Baidens: Ķīnas prezidentam ir milzīgas problēmas [papildināts]

© Getty Images via AFP/Scanpix/Leta

Ķīnas prezidentam Sji Dziņpinam ir milzīgas problēmas, arī saistībā ar valsts trauslo ekonomiku, trešdien sacīja ASV prezidents Džo Baidens.

"Vai jūs varat iedomāties kādu pasaules līderi, kas mainītos vietām ar Sji Dziņpinu? Man neviens nenāk prātā," intervijā telekanālam PBS sacīja Baidens.

"Šim cilvēkam ir milzīgas problēmas," viņš norādīja, piebilstot, ka Sji "ir arī liels potenciāls".

Tiesa gan, "pagaidām viņam ir ekonomika, kas nefunkcionē labi".

Norādot uz Ķīnas pieticīgo atbalstu Krievijai, Baidens sacīja: "Visi uzskatīja, ka Ķīna būs pilnā mērā ar Krieviju", bet "viņi nav pilnā mērā" ar Krieviju.

Tam iemesls ir tas, ka Sji guvis mācību no Rietumu spēcīgās reakcijas uz Krievijas iebrukumu, arī smagu ekonomisko sankciju noteikšanas, norādīja Baidens.

"Es viņam šovasar zvanīju, lai pateiktu - "tie nav draudi, tikai novērojums - raug, kas notika ar Krieviju"," sacīja ASV prezidents.

Baidens norādīja, ka sarunā ar Sji uzsvēris, ka pēc Krievijas iebrukuma pērn februārī Ukrainā Krieviju pametuši 600 ASV uzņēmumi.

"Es sacīju: "Jūs man esat teicis visu laiku, ka iemesls, kāpēc jums ir vajadzīgas attiecībās ar Savienotajām Valstīm un Eiropu, ir, lai tās investē Ķīnā." Es sacīju: "Kas investēs Ķīnā, ja jūs iesaistīsieties tādā pašā lietā?"

Ķīna ceturtdien pauda stingru nosodījumu Baidena izteikumiem.

Ķīnas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Mao Nina brīfingā apliecināja, ka Pekina ir "ļoti neapmierināta".

"Šāda veida retorika no ASV puses ir ārkārtīgi bezatbildīga un ir pretrunā ar pamata diplomātisko etiķeti," sacīja Mao, piebilstot, ka Pekina pret to iebilst stingrā formā.

Baidens pirmo reizi savas prezidentūras laikā klātienē tikās ar Sji pērn novembrī Bali G20 samita kuluāros. Viņiem arī bijušas piecas telefonsarunas.

ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens pagājušajā nedēļā atcēla vizīti Pekinā, saasinoties spriedzei, ko izraisīja Ķīnas balona ielidošana ASV gaisa telpā.

ASV uzskata, ka balons, kas pārlidoja sensitīviem militāriem objektiem, bijis spiegošanas iekārta. Ķīna apgalvo, ka ar balonu veikta tikai laikapstākļu izpēte.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais