Bulgārija, pretēji citām ES valstīm, kopš 2014.gada krieviem nav noteikusi sankcijas
Bulgārija nav noteikusi sankcijas Krievijas pilsoņiem un uzņēmumiem, kas iekļauti Eiropas Savienības (ES) sankciju sarakstā, kopš tās pirmo reizi tika izsludinātas pēc Krimas aneksijas 2014.gadā, liecina atbildes, ko valsts nodokļu dienests sniedzis medijiem EURACTIV un "Mediapool.bg.".
ES kopumā noteikusi sankcijas 1386 Krievijas pilsoņiem un 171 uzņēmumam, kā arī visiem ar tiem saistītajiem indivīdiem un juridiskajām personām.
Pērn ES iesaldēja 300 miljardus eiro, kas pieder Krievijas bankām, un 20 miljardus eiro, ka pieder krievu oligarhiem.
Pat Ungārija, kas bieži pret Krieviju izturas labvēlīgi, iesaldējusi Krievijas aktīvus vairāk nekā 900 miljonu eiro vērtībā.
Bulgārijā teju 300 000 Krievijas pilsoņu pieder vairāk nekā 500 000 īpašumu, liecina varasiestāžu pēdējie dati par 2019.gadu, tomēr nodokļu dienests, kaut arī atzīst, ka tam būtu jāpiemēro ES noteikumi par sankcijām, līdz šim to nav darījis.
Pētnieciskās žurnālistikas projekts "Bird.bg" jau apzinājis vairākus Krievijas pilsoņus, kas ir ES sankciju sarakstā un kam ir īpašumi Bulgārijā.
Viņu vidū ir Sergejs Čemezovs, Maksims Topoļins, Vladimirs Pļigins un Aleksejs Čepa. Ar radinieku starpniecību viņiem pieder īpašumi Melnās jūras krastā, jau aprīlī vēstīja "Bird.bg".
"Nav pārsteigums, ka Bulgārija, šķiet, neievieš sankcijas pret Krievijas Federācijas pilsoņiem un uzņēmumiem. Ir skaidrs, ka Bulgārijas varasiestādes neuzdrīkstas, nevēlas, tām nav procedūru un jaudu, lai piemērotu šīs sankcijas," skaidro Bulgārijas Demokrātijas studiju centra pārstāvis Ruslans Stefanovs.
"Rīcībai šajā jomā ir jāgaida signāls no augstākās politiskās vadības, bet tāda šobrīd nav, pat gluži pretēji - ir signāli, ka Bulgārija gribētu mīkstināt vai atcelt Krievijai noteiktās sankcijas," norāda Stefanovs.
"Spilgtākais piemērs ir nepārprotamā vēlme vest sarunas ar [Krievijas gāzes koncernu] "Gazprom", kas notika pērnvasar, un prasība, lai sankcijās tiktu noteikts izņēmums attiecībā uz Krievijai piederošo naftas pārstrādes rūpnīcu "Lukoil Neftohim" Burgasā. Bulgārijas valdība noteica un aizstāvēja izņēmumu, neraugoties uz to, ka tam nebija pamata un vajadzības," piebilst pētnieks.