīja premjers.

10.42. Lai parādītu Latvijas mediju vienotību Ukrainas atbalstam karā pret agresori Krieviju, Latvijas radiostacijas, televīzijas kanāli un elektroniskie mediji piektdien, 24.februārī, vienosies kopīgā akcijā, vienlaicīgi atskaņojot Ukrainas himnu. Ukrainas himna tiks atskaņota plkst.12 un vienlaikus skanēs vairāk nekā 50 medijos visā Latvijā.

10.06. Saeima šodien pieņēma paziņojumu saistībā ar Krievijas īstenotā kara pret Ukrainu gaidāmo gadadienu, kurā atkārtoti pausts visstingrākais nosodījums Krievijai par tās īstenoto agresijas karu pret Ukrainu.

09.51. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 145 850 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 790 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī krievi zaudējuši 3350 tankus, 6593 bruņutransportierus, 2352 lielgabalus, 471 daudzlādiņu reaktīvo iekārtu, 244 zenītartilērijas iekārtas, 299 lidmašīnas, 287 helikopterus, 2029 bezpilota lidaparātus, 873 spārnotās raķetes, 5215 automobiļus un autocisternas, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 228 specializētās tehnikas vienības.

09.07. Ar labdarības organizācijas "Ziedot.lv" starpniecību ik dienu palīdzību saņem vidēji 20 ukraiņu bēgļu bērniem, intervijā Latvijas Radio pastāstīja kustības vadītāja Rūta Dimanta. Latvijas iedzīvotāji Ukrainas bēgļu bērniem līdz šim saziedojuši gandrīz 900 000 eiro, un "Ziedot.lv" saņēmis palīdzības pieteikumus no 2138 šādiem bērniem. Kopš aktivitātes sākšanas palīdzība jau sniegta 724 bērniem, kas ir vidēji 20 bērni dienā, radio sacīja Dimanta.

08.08. Krievijas karaspēks turpina centienus aplenkt Bahmutu, teikts Ukrainas armijas ģenerālštāba ceturtdienas rīta ziņojumā. Ziņojumā minētas vairākas jaunas apdzīvotās vietas, kam uzbrūk krievi, un, ņemot vērā šo ciematu izvietojumu, viņi cenšas aplenkt Bahmutu, virzoties uz ziemeļrietumiem no tās.

07.12. Ukraina būs NATO dalībvalsts, intervijā tīmekļa izdevumam "Ukrainska pravda" un citiem Ukrainas medijiem sacīja Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks.

"Es piekrītu NATO ģenerālsekretāram Jensam Stoltenbergam, kas sacīja, ka Ukraina kļūs par NATO dalībvalsti. Bet mums arī ir jākoncentrējas uz patlabanējo situāciju. Man tas nozīmē, ka mums ir jābūt Ukrainas drošības garantēšanas plānam, un ne tikai tieši šobrīd, bet arī ilgtermiņa perspektīvā," sacīja premjers.

05.01. Lielbritānija ir sākusi kāpināt ražošanu, lai aizstātu ieročus, kas nosūtīti Ukrainai, un palielināt artilērijas šāviņu izlaidi, lai palīdzētu Ukrainai atvairīt Krievijas karaspēku, trešdien paziņoja Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Voless.

03.57. Kijivas apgabalā trešdien tika demonstrēta sistēma ielu mākslinieka Benksija grafiti aizsardzībai no vandaļiem un nelabvēlīgiem laikapstākļiem, informēja Kijivas apgabala administrācija.

Benksija darbiem Borodjankā, Irpiņā un Horenkā tika uzstādīta bezvadu drošības sistēma, kas pieslēgta apsardzes kompānijas veiktai novērošanai visu diennakti. Tagad uz jebkādiem mēģinājumiem nolaupīt vai sabojāt šos zīmējumus momentāni reaģēs ātrā apsardzes grupa. Darbi tiks apsargāti, kamēr nav galīgi izlemts jautājums par to novietošanu muzejā.

03.20. Saeima šodien lems par paziņojuma pieņemšanu saistībā ar Krievijas īstenotā kara pret Ukrainu gaidāmo gadadienu, kurā atkārtoti tiks pausts visstingrākais nosodījums Krievijai par tās īstenoto agresijas karu pret Ukrainu.

02.15. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) šodien turpina vizīti Ņujorkā, ANO organizētajos pasākumos, pieminot gadu pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā. Plānots, ka šodien ārlietu ministrs piedalīsies ANO Ģenerālās asamblejas ārkārtas īpašajā sesijā par Ukrainu. Tajā paredzēts pieņemt rezolūciju "Par pamatprincipiem, lai nodrošinātu visaptverošu, taisnīgu un noturīgu mieru Ukrainā".

01.51. Ungārija līdz ar citām Bukarestes deviņnieka valstīm ir parakstījusi kopīgu deklarāciju, kas nosoda Krievijas iebrukumu Ukrainā, liecina šī paziņojuma kopija, kuru publicējusi Polija. Bukarestes deviņnieks (B9) ir NATO austrumu flanga valstis, kas uztur regulāru dialogu dažādos līmeņos. Par jauno deklarāciju ziņots dažas dienas pēc tam, kad Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns solīja saglabāt attiecības ar Maskavu.

00.10 Šodien aprit 365 dienas, kopš Krievija iebrukusi Ukrainā, nesot šai tautai un zemei nežēlīgus pārbaudījumus, zaudējumus un tūkstošu cilvēku nāves.