Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 17.februārī. Ukraina jau turpat gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu
21.23. Krievijas bruņotie spēki sākuši izmantot meteoroloģiskās zondes, lai iegūtu informāciju par Ukrainas pretgaisa aizsardzības līdzekļu pozīcijām, paziņojis Igaunijas Aizsardzības spēku izlūkošanas centra vadītājs Margo Grosbergs portālam "ERR".
20.59. Kongresmeņu grupa aicināja ASV prezidentu Džo Baidenu sākt piegādāt Ukrainai iznīcinātājus F-16, informē portāls "Unian".
20.00. Bojāgājušo Krievijas karavīru skaits februārī bija piecas reizes lielāks nekā iepriekš, ziņo portāls "BBC".
19.35. Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba piektdien apsūdzēja Francijas multinacionālo tirdzniecības uzņēmumu "Auchan", kam pieder lielveikalu ķēdes vairākās valstīs, arī Krievijā, ka tas ir kļuvis par "Krievijas agresijas ieroci", šādi reaģējot uz mediju pētījumu, ka uzņēmums piegādājis preces Krievijas armijai.
19.00. Nīderlandes valdība 17.februārī oficiāli piekrita Ukrainas ierosinājumam izveidot Hāgā starptautisku organizāciju - Krievijas agresijas Ukrainai nodarīto zaudējumu reģistru, ziņo portāls "Pravda".
18.31. Augstākās amatpersonas, kas ir atbildīgas par vairāk nekā 110 miljardu dolāru ASV militārās un ekonomiskās palīdzības Ukrainai izlietojuma uzraudzību, paziņojušas, ka centīsies panākt, lai auditori un izmeklētāji tiktu nosūtīti tieši uz kara zonu, lai pastiprinātu uzraudzību, kopīgā intervijā laikrakstam The Wall Street Journal paziņojuši Pentagona ģenerālinspektori, Valsts departaments un ASV Starptautiskās attīstības aģentūra.
17.38. Francijas prezidents Emanuels Makrons piektdien ierosināja Parīzē sarīkot konferenci par Eiropas pretgaisa aizsardzību.
"Es ceru, ka ar mūsu Vācijas, Itālijas un Lielbritānijas partneriem un visiem tiem, kas vēlas mums pievienoties Eiropā, mēs varēsim noorganizēt konferenci Parīzē par Eiropas pretgaisa aizsardzību," Minhenes drošības konferencē pavēstīja Makrons.
17.18. Londonas tiesa piektdien bijušajam Lielbritānijas Berlīnes vēstniecības apsargam piesprieda 13 gadus cietumā, jo viņš, pārdodams slepenu informāciju Krievijai, Lielbritānijas diplomātus pakļāvis "maksimālam riskam". Deivids Balantains Smits atzina, ka spiegojis, vienlaikus apgalvojot, ka tas noticis depresijas iespaidā, turklāt viņš gribējis "vēstniecībai dot mācību", jo viņam šķitis, ka darbā pret viņu slikti izturas.
16:40. Pirmdien, 20.februārī, aizsardzības ministre Ināra Mūrniece tiksies ar Ukrainas parlamenta priekšsēdētāja vietnieci Olenu Kondratjuku (Olena Kondratiuk), lai apspriestu pašreizējo situāciju Ukrainā un Latvijas turpmākās iespējas sniegt Ukrainai atbalstu.
Latvija nelokāmi iestājas un turpinās iestāties par Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās. Tāpat Latvija ir apliecinājusi, ka turpinās Ukrainai sniegt atbalstu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams.
16:15. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) pieņēmis lēmumu Latvijai nevēlamo personu sarakstā iekļaut trīs Krievijas pilsoņus - Damiru Sadrejevu, Alekseju Švecovu un Vitāliju Skolovu.
ĀM norāda, ka personas - teātra darbinieki - turpina aktīvi uzstāties Krievijas okupētajā Krimas pussalā. Ņemot vērā Latvijas principiālo atbalstu Ukrainas teritoriālajai integritātei, šādu personu ieceļošana un uzstāšanās Latvijā nav vēlama.
