Situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas joprojām ir satraucoša, un nav izslēgts, ka nelegālās imigrācijas spiediens būs arvien lielāks, izriet no iekšlietu resora amatpersonu paustā šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē.
Joprojām katru dienu tiek reģistrēta informācija par nelegālo imigrantu mēģinājumiem nelikumīgi šķērsot Latvijas-Baltkrievijas robežu. Aizvadītajā diennaktī novērsti 39 cilvēku mēģinājumi nelikumīgi šķērsot robežu. Salīdzinājumam Polijā katru nakti mēģina iekļūt aptuveni 60 cilvēki, bet Latvijā - aptuveni 30, deputātiem norādīja iekšlietu ministrs Māris Kučinskis (AS).
Šie cilvēki ir ekonomiskie bēgļi, kuri par savu pārvietošanu samaksājuši pietiekami lielu naudu, tostarp, Baltkrievijas varasiestādēm, un Latvija nav šo cilvēku sapņu zeme. To apliecinot arī gadījumi patvērumu meklētāju izmitināšanas centrā Muceniekos. Humānu apsvērumu dēļ Latvijā ielaistie cilvēki, piemēram, grūtnieces un bērni bieži vien pamet centru un dodas sev zināmā virzienā. Šogad kopumā 92 personas pametušas Muceniekus. "Padzer tēju, apārstējas un aiziet," piebilda ministrs.
Baltkrievijas režīms rūpīgi sekojot situācijas attīstībai Latvijā. Lai arī Latvija turpina robežas infrastruktūras sakārtošanu, tostarp žoga būvniecību, žogs nav Ķīnas mūris, un Latvija vērtējumā starp Lietuvu un Poliju ir vājākais posms dēļ žoga trūkuma visos nepieciešamajos robežas posmos. Vienlaikus ministrs patlaban nesaredz draudus, ka Latvijā mēģinātu iekļūt daudz vairāk imigrantu, jo "statistika to neapliecinot un Lietuvai ir gandrīz tikpat, cik mums."
Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Igors Rajevs (AS) gan savā komentārā bija pesimistiskāk noskaņots un uzskata, ka nelegālās imigrācijas spiediens būs arvien lielāks.
Poļiem izdevās tikt galā ar šo problēmu, lietuviešiem vairāk vai mazāk arī. Mēs šajā brīdī esam vājais posms. Pa mums tagad sitīs, un uz mums spiediens būs arvien lielāks un lielāks. Viņi nemitīgi maina savus darbības veidus un adaptējas, un meklē caurumus, kādā veidā šķērsot mūsu robežu. Nevajag sevi maldināt. Process turpināsies un neapstāsies, jo meklēs arvien jaunus veidus iekļūt iekšā valstī,
norādīja Rajevs.
Kučinskis šodien komisijā uzteica Lietuvas varasiestādes, kurām ir pieejamas videonovērošanas kameras, lai konstatētu robežas pārkāpumus, kad Baltkrievijas iestādes mērķtiecīgi "stumj iekšā" cilvēkus, tostarp bojājot žogu. Lietuvieši labprāt šos video nododot sabiedriskajai televīzijai, lai šādi aktualizētu hibrīdkara problēmu.
Ministrs arī norādīja, ka iekšlietu resors joprojām meklējot juridisko risinājumu, lai atceltu ārkārtējo situācijas stāvokli, tomēr šim regulējumam ir jābūt sinhronam ar Lietuvu un Poliju.
Jau ziņots, ka šogad līdz 6.februārim kopumā novērsti 435 cilvēku mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Latvijas-Baltkrievijas robežu, savukārt 36 cilvēkiem humānu apsvērumu dēļ robežas šķērsošana tikusi atļauta.
Pērn kopumā novērsti 5286 cilvēku mēģinājums nelikumīgi šķērsot Latvijas-Baltkrievijas robežu, savukārt 217 cilvēkiem humānu apsvērumu dēļ robežas šķērsošana nav liegta.
Pērn decembra beigās imigranti pāri Baltkrievijas-Latvijas valsts robežai nogādājuši divus Afganistānas pilsoņus ar izteiktām apsaldēšanās pazīmēm un kritisku veselības stāvokli. Viens no Afganistānas pilsoņiem vēlāk miris Rēzeknes slimnīcā.
Ņemot vērā pastiprinātu nelegālās imigrācijas spiedienu, Latvijas valdība 2021.gadā 10.augustā Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī ir izsludinājusi ārkārtējo situāciju. Ārkārtējā situācija vairākkārt pagarināta un patlaban tā noteikta līdz 10.maijam.