Japānas agrāk manītie lidojošie objekti varētu būt bijuši Ķīnas spiegošanas baloni

© AFP/Scanpix/Leta

Japānas gaisa telpā pēdējos gados manīto neidentificēto objektu analīze liecina, ka tie, visticamāk, bijuši Ķīnas spiegošanas baloni, paziņojusi Japānas Aizsardzības ministrija.

Runa ir par objektiem, kas Japānas gaisa telpā fiksēti pēdējos gados, tai skaitā 2019.gada novembrī, 2020.gada jūnijā un 2021.gada septembrī.

Ministrija atklāja, ka tā pieprasījusi Ķīnas valdībai apstiprināt incidentu faktus un garantēt, lai tādi incidenti nākotnē neatkārtojas.

"Gaisa telpas pārkāpumi ar ārvalstu bezpilota izlūkošanas baloniem un citiem līdzekļiem ir pilnīgi nepieņemami," paziņoja Japānas Aizsardzības ministrija.

Pekina savukārt paziņoja, ka Japānai trūkst pierādījumu.

"Japāna izvirza nepamatotas apsūdzības un apmelo Ķīnu bez pārliecinošiem pierādījumiem. Mēs stingri iebilstam pret to," paziņoja Ķīnas ārlietu ministrijas preses pārstāvis.

Japānas mediji vēstīja, ka valdības amatpersonas apsver atvieglot noteikumus par to objektu notriekšanu, kas pārkāpj Japānas gaisa telpu. Šobrīd ieročus var izmantot tikai nepārprotamu un tiešu briesmu gadījumā, norādīja aģentūra "Kyodo".

Ņemot vērā Ķīnas spiegošanas balona notriekšanu ASV, Japāna pagājušajā nedēļā paziņoja, ka tā atkārtoti analizē virkni incidentu, kas saistīti ar neidentificētiem lidojošiem objektiem.

Jau ziņots, ka pēc ASV prezidenta Džo Baidena pavēles ASV kara aviācija 4.februārī Dienvidkarolīnas piekrastē virs Atlantijas okeāna notrieca Ķīnas balonu, ko, kā uzskata ASV, Pekina izmantojusi spiegošanai. Ķīna noliegusi apsūdzības spiegošanā, apgalvojot, ka balons novērojis laikapstākļus un nejauši aizpūsts prom no sava kursa.

Pēcāk ASV kara lidmašīnas notrieca vēl trīs objektus - vienu netālu no Aļaskas, otru virs Kanādas un trešo virs Hūrona ezera. Baltā nama Nacionālās drošības padomes preses sekretārs Džons Kērbijs paziņoja, ka šie objekti, iespējams, saistīti ar komerciālām vai pētniecības struktūrām un pagaidām nekas neliecina par saistību ar Ķīnas spiegošanas aktivitātēm.

Pasaulē

Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi trešdien četrpadsmito dienu pēc kārtas turpinājās protesti pret valdības lēmumu atteikties no valsts tuvināšanās ar Eiropas Savienību (ES), savukārt Francijas prezidents Emanuels Makrons aicināja Gruzijas varas iestādes atbrīvot aizturētos demonstrantus.

Svarīgākais