15:00. Vācijas smago tanku "Leopard 2" ražotājs "Krauss-Maffei Wegmann" (KMW) piektdien apliecinājis, ka ražošanas palielināšanai, par kuras nepieciešamību jālemj politiķiem, nav nekādu nopietnu šķēršļu.
Pieprasījumu pēc tankiem "Leopard 2" veido Ukraina, kurai tie nepieciešami cīņai pret Krievijas iebrukumu, kā arī valstis, kas Ukrainai piegādā vecākus "Leopard" modeļus un savā arsenālā vēlas iegūt "Leopard 2".
13:04. Par "Stopify" ziedojumu straumēšanas servisā savāktajiem līdzekļiem Ukrainas bruņoto spēku atbalstam uz Ukrainu nosūtīti 100 lieli termo guļammaisi, kuros iepakoti arī Latvijas skolēnu zīmēti uzmundrinājumi ukraiņu karavīriem.
Guļammaisi "Carinthia Sleeping Bag Defence 4", kas ļauj nodrošināt komforta temperatūru pat -15 grādu salā, tiks nosūtīti vairākām apakšvienībām, kuras cīnās pie Bahmutas.
11:53 Neviena valsts vēl nav apņēmusies piegādāt Ukrainai iznīcinātājus. Taču, pēc ārlietu ministra Dmitrija Kuļebas teiktā, ir valdība, kas uzņēmusies Ukrainas pilotu apmācību organizēšanu.
"Līdz šim neviena valsts nav apņēmusies piegādāt iznīcinātājus. Taču dažas valdības, piemēram, Lielbritānijas, ir paziņojušas par ukraiņu pilotu apmācību uz Rietumu iznīcinātājiem - citas to darīs drīz," intervijā Vācijas WAZ sacīja Kuļeba.
Ārlietu ministrs arī skaidroja, kā Ukrainai palīdzēs iznīcinātāji un kā tie var mainīt situāciju karā.
11:30 Nepilna gada laikā, kopš Krievija pērn 24.februārī sāka atkātoto iebrukumu Ukrainā, Krievijas armija un algotņu grupējums "Vagner" zaudējis 200 000 cilvēku, no kuriem līdz 60 000 varētu būt kritušie, liecina Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas ikdienas ziņojums par situāciju Ukrainas frontē.
Krievijas "Aizsardzības ministrijas un privātās militārās kompānijas zaudējumi kopš iebrukuma sākuma Ukrainā varētu sasniegt 175 000 līdz 200 000 cilvēku, kuru vidū 40 000 līdz 60 000 varētu būt kritušie", aplēsuši britu izlūki.
Zaudējumi būtiski sāka pieaugt kopš 2022.gada septembra, kad Krievija paziņoja par "daļēju mobilizāciju", iesaucot 300 000 cilvēku.
Lielbritānijas Aizsardzības ministrija uzsver, ka "pēc mūsdienu standartiem tā ir ļoti liela kritušo attiecība pret ievainotajiem". Britu izlūki pieļauj, ka tas saistāms ar ekstremālo medikamentu trūkumu Krievijas armijā.
Tikmēr Ukrainas armijas ģenerālštāba jaunākā informācija liecina, ka Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 141 260 karavīrus. Krievija datus par saviem zaudējumiem nepublisko.
10:54 Doņeckas virzienā iebrucēji mainījuši taktiku - pārtraukuši uzbrukt Ukrainas militārpersonu pozīcijām naktīs. Tā informatīvā ēterā pavēstīja Taurīdas virziena Aizsardzības spēku apvienotā preses centra spīkers Aleksejs Dmitraškovskis.
"Ienaidnieks ir nedaudz mainījis savu taktiku šajā virzienā, viņš pārtrauca uzbrukt mūsu pozīcijām naktī. Pēdējo divu dienu laikā uzbrukuma operāciju skaits šajā virzienā ir svārstījies no trim līdz četrām. Taču dienas laikā ienaidnieks ļoti spēcīgi izmanto artilēriju .Tātad, piemēram, vakar Doņeckā to izmantoja 223 reizes, Ugledaras-Maryinkas apgabalā bija 16 uzbrukuma akcijas," stāstīja Dmitraškovskis.
