Igaunijas parlaments trešdien pieņēma likumu, kas paredz ieroča nēsāšanas atļaujas valstī izsniegt tikai Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalstu pilsoņiem, kuriem ir uzturēšanās atļauja Igaunijā.
Par Ieroču likuma un ar to saistīto likumu grozījumiem balsoja 67 Igaunijas parlamenta deputāti un trīs bija pret.
Citu valstu pilsoņiem izsniegtās ieroča nēsāšanas atļaujas tiks atzītas par nederīgām un vairs netiks izsniegtas. Izsniegtās atļaujas spēkā paliks vienu gadu pēc likuma stāšanās spēkā, lai ļautu pielāgoties izmaiņām, nodot vai deaktivizēt ieročus vai atrisināt pilsoniskās piederības jautājumus. Atļaujas personām ar nenoteiktu valstisko piederību derīgas būs līdz tās termiņa beigām, kas ir ne vairāk kā piecus gadus. Nepieciešamības gadījumā šādām personām ieroči un munīcija tiks atsavināta.
Parlamenta pieņemtais likums noteic, ka ieroča nēsāšanas atļauju Igaunijā varēs saņemt tikai ārvalstnieki, kas māk igauņu valodu, jo atļaujas saņemšanai nepieciešamais eksāmens būs tikai igauņu valodā.
Iepriekš aplēsts, ka grozījumi attieksies uz vairāk nekā 1300 Igaunijā pastāvīgi dzīvojošiem trešo valstu pilsoņiem, kuriem ir ieroča nēsāšanas atļauja. Viņu vidū ir daudz Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu.
Ieroča nēsāšanas atļauju Igaunijā nevarēs saņemt personas, kas pastrādājušas smagu noziegumu.
Tāpat likums paredz, ka valsts var izmaksāt kompensāciju pašvaldībām, kurās ir Aizsardzības spēku vai zemessardzes mācību poligoni vai kurās militāro mācību dēļ ir bijis paaugstināts trokšņa, vibrācijas un palielinātas satiksmes līmenis.
Likumā arī paredzēts, ka Policijas un robežsardzes departaments, Drošības policija un armija varēs izmantot kara ieročus laikā, kad ir paaugstināta aizsardzības gatavība, ārkārtējā situācija vai karastāvoklis.
Vienlaikus ir paplašinātas iespējas medībās izmantot klusinātāju.
Gaidāms, ka likums spēkā stāsies 15.martā.