10:01 Zaporožjes apgabala Melitopolē krievu iebrucēji uzstādījuši papildu mobilo sakaru torni, lai noklausītos telefona sarunas.
Par to savā Facebook lapā ziņo Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs. "Uz laiku ieņemtajā Melitopolē... atklāts ienaidnieka uzstādītā papildu mobilo sakaru torņa darbs. Ar tā palīdzību Krievijas specdienestiem ir iespēja noklausīties GSM operatoru abonentu telefonsarunas," ziņojumā teikts.
09:00 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 141 260 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 800 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī krievi zaudējuši 3298 tankus, 6520 bruņutransportierus, 2322 lielgabalus, 467 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 241 zenītartilērijas iekārtu, 298 lidmašīnas, 287 helikopterus, 2013 bezpilota lidaparātus, 871 spārnoto raķeti, 5187 automobiļus un autocisternas, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 221 specializētās tehnikas vienību.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
08:08 Ukrainas Bruņoto spēku Sauszemes spēku pavēlniecības štāba personāla daļas vadītājs Romāns Gorbahs atzīmēja, ka mobilizētos pilsoņus uz fronti nosūta tikai pēc rūpīgas sagatavošanas. Tas ilgst vismaz vienu mēnesi, ziņo Radio Liberty.
Pēc viņa teiktā, administratīvais sods paredzēts, ja pavēste izsniegta militārās uzskaites datu precizēšanai. Savukārt, ja par militāro dienestu atbildīgā persona jau ir izgājusi medicīnisko pārbaudi, saņēmusi pavēsti ierasties militārajā dienestā un neieradusies, viņam draud kriminālatbildība.
07:44 Doneckas apgabala Bahmutas pilsētā, par kuru notiek sīvas kaujas, vēl ir palikuši aptuveni 6000 civiliedzīvotāju, ceturtdien lietotnē "Telegram" paziņoja Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka.
Viņa uzsvēra, ka ceturtdien šajā pilsētā krievu okupantu veiktajās apšaudēs gājuši bojā pieci civiliedzīvotāji, bet vēl deviņi guvuši ievainojumus.
"Pilsētā notiek smagas kaujas. Ienaidnieka artilērija apšauda dzīvojamos kvartālus. Godīgi sakot, esmu ļoti izbrīnīta par to, ko tur vēl arvien dara seši tūkstoši civilistu. Tieši tik daudz cilvēku ir palikuši pilsētā pēc pēdējiem datiem," atzīmēja Vereščuka.
Viņa kārtējo reizi aicināja Bahmutā palikušos civiliedzīvotājus evakuēties.
"Ja jūs esat adekvāti, likumpaklausīgi un patriotiski pilsoņi, jums vajag nekavējoties evakuēties. Jo, ja jūs paliekat pilsētā, tad: pirmkārt, jūs pakļaujat briesmām sevi un savus tuviniekus, sevišķi bērnus, kas spiesti palikt kopā ar jums; otrkārt, jūs radāt papildu problēmas un riskus visiem tiem cilvēkiem, kas cenšas jums palīdzēt - karavīriem, Nacionālajai policijai, brīvprātīgajiem," paskaidroja Vereščuka.
Viņa sacīja, ka civilisti arī traucē normāli strādāt šajā pilsētā aizsardzības un drošības spēkiem, kas ir spiesti pastāvīgi ņemt vērā viņu drošību.
07:02 Militārais eksperts Sergejs Grabskis komentēja Norvēģijas izlūkdienestu izteikumus, ka Krievijas Ziemeļu flotes kuģi pirmo reizi pēc PSRS sabrukuma devās jūrā ar taktiskajiem kodolieročiem uz klāja un pastāv nopietni taktisko kodolieroču izmantošanas draudi. Pēc viņa teiktā, visticamāk, šis ir kārtējais Kremļa šantāžas piemērs.
00.10. Volodimirs Zeļenskis uzskata, ka Krievijas ofensīva Ukrainas austrumos jau ir sākusies. Viņš arī izslēdza Ukrainas atteikšanos no jebkādas teritorijas potenciālajā miera līgumā ar Krieviju, Ukrainas prezidents teicis intervijā ziņu aģentūrai "BBC".